LV/Prabhupada 0476 - Paļaušanās Nav Slikta, Ja Paļaujamies Uz Ko Atbilstošu
Lecture -- Seattle, October 7, 1968
Es nezinu, ka mans stāvoklis ir pakļauties, un pa pakļaušanās princips ir mana dzīve, mana laimīgā dzīve. Tāpat kā mazs bērns - ja viņš pakļaujas savu vecāku vēlmēm, viņa dzīve ir ļoti patīkama un laimīga. Ja jauna meitene pakļaujas vecāku vēlmēm, un... Tāda ir Vēdu sistēma. Sieviete pēc dabas ir atkarīga. Mākslīgi, ja sieviete vēlas brīvību, tad viņas dzīve ir nelaimīga, nelaimīga. Tādēļ Vēdu sistēma ir... Es neizgudroju. Es runāju autorizēti, balstoties uz Vēdu principu. Manu-samhita, Vēdu likumi, Mani, Cilvēces saimnieks, Manu... Manu ir cilvēces tēvs. Viņam ir sava likumu grāmata. Šai Manu-samhitas likumu grāmatai joprojām seko Indijā, ciktāl tas attiecas un hindu. Šajā Manu-samhitā ir teikts: na striyaṁ svatantram arhati. Viņš dod likumu, ka sievietēm nedrīkst būt neatkarības. Tad? Kādai būtu jābūt dzīvei? Dzīvei būtu jābūt tādai: kamēr viņa nav precējusies, viņai jādzīvo kāda vadībā, atkarībā no saviem vecākiem. Un tiklīdz viņa ir apprecējusies, viņai jābūt atkarīgai no sava vīra. Un, kad vīrs ir aizgākis... Jo saskaņā ar hindu sistēmu vīrs nepaliek mājās vienmēr līdz nāvei. Nē. Kad bērni izauguši, viņš atsakās no zievas un bērniem, kļūst par sanjāsī - tāpat kā es esmu kļuvis. Man ir mani bērni, mazdēli, joprojām ir mana sieva... Bet es esmu pārtraucis visus sakarus. Kā mana sieva tiek uzturēta? Ak, viņai ir pieaugušie bērni. Tādēļ nav raižu. Tātad atkarība nav slikta, ja tā ir atbilstoša atkarība. Neviens tēvs nenoraida iespēju nodrošināt neprecētas meitenes ērtības. Viņa neprecētu meiteņu un zēnu [ērtības]. Saskaņā ar Hindu sistēmu tēva un mātes atbildība samazinās, pēc tam, kas viņi izprecina bērnu, vai nu meitu, vai dēlu. Tik daudz pienākumu. Tad viņi ir brīvi. Tātad atkarība, es runāju par atkarību. Tātad atkarība nav slikta, sevis uzticēšana nav slikta. Es praktiski esmu redzējis, ka sieviete uztuc sevi vīram... Tomēr Indijā ir tik daudz sieviešu, viņas ir tik laimīgas, un viņu dzīve ir slavējama. Mums tādēļ jāmācās, kā viss darāms. Neatkarība, mākslīga neatkarība nekad nav laba. Praktiski mums neatkarības nav. Es varu domāt par neatkarību, bet patiesībā man nav neatkarības. Es esmu savu jutekļu kalps. Kāmādīnāṁ kati na katidhā pālitā durnideśa. Mēs visi kalpojam jutekļiem. Kur tad ir mana neatkarība? Es varu pasludināt neatkarību no sava tēva, pilstētas, valsts, kopienas, bet es esmu savu jutekļu kalps. Kur tad ir mana neatkarība? Mums tātad jāzina savs sākotnējais stāvoklis, ka visos apstākļos mēs esam atkarīgi. Tādēļ labākā savas dzīves pilnīgošanas metode ir kļūt atkarīgam no Dieva, Krišnas. Tāds ir visu problēmu risinājums. Un Krišnas apziņas kustība ir tāda. Meģiniet saprast savu sākotnējo stāvokli un uzticiet sevi Dievam, Krišnam. Tad jūs būsiet laimīgi. Ļoti vienkārši. Brīdī, kad uzticat sevi Dievam, jūs tūdaļ kļūstat laimīgi. Mām eva ye prapadyante māyām etāṁ taranti te.