LV/Prabhupada 0407 - Haridāsa Dzīves Vēsture Ir, Ka Viņš Piedzima Muhamedāņu Ģimenē

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Haridāsa Dzīves Vēsture Ir, Ka Viņš Piedzima Muhamedāņu Ģimenē
- Prabhupāda 0407


Discourse on Lord Caitanya Play Between Srila Prabhupada and Hayagriva -- April 5-6, 1967, San Francisco

Prabhupāda: Tajā pašā laikā kāds brāhmans ieradās un ielūdza Kungu Čaaitanju, ka "Es esmu ielūdzis visus Benaresas sanjāsī, bet es zinu, ka tu netiecies ar šiem Mājāvādī sanjāsī, bet tomēr esmu ieradies, lai tevi ielūgtu. Laipni pieņem manu ielūgumu." Tā Čaitanja Mahāprabhu redzēja šo iespēju satikt Prakāšanandu Sarasvatī. Viņš pieņēma tā ielūgumu, un notika tikšanās, bija diskusija par Vēdānta-sūtru ar Prakāšanandu Sarasvatī, un Viņš to pārveidoja par Vaišnavu. Tas ir vēl viens notikums.

Hajagrīva: Cik vecs ir tas vīrs?

Prabhupāda: Prakāšananda Sarasvatī? Viņš arī bija vecs vīrs. Ne mazāk kā sešdesmit gadu vecs. Jā.

Hajagrīva: Un kāda bija viņa nozīme pilsētā? Kas viņš bija... Vai viņš bija vēdāntists?

Prabhupāda: Prakāšananda Sarasvatī bija Mājāvadī sanjāsī. Viņš pieņēma Čaitanja Mahāprabhu principu un izrādīja viņam cieņu. Viņš pieskārās Kunga pēdām. Un vini arī apvienojās. Bet nav minēts, ka viņš oficiāli kļuva par vaišnavu, tomēr viņš pieņēma Čaitanjas Mahāprabhu filozofiju. Bet Sārvabhauma Bhattāčārja kļuva par vaišnavu. tad Kungs Haridāsa satiek...

Hajagrīva: Piektā aina.

Prabhupāda: Piektā aina.

Hajagrīva: Vai tas ir Haridāsa Thākurs?

Prabhupāda: Haridāsa Thākurs.

Hajagrīva: Kura nāvē? Haridāsa?

Prabhupāda: Jā. Haridāsa bija ļoti vecs vīrs. Viņš bija Muhamedānis.

Hajagrīva: Viņš bija tas, ko iemeta upē.

Prabhupāda: Jā.

Hajagrīva: Tā viņš galu galā sastapa savu galu tur, piektajā ainā.

Prabhupāda: Mēs neesam domāti tiem... Protams, Haridāsa Thākurs dzīvoja nošķirtu dzīvi, bet to mēs neizrādīsim.

Hajagrīva: Jā. Labi. Šo konkrēto notikumu.

Prabhupāda: Konkrētais notikums ir būtisks, ka Čaitanja Mahāprabhu bija brāhmans, un Viņš bija sankāsī. Saskaņā as sabiedrības paražu Viņš pat nedrīkstēja pieskarties Muhamedānim, bet šis Haridāsa Thākurs bija muhamedānis, un pēc viņa nāves Kungs Pats paņēma viņa ķermeni un dejoja, tad Vuņš nolika to kapsētā un izdalīja prasādu. Un Haridāsa Thākurs divas, trīs dienas nejutās labi. Tā kā viņš bija Muhamedānis, viņš negāja uz Džaganātha templi. Jo hindu bija ļoti skarbi. Viņš bija bhakta, tādēļ viņam tas nebija svarīgi. Kāpēc viņam būtu jārada kāda nošķirtība? Čaitanja Mahāprabhu novērtēja atzīnīgi viņa uzvedību, ka viņš nevēlējās radīt nekādas... Jo viņš bija kļuvis par bhaktu. Ar varu viņš negāja uz templi. Bet Pats Čaitanja Mahāprabhu ik dienas ieradās un viņu apraudzīja. Dodoties uz jūru mazgāties, Viņš vispirms devās pie Haridāsa. "Haridāsa? Ko tu dari?" Haridāsa izrādīja savu cieņu, un Viņš apsēdās un kādu laiku sarunājās. Tad Čaitanja Mahāprabhu devās mazgāties. Šādi kādu dienu Viņš ieradās un redzēja Haridāsu, kurš tad nejutās labi. "Haridāsa? Kā ir ar tavu veselību?" "Jā, kungs, tā nav ļoti.... Galu galā, tas ir ķermenis." Tad trešajā dienā Viņs'redzēja, ka haridāsa šodien atstās ķermeni. Čaitanja Mahāprabhu viņam jautāja: "Haridāsa, ko tu vēlies? Viņi abi spēja saprast. Haridāsa teica, ka "šis ir mans pēdējais posms. Ja Tu laipni atrastos manā priekšā..." Tā Čaitanja Mahāprabhu stāvēja viņa priekšā, un viņš atstāja savu ķermeni.

Hajagrīva: Jūs pieminējāt, ka...

Prabhupāda: Pēc viņa aiziešanas ķermeni paņēma Pats Čaitanja Mahāprabhu, un citi bhaktas aiznesa viņu uz jūru, izraka viņam kapa vietu. Tas kaps joprojām ir Džagannātha Purī. Haridāsa Thākura samādhi, kaps. Čaitanja Mahāprabhu sāka dejot. Tāda bija ceremonija. Jo Vaišnava ceremonijā ikviens dzied kīrtanu un dejo. Tā bija Haridāsa Thākura pēdējā ceremonija.

Hajagrīva: Jūs pieminējāt kaut ko par Čaitanju, kurš dejoja ar Haridāsu.

Prabhupāda: Haridāsa ķermeni. Čaitanja... Haridāsa mirušo ķermeni.

Hajagrīva: Ak, tas bija viņa mirušais ķermenis?

Prabhupāda: Jā. Viņa mirušais ķermenis.

Hajagrīva: Pēc viņa nāves.

Prabhupāda: Pēc viņa nāves.

Hajagrīva: Čaitanja...

Prabhupāda: Kamēr, es vēlos teikt, Haridāsa bija dzīvs, viņš dejoja. Bet pēc Haridāsa nāves Čaitanja Mahāprabhu Personīgi paņēma ķermeni, sāka dejot kīrtanu. Tas nozīmē, ka viņa bēru ceremoniju vadīja Pats Čaitanja Mahāprabhu. Viņš aiznesa ķermeni uz jūras krastu, un kapavietā Viņš...

Hajagrīva: Viņš veica...

Prabhupāda: Jā. Bēru ceremoniju, jā.

Hajagrīva: Ar kīrtanu.

Prabhupāda: Ar kīrtanu. Kīrtana ir tur vienmēr. Un pēc apbedrīšanas bija prasādas izdalīšana un kīrtana. Haridāsa Thākura. Tur jums jāparāda kādas sarunas ar Haridāsu, cik tas izjusti.

Hajagrīva: Labi. Vai ir kādi citi... Vai ir kāda cita informācija par Haridāsu?

Prabhupāda: Haridāsa dzīves biogrāfija ir, ka viņš piedzima Muhamedāņu ģimenē. Tā vai citādi viņš kļuva par bhaktu un skandēja 300 000 reižu, Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē, Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē, un Čaitanja Mahāprabhu padarīja viņu par āčārju, skandēšanas autoritāti. Tādēļ mēs viņu slavinām: "Nāmāčārja Haridāsa Thākura ki džaja!" Tā kā viņu padarīja par āčarju, Harē Krišna skandēšanas autoritāti. Tad, kad Kungs Čaitanja pieņēma sanjāsu, Haridāsa Thākurs vēlējās, lai "Mans dārgais Kungs, Tu atstāj Navadvīpu, kāda tad ir jēga manai dzīvei? Vai nu tu pieņem mani, vai mirsti." Tā Čaitanja Mahāprabhu teica: "Nē. Kāpēc gan tev mirt? Nāc ar Mani." Viņš to aizveda uz Džagannātha Purī. Džagannātha Purī, tā kā viņš sevi uzskatīja par muhamedāņu ģimenē dzimušu, viņš negāja. Tā Čaitanja Mahāprabhu deva viņam mītni Kāšīnātha Mišras mājā, tur notika skandēšana, un Čaitanja Mahāprabhu sūtīja prasādu. Tādā veidā viņš aizvadīja savas dienas. Un Čaitanja Mahāprabhu mēdza nākt un viņu ik dienas apraudzīt, tā viņš kādu dienu atstāja šo pasauli.