LV/Prabhupada 0045 - Zināšanu Objektu Sauc Par Gjejam
Lecture on BG 13.1-2 -- Paris, August 10, 1973
Prabhupāda:
- prakṛtiṁ puruṣaṁ caiva
- kṣetraṁ kṣetra-jñam eva ca
- etad veditum icchāmi
- jñānaṁ jñeyaṁ ca keśava
- (BG 13.1)
Īpaša cilvēku privilēģija ir tā, ka viņi var saprast dabu, šo kosmisko izpausmi un dabas baudītāju, un viņš var būt pilnībā iepazinies ar to, kas ir zināšanu mērķis, gjejam. Ir trīs jēdzieni: gjejam, gjāta un gjāna. Zināšanu mērķis, zinātājs ir saukts "gjāta", un zināšanu mērķis tiek saukts par "gjejam". Bet process, kurā var [kaut ko] saprast, ir "gjāna", zināšanas. Tiklīdz mēs runājam par zināšanām, ir jābūt trim lietām: zināšanu mērķim, personai, kura mēģina uzzināt, un procesam, ar kuru [attiecīgais] zināšanu mērķis ir sasniedzams. Tātad kāds no tiem... Tāpat, kā materiālistiskie zinātnieki vienkārši mēģina izzināt prakriti. Bet viņi nezina, [kas ir] puruša. "Prakriti" nozīmē "baudāmais" un "puruša" nozīmē "baudītājs". Patiesībā baudītājs ir Krišna. Viņš ir sākotnējais puruša. To atzīs Ardžuna: "puruṣaṁ śāśvatam." "Tu esi sākotnējais baudītājs, purušam." Krišna ir baudītājs, un ikviens no mums, visas dzīvās būtnes un prakriti, daba — pilnīgi viss ir domāts Krišnas baudai. Tas ir Krišnas. Cita puruša — mēs, dzīvās būtnes. Mēs neesam puruša. Arī mēs esam prakriti. Mēs esam baudāmie. Bet šajā materiālajā stāvoklī mēs mēģinām būt puruša, baudītāji. Tas nozīmē, kad prakriti jeb dzīvās būtnes vēlas kļūt puruša, tas ir materiālais, saistītais stāvoklis, Ja sieviete mēģina kļūt par vīrieti, tas ir nedabiski, tāpat tad, kad dzīvās būtnes, kuras pēc dabas paredzētas baudīšanai,... Piemērs, kuru mēs sniedzam vairākas reizes, [ir], ka šis pirksts satver kādu labu ēdienu, bet patiesībā pirksti nav baudītāji. Pirksti var palīdzēt patiesajam baudītājam, tas ir, vēderam. Tie var satvert kādu labu ēdienu un ielikt mutē, un kad tas nonāk vēderā, īstais baudītājs, tad visas prakriti, visas ķermeņa daļas, visi ķermeņa locekļi tiks apmierināti. Tātad baudītājs ir vēders, nevis jebkura cita ķermeņa daļa. Hītopanišadā, Hītopadešā, no kuras tulkotas "Ēzopa fabulas", ir stāsts. Šeit, šeit ir stāsts: udarendriyānām. Udara. "Udara" ir šis vēders, un "indrija" nozīmē "jutekļi". Ir udarendrijānu stāsts. Jutekļi, visi jutekļi satiekas sanāksmē. Viņi saka, ka "mēs strādājam, jutekļi..." (malā:) "Kāpēc ir atvērts?" "Mē strādājam." Kāja teica: "Jā, es visu dienu staigāju." Roka teica: "Jā, es strādāju visu dienu, kad vien ķermenis prasa: "Atnāc šeit un salasi ēdienu, sagatavo gatavošanai nepieciešamo. Es arī gatavoju." Tad acis teica: "Mēs redzam." Katrs [ķermeņa] loceklis, [visā] ķermeņa garumā uzsāka dumpi [par to], ka "mēs vairs nestrādāsim vēdera dēļ, kurš tikai [un vienīgi] ēd. Mēs visi strādājam, un šis vēders tikai ēd." Tad dumpis, streiks... Gluži kā kapitālisti un strādnieki. Darbinieks dodas streikot, nekādas vairs strādāšanas. Tātad visi šie locekļi, ķermeņa daļas, streikoja, un pēc divām, trim dienām, kad tās atkal satikās, savā starpā tās runāja: "Kāpēc mēs kļūstam vājas? Nu mēs vairs nespējam strādāt." Arī kājas teica: "Jā, arī mēs jūtamies vājas." Arī rokas jutās vājas, visi pārējie [locekļi]. Tātad kāds ir iemesls? Iemesls... Tad ierunājās vēders: "Tāpēc, ka es neēdu." Tātad, ja jūs vēlaties joprojām būt stipras [ķermeņa daļas], tad jums man jādod ēst. Citādi... Tātad es esmu baudītājs. Jūs baudītāji neesat. Jūs nodrošināt manai baudai nepieciešamo. Tāds ir jūsu stāvoklis." Tādēļ viņi saprot: "Jā, tieši mēs baudīt nevaram. Tas nav iespējams." Baudīšanai jānotiek ar vēdera starpniecību. Jūs, paņemot vienu rasgullu pirkstos, nespēsiet [to] baudīt. Dodot to mutei, un, kad tā nonāk vēderā, enerģija parādās nekavējoties. Bauda ne tikai pirksti, bet arī citas [ķermeņa] daļas; tās jūt apmierinājumu un arī spēku. Līdzīgā veidā īstais baudītājs ir Krišna. Krišna saka:
- bhoktāraṁ yajña-tapasāṁ
- sarva-loka-maheśvaram
- suhṛdaṁ sarva-bhūtānāṁ
- jñātvā māṁ śāntim ṛcchati
- (BG 5.29)