LV/Prabhupada 0049 - Mūs Saista Materiālās Dabas Likumi
Arrival Talk -- Aligarh, October 9, 1976
Tātad šī sankīrtana ir pati slavējamākā. Tā ir Šrī Čaitanjas Mahāprabhu dotā svētība. Paraṁ vijayate śrī-kṛṣṇa-saṅkīrtanam. Viņa svētība ir [šāda]: šajā laikmetā ar sankīrtanu ir pietiekami. To apstiprina vēdiskā literatūra,Vēdānta-sūtra. Śabdād anāvṛtti. "Anāvriti" jeb "atbrīve". Mūsu šībrīža stāvoklis ir saistīts. Mūs sasaistījuši materiālās dabas likumi. Mēs savā muļķībā varam paziņot, ka esam neatkarīgi, — tā ir mūsu muļķība —, bet patiesībā mūs sasaistījuši materiālās dabas likumi.
- prakṛteḥ kriyamāṇāni
- guṇaiḥ karmāṇi sarvaśaḥ
- ahaṅkāra vimudhātmā
- kartāham...
- (BG 3.27)
Mūs sasaistījuši materiālās dabas likumi, bet muļķi, vimūdhātmas, viltus lepnuma ietekmē šīs personas uzskata, ka ir neatkarīgi. Nē. Tā tas nav. Tātad tāds ir pārpratums. Un šis pārpratums ir jānovērš. Tāds ir dzīves mērķis. Tādēļ Šrī Čaitanja Mahāprabhu iesaka, ka, ja skandējat Harē Krišna mahāmantru, tad "četo-darpana-mārdžanam" ir pirmā iemaksa no ieguvuma (CC Antya 20.12). Tas tāpēc, ka pārpratums rodas sirdī. Ja sirds ir tīra, apziņa ir tīra, tad pārpratumu nav. Tātad šī apziņa ir jāattīra. Un tāds ir pirmais ieguvums no Harē Krišna mantras skandēšanas. Kīrtanād eva kṛṣṇasya mukta-saṅga paraṁ vrajet (SB 12.3.51). Vienkārši skandējot Krišnas, krišnasja, svēto vārdu, Harē Krišna. Harē Krišna un Harē Rāma ir viens un tas pats. Starp Rāmu un Krišnu nav atšķirības. Rāmādi-mūrtiṣu kalā-niyamena tiṣṭhan (Bs. 5.39.). Tas jums nepieciešams. šībrīža stāvoklis ir pārpratums, ka "es esmu šīs materiālās dabas radīts", "es esmu šis ķermenis", "esmu indietis", "esmu ameriāknis", "es esmu brāhmans", "es esmu kšatrijs", un tā tālāk un tā joprojām... Tik daudz apzīmējumu. Bet mēs neesam neviens no tiem. Tā ir attīrīšana. Četo-darpana. Kad jūs skaidri saprotat, ka "es neesmu indietis, es neesmu ameriānis, neesmu brāhmans, es neesmu kšatrijs", kas nozīmē, ka "es neesmu šis ķermenis", tad apziņa būs "aham brahmāsmi". Brahmā-bhūtaḥ prasannātmā na śocati na kāṅkṣati (BG 18.54). Tas ir vajadzīgs. Tā ir dzīves veiksme.