LV/Prabhupada 0707 - Tie, Kuriem Nav Entuziasma, Kuri ir Slinki, Tie Nevar Attīstīties Garīgajā Dzīvē



Lecture on SB 3.26.30 -- Bombay, January 7, 1975

Ir garīgā pasaule. Krišna Bhagavad-gītā saka: paras tasmāt tu bhāvaḥ anyaḥ: (BG 8.20) "Ir cita bhāva, daba." Kas ir daba? Sarveṣu naśyatsu na vinaśyati: "Kad materiālā pasaule, šī kosmiskā izpausme, fenomenālā pasaule piedzīvos savu galu, tas paliks. Tas nezudīs." Ir daudzi piemēri. Kā mirāža tuksnesī. Dažkārt jūs redzat, ka ir liels ūdens daudzums tuksnesī. Dzīvnieks izslāpis skrien pēc ūdens, bet tā nav. Tādēļ dzīvnieks nomirst. Bet cilvēks nedrīkst būt kā dzīvnieks. Viņiem jāpaaugstina standarts. Viņiem ir īpaša apziņa. Viņi var paaugstināt savu standartu, saprotot ar šīs Dieva dotās Vēdu literatūras palīdzību. Vjāsadēva ir Krišnas inkarnācija, tādēļ ir devis mums Vēdu literatūru. Tādēļ viņa vārds ir Vēdavjāsa, Dieva inkarnācija, Vēdavjāsa. Mahā-muni-kṛte kiṁ vā paraiḥ. Nav vajadzīgs speklulēt. Tikai jāseko Vjāsadēvam mācekļu pēctecībā. Vjāsadēva ir Nārada Muni māceklis. Nārada Muni māceklis ir Vjāsadēva. Šajā paramparas sistēmā saņemt zināšanas nozīmē iegūt pilnīgas zināšanas. Tas mums jāpieņem. Niścayātmikā.

Tādēļ Rūpa Gosvāmī saka, ka garīgā dzīve var būt attīstīta, pirmais princips ir utsāha. Utsāhāt. Utsāha nozīmē entuziasms: "Jā, Krišna saka, sarva-dharmān parityajya mām ekaṁ śaraṇaṁ vraja (BG 18.66). Es pieņemšu un darbošos ar entuziasmu pēc Krišnas dotajiem principiem." Krišna saka, man-manā bhava mad-bhakto mad-yājī māṁ namaskuru (BG 18.65), mēs to darām, izpildām entuziastiski: "Jā, es vienmēr domāšu par Krišnu." Man-manāḥ. Krišna saka tieši. Man-manā bhava mad-bhaktaḥ, "Kļūsti par Manu bhaktu." Tādēļ mums jābūt entuziastiskiem, "jā, es kļūšu par Krišnas bhaktu." Man-manā bhava mad-bhakto mad-yājī. Krišna saka: "Godiniet Mani". Tādēļ mums jābūt ļoti aizrautīgiem godināt Krišnu, piedāvāt mangala ārati, celties agri no rīta. Tas viss ir entuziasma piemērs, utsāha. Tie, kuri nav aizrautīgi, ir slinki, letarģiski, viņi nevar attīstīties garīgajā dzīvē. Guļot tie nevar neko. Ir jābūt ļoti entuziastiskiem, pozitīvi noskaņotiem. Utsāhād dhairyāt. Dhairya nozīmē pacietība. Nevis: "Tā kā esmu uzsācis garīgo kalpošanu ar lielu entuziasmu..." Tātad jau esat pilnības līmenī, bet, ja kļūstat nepacietīgi: "Kāpēc es nekļūstu pilnīgs? Kāpēc dažkārt maija mani spārda?" Jā. Tas ir ieradums. Tas turpināsies. Tas beigsies. Niścayāt. Dhairyāt, niścayāt, tas ir, "kad Krišna saka, sarva-dharmān parityajya mām ekaṁ śaraṇaṁ vraja (BG 18.66), nu esmu atteicies no visa. Man nav citu pienākumu. Vienkārši kalpot Krišnam. Kad esmu to uzsācis, tad niścaya, Krišna noteikti mani aizsargās." To sauc niścaya. Neesiet vīlušies. Krišna nerunā aplamības. Viņš saka: ahaṁ tvāṁ sarva-pāpebhyo mokṣayiṣyāmi.