LV/Prabhupada 0015 - Es Neesmu Šis Ķermenis
Lecture on BG 9.34 -- New York, December 26, 1966
Ir sešas pazīmes dvēseles klātbūtnei. Augšana ir viena no svarīgākajām. Tātad augšana. Tiklīdz dvēsele atstāj ķermeni, augšana vairs nenotiek. Ja bērns nomirst, ak, tad viņš vairs neaugs. Un vecāki teiks, ka tas ir nederīgs. Līdzīgi arī Kungs Kṛṣṇa Arjunam deva piemēru, sakot, "Nedomā, ka tā ir ķermenī esošā garīgā dzirkstele, kuras klātbūtnes dēļ ķermenis aug no bērna uz pusaudža, no pusaudža uz jaunekļa, no jaunekļa uz sirmgalvja (ķermeni). Tādēļ tad, kad ķermenis kļūst nederīgs, nemanāmi dvēsele atstāj ķermeni." Vāsāṁsi jīrṇāni yathā vihāya (BG 2.22). Gluži tāpat kā mēs novelkam vecās drānas un uzvelkam jaunas, mēs arī mainām ķermeņus. Un mēs pieņemam citu ķermeni ne jau saskaņā ar savu gaumi. Šo atlasi nosaka dabas likums. Šo atlasi nosaka dabas likums. Jūs nāves brīdī nevarat neko pateikt, bet varat domāt. Es vēlos teikt, ka var apgalvot: individualitāte un atlase tur ir pilnībā. Yaṁ yaṁ vāpi smaran loke tyajaty ante kalevaram (BG 8.6). Tāpat kā nāves brīdī jūsu prāta spēja, tas, kādas domas jūsos radīsies, noteiks, kādu ķermeni un attiecīgu dzimšanu jūs saņemsiet. Tā saprātīgam cilvēkam, kurš ir pie pilna prāta, vajadzētu saprast, ka es neesmu šis ķermenis. Pirmais.Es neesmu šis ķermenis. Tad viņš sapratīs, kāds ir viņa pienākums. Ak, kāds gan ir viņa pienākums kā garīgai dvēselei?
Viņa pienākums, kā teikts Bhagavad-gītas devītās nodaļas pēdējā pantā, ir man-manā bhava. Jūs par kaut ko domājat. Ikviens no mums, iemiesotajiem, kaut ko domā. Mēs pat mirkli nevaram iztikt bez domāšanas. Tas nav iespējams. Tātad tāds ir pienākums. Domājiet par Kṛṣṇu. Domājiet par Kṛṣṇu.Jums būs par kaut ko jādomā. Un kas gan slikts, ja jūs domājat par Kṛṣṇu? Kṛṣṇam ir tik daudz darbību, par Viņu ir tik daudz literatūras un kā cita. Kṛṣṇa atnāk uz šejieni. Mums ir kaudzēm grāmatu sējumu. Ja vēlaties domāt par Kṛṣṇu, mēs varam nodrošināt jūs ar tik apjomīgu informāciju literatūras veidā, ka jūs ar to nespēsiet iepazīties pilnībā visas savas dzīves laikā, pat lasot divdesmit četras stundas dienā. Tātad domāt par Kṛṣṇu ir pietiekami. Domājiet par Kṛṣṇu. Man-manā bhava. Ak, es varu par tevi domāt.
Gluži kā cilvēks, kas kalpo savam priekšniekam. Ak, viņš vienmēr domā par šo priekšnieku. Ak, man jāpiedalās tur pulksten deviņos un ka priekšnieks būs sarūgtināts. Viņš domā par kādu mērķi. Šāda veida domāšana nederēs. Tādēļ Viņš saka bhava mad-bhaktaḥ. "Domā par Mani ar mīlestību." Kad saimnieks, es vēlos teikt, kad kalps domā par saimnieku, mīlestības tur nav. Viņš domā par sterliņu mārciņu, šiliņu vai pensu. Tādēļ, ja es nebūšu savā kabinetā tieši deviņos, ak, es nokavēšu un zaudēšu divus dolārus." Tādēļ viņš domā nevis par saimnieku, bet par sterliņu mārciņām, šiliņem un pensiem. Šāda veida domāšana jūs neglābs. Tādēļ Viņš saka bhava mad-bhaktaḥ. Tikai kļūsti par Manu bhaktu. Tad tava domāšana par Mani būs laba." Un kas ir šī bhakti? Mad-bhaktaḥ.
Dievbijība...Ziedošanās nozīmē kalpošana. Mad-yājī. Jūs sniedzat Kungam kādu kalpošanu. Gluži kā mēs vienmēr esam šeit iesaistījušies. Kad vien jūs atnāksiet, jūs redzēsiet mūs darbojamies kāda pienākuma izpildīšanā. Redzat. Mēs esam izstrādājuši kādu pienākumu. Tikai lai domātu par Kṛṣṇu.