LV/Prabhupada 0930 - Izkļūstiet no šī Materiālā Stāvokļa. Tad būs Īstā Dzīve, Mūžīgā Dzīve

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Izkļūstiet no šī Materiālā Stāvokļa. Tad būs Īstā Dzīve, Mūžīgā Dzīve
- Prabhupāda 0930


730423 - Lecture SB 01.08.31 - Los Angeles

Mūsu darbs nav kritizēt, bet Kali jugas pazīmes ir ļoti smagas, tās pieaugs arvien vairāk. Mēs esam pavadījuši vien 5000 gadus kopš Kali jugas iestāšanās, bet Kali jugas ilgums ir 400 000, 432 000 gadi, no tiem esam pavadījuši vien 5000. Pēc 5000 gadiem mums ir tik daudz problēmu, jo vairāk augam šajā Kali jugā, jo grūtāk kļūst. Labākais ir pabeigt Krišnas apziņu, atgriezties mājās pie Dieva. Tas jūs izglābs. Citādi, ja atkal atgriezīsimies, priekšā būs smagas dienas. Mums būs jācieš arvien vairāk.

Krišnu apraksta kā Adžu. Ajo 'pi sann avyayātmā bhūtānām īśvaro 'pi san. Tas teikts Bhagavad-gītā. Ajo 'pi. "Esmu nedzimis." Jā. Krišna ir nedzimis. Arī mēs esam nedzimuši. Bet atšķirība ir, ka esam saistīti šajā materiālajā ķermenī. Tādēļ nespējam pieņemt savu stāvokli kā nedzimušu. Mums jādzimst, jāpārceļo no viena ķermeņa uz otru, nav zināms, kādu ķermeni saņemsim nākamo. Bet būs jāpieņem.

Tāpat kā mēs šajā dzīvē pieņemam vienu ķermeni pēc otra. Bērns pamet savu bērna ķermeni, pieņem zēna ķermeni. Zēns pamet zēna ķermeni, pieņem jaunieša ķermeni. Līdzīgi vecumā, kad atmetam ķermeni, dabiskā kārtā mums jāpieņem cits ķermenis. Atkal bērnības ķermenis. Tāpat kā gadalaiki. Pēc ziemas ir pavasaris, pēc pavasara ir vasara, pēc vasaras ir rudens, pēc rudens ir ziema. Pēc dienas ir nakts, pēc nakts ir diena. Tie visi ir cikli, kas notiek secīgi viens pēc otra, līdzīgi mēs mainām ķermeņus vienu pēc otra. Un dabisks secinājums ir, ka pēc šī ķermeņa maiņas es iegūšu citu ķermeni. Bhūtvā bhūtvā pralīyate (BG 8.19).

Tas ir ļoti loģiski, to atbalsta šāstras, to teikusi dižākā autoritāte Krišna. Kāpēc to nepieņemt? Ja nepieņemat, tā ir muļķība. Ja nedomājat, ka pēc nāves ir dzīve, tā ir muļķība. Pēc nāves ir dzīve. Tā kā mēs pieņemam vienu ķermeni pēc otra kopš sākta gala, mēs nespējam iedomāties, ka ir mūžīga dzīve. Tas mums ir grūti.

Tāpat kā slimnieks. Viņš guļ gultā, ēd, nokārtojas, nespēj kustēties, dzer ļoti rūgtas zāles. Tik daudz neērtību. Viņš guļ. Viņš vēlas izdarīt pašnāvību. "Ak, šī dzīve ir ļoti nežēlīga. Ļaujiet man izdarīt pašnāvību." Izmisuma mirkļos tiek pieņemta voidisma filozofija vai mipersonālisms. Padarīt visu par nulli. Jo šī dzīve ir tik nežēlīga, dažkārt pat kāds izdara pašnāvību, lai no tās izkļūtu. Es vēlos teikt, materiālās eksistences problēmas. Tāsa ir voidisma, impersonālisma filozofija. Viņi dreb pat iedomājoties par citu dzīvi, atkal ēšana, atkal gulēšana, atkal darbošanās. Jo viņš domā, ka ēšana, gulēšana uz gultas. Tas arī viss. Un ciešanas. Viņš nespēj domāt citādi. negatīvā veidā, padarīt par nebijuši. Tā ir tukšuma filozofija. Bet patiesībā tas tā nav. Patiesībā jūs esat materiāli saistīti. izkļūstiet no materiālās saistības. Tad būs īstā dzīve, mūžīgā dzīve.