LV/Prabhupada 0300 - Sākotnējā Persona Nav Mirusi
Lecture -- Seattle, October 2, 1968
Prabhupāda: Govindam ādi-puruṣaṁ tam ahaṁ bhajāmi.
Bhaktas: Govindam ādi-puruṣaṁ tam ahaṁ bhajāmi.
Prabhupāda: Tātad mūsu programma ir godināt sākotnējo Dieva Augstāko Personību, Govindu. Krišnas apziņas kustība ir noskaidrot, kas ir sākotnējā persona. Dabiski, ka ikviens vēlas noskaidrot ģimenes ciltstēvu, sabiedrības sākotnējo personu, tautas ciltstēvu, cilvēces tēvu... Turpiniet meklēt. Bet, ja jūs varat noskaidrot sākotnējo personu, no kuras radies viss, tad tas ir Brahmans. Janmādy asya yataḥ (SB 1.1.1). Vēdānta-sūtra saka: Brahmans, Absolūtā Patiesība, ir tā, no kuras ir radies viss. Ļoti vienkāršs apraksts. Kas ir Dievs, kāda ir Absolūtā Patiesība, ļoti vienkārša definīcija - sākotnējā persona.
Tātad šī Krišnas apziņas kustība nozīmē vērsties pie sākotnējās personas. Sākotnējā persona nav mirusi, jo viss rodas no sākotnējās personas, tādēļ viss ļoti labi darbojas. Saule aust, Mēness aust, gadalaiki mainās, tātad... Šeit ir nakts, šeit ir diena, tikai kārtībā. Tātad sākotnējās personas ķermeņa funkcijas tiek veiktas labi. Kā gan jūs varat teikt, ka Dievs ir miris? Tāpat kā jūsu ķermenī, kad fiziķis ar sajūtu palīdzību noskaidro pulsu, nosakot, ka sirdspukstu ritms ir pareizs, viņš nesaka, ka "šis cilvēks ir miris". Viņš saka: "Jā, viņš ir dzīvs." Līdzīgi, ja jūs esat gana saprātīgs, jūs varat sajust pulsu Visuma ķermenim - un tas funkcionē labi. Tātad kā gan jūs varat teikt, ka Dievs ir miris? Dievs nekad nav miris. Tikai muļķis domā, ka Dievs ir miris - nesaprātīgas personas, personas, kuras nespēj sajust atšķirību starp dzīvu un mirušu. Ir jābūt sajūtai, kā atšķirt mirušu no dzīva, saprast, viņš nekad neteiks, ka Dievs ir miris. Tādēļ Bhagavad-gītā ir teikts, ka: janma karma me divyaṁ yo jānāti tattvataḥ: (BG 4.9) "Ikviens saprātīgais, kurš vienkārši saprot, kā viņš dzimst un darbojas, džanma, karma... Nu, pievērsiet uzmanību vārdam "džanma" jeb dzimšana, un "karma" jeb darība. Viņš nekad nesaka: " Janma mṛtyu". "Mritju" nozīmē "nāve". Viss, kas ir piedzimis, tam pienāks arī gals. Visam. Mums nav pieredzes: kas ir dzimis, tas nemirs. Ķermenis ir dzimis, tādēļ tas mirs. Nāve piedzimst līdz ar mana ķermeņa dzimšanu. Es novecoju, mans vecums gadu ziņā palielinās, tas nozīmē, ka mirstu. Bet šajā Bhagavad-gītas pantā Krišna saka "janma karma", bet nekad nesaka "Mana nāve". Nāve tur nevar pienākt. Dievs ir mūžīgs. Arī jūs nemirsiet. To jūs nevarat zināt. Jūs vienkārši maināt savu ķermeni. Tas tad arī ir jāsaprot. Krišnas apziņas zinātne ir dižena zinātne. Ir teikts... Tas nav nekas jauns, tas teikts Bhagavad-gītā... Lielākā daļa no jums jau ir iepazinusies ar Bhagavad-gītu. Bhagavad-gītā nav pieņemts, ka pēc šī ķermeņa nāves... Ne tieši "nāves" - pēc iznīcināšanas, šī ķermeņa parādīšanās un izzušanas, jūs vai es nemirsim. Na hanyate. "Na hanyate" nozīmē "nekad nemirst" jeb "nekad nav iznīcināta", pat pēc šī ķermeņa izzušanas. Tāds ir stāvoklis.