LV/Prabhupada 0077 - Jūs Varat Pētīt Zinātniski Un Filozofiski
Ratha-yatra -- San Francisco, June 27, 1971
Krišna saka, ka tie, kuri pastāvīgi, divdesmit četras stundas [dienā] ir nodarbināti kalpošanā Viņam... Gluži kā šos mācekļus, Krišnas Apziņas Sabiedrības biedrus, jūs vienmēr redzēsiet nodarbinātus kalpošanā Krišnam. Tas ir, es vēlos teikt, Krišnas apziņas nozīmība. Viņi vienmēr ir iesaistīti. Šī Radhajatras ceremonija ir viena no darbībām, tātad vismaz vienu dienu jūs visi varēsiet būt iesaistīti Krišnas apziņā. Tātad šī ir tikai praktika, un, ja jūs to piekopjat visu savu dzīvi, tad nāves brīdī, ja laimīgā kārtā jūs spēsiet atcerēties Krišnu, jūsu dzīve būs veiksmīga. Tāda praktika ir nepieciešama. yaṁ yaṁ vāpi smaran loke tyajaty ante kalevaram (BG 8.6). Mēs atmetīsim šo ķermeni, tas ir noteikts. Bet, ja mēs nāves brīdi atceramies Krišnu, mēs tūdaļ tiksim nogādāti Krišnas mājoklī. Krišna ir visur, bet Krišnam ir īpašs mājoklis, ko sauc par Goloku Vrindāvanu. Jūs varat saprast, ka mūsu ķermenis, un "ķermenis" nozīmē "jutekļi", pārāks par jutekļiem ir prāts, kas ir ļoti smalks elements un kontrolē jutekļus, un vēl pārāks ir saprāts, bet pārāka par saprātu ir dvēsele. Mums nav tādas informācijas, bet, ja mēs piekopjam šo bhakti-jogas sistēmu, mēs pakāpeniski sapratīsim, kas esam. Es neesmu šis ķermenis. Galvenokārt pat lieli profesori un ietekmīgi filozofi, zinātnieki, arī viņi ir ķermeniskajā līmenī. Ikviens domā, ka "es esmu ķermenis", bet tā ir kļūda. Mēs neesam šis ķermenis. Tieši tā, kā es skaidroju. "Ķermenis" nozīmē "jutekļi", bet jutekļus kontrolē prāts, un prātu kontrolē saprāts, kamēr saprātu kontrolē dvēsele. To jūs nezināt. Nav tādas izglītības sistēmas visā pasaulē, kas mācītu, kā saprast dvēseles eksistenci, kas ir pirmā līmeņa nepieciešamība cilvēciskās būtnes sapratnei. Cilvēciskā būtnes dzīves mērķis nav laika šķērdēšana kā dzīvniekiem, tas ir, vienkārši ēdot, guļot, kopojoties un aizstāvoties. Tā ir dzīvnieka dzīve. Izteiktāks saprāts, kāds ir cilvēciskajām būtnēm, jāizmanto, lai saprastu: "Es esmu... Kas es esmu? Es esmu garīga dvēsele." Ja mēs saprotam, ka "es esmu garīga dvēsele", tad šis ķermeniskais dzīves jēdziens, kas izraisījis haosu šajā pasaulē... Ķermeniskajā dzīves izpratnē es domāju, ka esmu indietis, jūs domājat, ka esat amerikāņi, viņš arī kaut ko domā. Bet mēs visi esam vienādi. Mēs esam garīgas dvēseles. Mēs esam mūžīgie Krišnas, Džaganāthas kalpi.
Tādēļ šodien ir ļoti jauka, svētīga diena. Šajā dienā Kungs Krišna, kad Viņš bija izpaudis Savu klātbūtni šajā pasaulē, [Viņš] piedalījās Saules aptumsuma ceremonijā, Kurukšetrā, un Krišna ar Savu brāli Balarāmu un Subhadru, māsu, ieradās Kurukšetras laukā. Šī Kurukšetras zeme joprojām ir atrodama Indijā. Ja kādu dienu jūs dosieties uz Indiju, jūs tur redzēsiet Kurukšetras lauku. Tātad šo Radhajatras ceremoniju veic, lai pieminētu to, ka Krišna apmeklēja Kurukšetru ar Savu brāli un māsu. Tātad Kungs Džaganatha, Kungs Čaitanja Mahāprabhu bija ekstāzes pārņemts. Viņš bija Rādharānī mīlestības pilnajā noskaņā, tādēļ Viņš domāja: "Krišna, lūdzu atgriezies Vrindāvanā." Tātad Viņš dejoja Radhajatras priekšgalā, un jūs [to] sapratīsiet, ja lasīsiet kādas no jūsu, mūsu sabiedrības publicētajām grāmatām. Viena no tām ir zināma kā "Kunga Čaitanjas mācība". Tā ir ļoti svarīga grāmata. Ja vēlaties apgūt šo Krišnas apziņas kustību, mums ir gana daudz grāmatu. Jūs varat zinātniski un filozofiski tās apgūt. bet ja jums nav tieksmes mācīties, ja jūs vienkārši uzsākat šo Harē Krišnas mantras skandēšanu, pakāpeniski jums tiks atklāts viss, un jūs sapratīsiet savas attiecības ar Krišnu. Es saku jums lielu paldies par piedalīšanos šajā ceremonijā. Nu skandēsim Harē Krišna un turpināsim ar Džaganāthu Svāmī. Harē Krišna.