LV/Prabhupada 0145 - Mums Jāpieņem Kāda Veida Tapasja
Lecture on SB 3.12.19 -- Dallas, March 3, 1975
Brīvība nenāk automātiski. Tāpat kā tad, ja jūs esat slimi. Jūs esat kāda drudža vai kāda sāpīga stāvokļa ietekmē, kādas slimības ietekmē. Tādēļ jums ir jāizcieš kādi ierobežojumi. Tāpat kā tad, ja jūs ciešat no kādiem augoņiem uz ķermeņa. tas ir ļoti sāpīgi. Tad, lai tiktu izdziedēti, jums jāizcieš ķirurģiska iejaukšanās, ja vēlaties tikt izdziedināts. Tādēļ tapasā. Tā ir tapasā. "Tapa" nozīmē "sāpju pilns stāvoklis", tapa. Tāpat kā temperatūra. Ja jūs atrodaties augstā temperatūrā, 110 grādos, tad jums tas ir neizciešami. tas ir ļoti sāpīgi. Pat mums , indiešiem — mēs esam dzimuši Indijā, tropiskajā klimatā — tomēr tad, kad temperatūra pārsniedz simtu, tas kļūst neizturami. Un ko tad teikt par jums? Jūs esat piedzimuši citādā temperatūrā. Līdzīgā veidā mēs nevaram izturēt zemāku temperatūru. Ja ir zemāk par mīnus piecdesmit grādiem, tas mums ir neizturami. Tātad ir atšķirīgi klimati, atšķirīga temperatūra. Un Kanādā viņi piecieš mīnus četrdesmit grādus zem nulles. Tātad tas ir dažādu dzīves apstākļu jautājums. Bet mēs esam saistīti: augsta temperatūra, zemāka temperatūra, liels aukstums. Bet mēs varam tikt apmācīti jebkādiem dzīves apstākļiem. Mums ir tāda iespēja. Ir bengāļu teiciens "śarīre na mahāśaya ya sahabe taya saya", tas nozīmē, ka "šis ķermenis ir", nozīmē, ka "tas var izturēt jebkādu stāvokli, ja jūs to trenējat". Nav tā, ka jūs esat noteiktu apstākļu ietekmē, un, ja jūs esat citos apstākļos, tas kļūst tik neizturami, ka jūs nespējat dzīvot. Nē. Ja jūs praktizējaties... Tāpat kā mūsdienās neviens nedodas. Agrāk viņi devās uz Himalaju kalniem, kur ir ļoti auksts. Un tapasja... Ir prakse, metode: lielā, svelmējošā karstumā svētas personas vai viedie visapkārt aizdegs uguni. Jau tā ir augsta temperatūra, un tomēr viņi visapkārt aizdegs uguni un meditēs. Tā ir tapasja. Tādi ir tapasjas piederumi. Ir svelmējošs karstums, un viņi iekārtosies tā. Ir kniebjošs, ass aukstums, mazāk kā mīnus simts grādi, un viņi dosies zem ūdens un ievietos tajā savu ķermeni, un meditēs. Tādi ir tapasjas piederumi. Tapasja. Tātad, lai apzinātos Dievu, agrāk cilvēku mēdza izciest zmagas askēzes, bet šobrīd mēs esam tik pagrimuši, ka mēs nespējam pieciest šos četrus principus? Vai tas ir ļoti grūti? Mēs nosakām kādu tapasju: "Neiesaistieties šajās darbībās. Nekāda aizliegta seksa, nekādu intoksikāciju, nekādas gaļas ēšanas, nekādu azartspēļu." Tie ir tapasjas piederumi, lai pilnveidotos Krišnas apziņā. Vai tad ir ļoti grūti? tas nav ļoti grūti. Ja kāds var piekopt praksi, doties ūdenī līdz kaklam asā, kniebjošā salā, vai ir grūtāk atmest nelikumīgas dzimumattiecības, gaļas ēšanu un intoksikācijas? Mēs neiesakām "nekādu dzimumattiecību", aizliegta seksa. Kur gan ir grūtības? Bet šis laikmets ir tik pagrimis, ka mēs navaram izpildīt pat šo galveno tapasju. Bet, ja vēlaties apzināties Dievu, šeit ir teikts tapasaiva, tikai ar tapasju, tikai ar grēku nožēlošanu ir iespējams apzināties. Citādi ne. Citādi tas nav iespējams. Tādēļ ir izmatots vārds "tapasaiva". Tapasā eva: "Tikai ar tapasju". Cita veida nav. Tapasā eva param. "Param" nozīmē "Augstākais". Ja vēlaties apzināties Augstāko, Absolūtu, tad jums jāpiekāpjas noteikta veida tapasjai. Citādi tas nav iespējams. Iesākumā neliela tapasja. Tāpat kā ekadaši. Tā arī ir tapasjas sastāvdaļa. Patiesībā ekadaši dienā mums nevajadzētu ēst, pat dzert ūdeni. Bet mūsu sabiedrībā mēs neesam tik strikti. Mēs sakām: "Ekadašī neēdiet graudaugus. Ēdiet mazliet augļu, [dzeriet] pienu." Tā ir tapasja. Vai mēs nevaram izpildīt šo tapasju? Ja mēs neesam gatavi uzņemties pat šo ļoti, ļoti viegli izpildāmo tapasju, tad kā gan mēs varam gaidīt atgriešanos mājās pie Dieva? Nē, tas nav iespējams. Tādēļ ir teikts, tapasaiva, tapasā eva. "Eva" nozīmē "noteikti". Jums jādara. Vai, izpildot šo tapasju, grēku nožēlošanas, jūs paliekat zaudētājos? Jūs neesat zaudētājs. Ikviens, kurš atnāk no ārienes, redzēs mūsu sabiedrību, būsu biedrus, zēnus un meitenes. Viņi saka "gaišas galvas", vai ne tā? Viņi redz atšķirību. Kāds priesteris vienkāršās drēbēs... Es devos no Losandželosas uz Havaju salām. Kāds priesteris lidmašīnā pienāca pie manis. Viņš lūdza atļauju ar mani runāt. "Jā, kāpēc ne?" Tātad viņa pirmais jautājums bija, ka "es redzu jūsu mācekļus kā ļoti gaišas galvas. Kā tas ir panākts?" Viņš ir patiesīgs. Kur gan ir zaudējums? Izturot, noliedzot to visu, grēcīgās darbības, mēs neesam zaudētāji. Mēs varam dzīvot ļoti vienkāršu dzīvi. Mēs varam sēdēt uz grīdas, mēs varam gulēt uz grīdas. Mums nav vajadzīgas daudzas mēbeles, ne arī liels daudzums krāšņu tērpu. Ir vajadzīga tapasja. Ja mēs vēlamies attīstīties garīgajā dzīvē, mums jāpieņem kāda veida tapasja. Kali jugā mēs nevaram pieņemt tik skarbas tapasjas kā aukstumā doties zem ūdens, kādreiz ienirstot vai dažkārt līdz šai [vietai], un tad meditēt vai skandēt Harē Krišna. Tas nav iespējams. Minimums. Tātad tapasjai ir jābūt. Mums ar šo pantu jāpiebilst, ka daža veida tapasjas jāveic, ja esam nopietni par Dieva apzināšanos. Tas ir vēlams.