LV/Prabhupada 0401 - Šrī Šrī Šikšāštakam Fragmenta Skaidrojums

Revision as of 06:16, 17 February 2019 by Anurag (talk | contribs)
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)


Purport Excerpt to Sri Sri Siksastakam -- Los Angeles, December 28, 1968

Kungs Čaitanja Mahāprabhu deva norādījumus Saviem mācekļiem rakstīt grāmatas par Krišnas apziņas zinātni. Uzdevums Viņa sekotājiem turpināt izpildīt līdz šai dienai. Izstrāde un izrāde par Kunga Čaitanjas mācīto filozofiju faktiski ir pašas ietilpīgākās, precīzākās un saskanīgākās nemainīgās mācekļu pēctecības sistēmas dēļ, kāda ir ikvienai reliģiskajai pasaules kultūrau. Tomēr Kungs Čaitanja Savā jaunībā plaši bija zināms kā mācītais, tomēr atstāja mums tikai astoņus Šikšāštakas pantus.

Slava šrī-krišna-sankīrtanai, kas attīra sirdi no visa veida putekļiem, kas sakrāti pa gadiem. Tā atkārtotas dzīves saistītās dzīves uguns ir noslāpēta. Otrais pants. Ak, mans Kungs, Tavs svētais vārds vien var dod visa veida svētību dzīvajām būtnēm, tādēļ Tev ir simtiem un miljoniem vārdu, kā Krišna, Govinda, un citi. Šajos pārpasaulīgajos vārdos Tu esi ievietojis visas tavas pārpasaulīgās enerģijas, nav noteiktu likumu, lai skandētu šos svētos vārdus. Ak, mans Kungs, Tu tik laipni ļāvi man Tev tuvoties ar Saviem svētajiem vārdiem, bet cik gan nelaimīgs es esmu, jo mani tie nevilina. Trīs. Var skandēt Kunga svēto vārdu pazemīgā noskaņā, uzskatot sevi par zemāku kā zāle, pacietīgāku kā koks, bez lepnuma sajūtas un būt gatavam izrādīt citiem visu cieņu, Tādā prāta stāvoklī iespējams skandēt Kunga vārdu pastāvīgi.