LV/Prabhupada 0068 - Ikvienam Jāstrādā
Lecture on SB 6.1.45 -- Laguna Beach, July 26, 1975
Nitai: "Šajā dzīvē jebkura persona atbilstoši darbības dažādībai un līmenim, vai nu reliģiskam, vai nereliģiozam, kā tās [darbības] tiek veiktas arī nākamajā dzīvē, tā pati persona tādā pašā līmenī, tajā pašā darbībā, viņa karmas, darbības rezultātā baudīs vai cietīs."
Prabhupāda:
- yena yāvān yathādharmo
- dharmo veha samīhitaḥ
- sa eva tat-phalaṁ bhuṅkte
- tathā tāvad amutra vai
- (SB 6.1.45)
Tātad iepriekšējā pantā mēs apspriedām, "dehavān na hy akarma-kṛt". Ikvienam, kuram ir materiālais ķermenis, ir jāstrādā. Ikvienam ir jāstrādā. Arī garīgajā ķermenī jums ir jāstrādā. Materiālajā ķermenī arī jums ir jāstrādā. Tas tāpēc, ka darbības jēdziens ir dvēsele — dvēsele ir dzīvības spēks — tātad tā ir aizņemta. Dzīvs ķermenis nozīmē, ka tas kustas. Ir darbība. Viņš [būtne] nevar nosēdēt, nedarot itin neko. Bhagavad-gītā ir teikts: "Pat ne mirkli nevar būt bezdarbīga". Tāda ir dzīvās būtnes pazīme. Tātad šāda darbība notiek saskaņā ar atbilstošo ķermeni. Suns skrien, un arī cilvēks skrien. Bet cilvēks domā, ka viņš ir tik civilizēts, jo viņš pārvietojas automašīnā. Tie abi skrien, bet cilvēkam ir noteikta veida ķermenis, ar kura palīdzību viņš var izgatavot transportlīdzekli vai velosipēdu, un viņš var ātri pārvietoties. Viņš domā, ka "es pārvietojos lielākā ātrumā kā suns, tādēļ esmu civilizēts [kulturāls]". Tāda ir mūsdienu mentalitāte. Viņš nezina, kāda ir atšķirība starp skriešanu ar ātrumu piecdesmit jūdžu [stundā] vai piecus tūkstošus jūdžu [stundā], vai arī piecus miljonus jūdžu stundā. Telpa ir neierobežota. Lai arī kādu ātrumu jūs atklātu, tas tik un tā nebūs pietiekams. Joprojām nepietiekams. Tātad dzīve nav jāuztver šādi:
"Tā kā es pārvietojos ar lielāku ātrumu kā suns, tādēļ esmu civilizēts".
- panthās tu koṭi-śata-vatsara-sampragamyo
- vāyor athāpi manaso muni-puṅgavānāṁ
- so 'py asti yat-prapada-sīmny avicintya-tattve
- govindam ādi-puruṣaṁ tam ahaṁ bhajāmi
- (Bs. 5.34
Mūsu ātrums... Kāpēc ātrums? Jo mēs vēlamies nokļūt noteiktā galamērķī, tādēļ ir viņa ātrums. Tātad īstais galamērķis ir Govinda, Višnu. Un "na te viduḥ svārtha-gatiṁ hi viṣṇu". Viņi pārvietojas atšķirīgā ātrumā, bet viņi nezina, kāds ir galamērķis. Kāds ietekmīgs mūsu valsts dzejnieks, Rabindranath Tagore, sacerēja rakstu, kad viņš uzturējās Londonā, — es to izlasīju. Tātad jūsu valstī, rietumu valstīs automašīnas un... pārvietojas lielā ātrumā. Rabindranath Tagore bija dzejnieks. Viņš domāja, ka "šī angļu valsts ir tik maza, un viņi pārvietojas tik lielā ātrumā, ka viņi iekritīs okeānā". Viņš izteica šādu piezīmi. Kādēļ viņi tik ātri pārvietojas? Līdzīgā veidā arī mēs skrienam tik ātri, lai dotos uz elli. Tāds ir mūsu stāvoklis, jo mēs nezinām, kāds ir galamērķis. Ja es nezinu, kāds ir galamērķis, un mēģinu vadīt savu mašīnu pilnā ātrumā, kāds tad būs rezultāts? Rezultāts būs katastrofa. Mums jāzina, kāpēc mēs skrienam. Gluži kā upe joņo lielos viļņos, plūst, bet tās galamērķis ir jūra. Kad upe nokļūst jūrā, tā ir sasniegusi savu galamērķi. Līdzīgā veidā [arī] mums jāzina, kāds ir galamērķis. Galamērķis ir Višnu, Dievs. Mēs esam neatņemama Dieva daļiņa. Mēs esam... Tā vai citādi mēs esam krituši šajā materiālajā pasaulē. Tādēļ mūsu dzīves galamērķis būs atgriezties mājās pie Dieva. Tāds ir mūsu galamērķis. Cita galapunkta nav. Tātad mūsu Krišnas apziņas kustība māca: "Izvirziet savu dzīves mērķi." Un kāds ir dzīves mērķis? " [Doties] atpakaļ uz mājām pie Dieva. Jūs dodaties pa šo pusi, pretējo pusi, elles virzienā. Tāds ir jūsu galamērķis. Dodieties pa šo pusi atpakaļ pie Dieva." Tāda ir mūsu propaganda.