LV/Prabhupada 0567 - Es Vēlos Dot šo Kultūru Pasaulei
Press Interview -- December 30, 1968, Los Angeles
Žurnālists: Cik ilgi jūs šeit jau esat bijis, kungs?
Prabhupāda: Es šeit ierados 1965.gada septembrī. Tad es 1967.gada maijā biju mazliet apslimis. Pēc tam atgriezos Indijā. Tad atkal devos atpakaļ 1967.gada decembrī, pēc viena gada.
Žurnālists: Jā, redzu. Kāpēc jūs šeit ieradāties?
Prabhupāda: Jo es vēlējos šo kultūru dot pasaulei, un mana ideja ir, ka Amerika ir attīstīta valsts. Ja viņi to pieņems, tad būs iespējasm šo ideju izplatīt visā pasaulē. Tāds ir mans uzskats. Es tagad uz to ceru, jo šie jaunie, izglītotie amerikāņi par šo kustību izrāda nopietnu interesi. Un mēs izdodam avīzes, grāmatas, tās tiek labi rakstītas. Es esmu vecs vīrs, es varu nomirt, bet esmu devis šādu ideju. Tās izpilde turpināsies, un tā tiks pieņemta. Šis eksperiments ir veikts. Ja to labi izplata, tad to pieņems bez izņēmumiem. Un šie zēni, kuri pie manis ir ieradušies, to ir uztvēruši nopietni. Tādēļ es ceru.
Žurnālists: Es redzēju jūsu žurnālu. Tas ir skaists žurnāls.
Prabhupāda: "Back to Godhead"?
Žurnālists: Ak, jā. Skaists žurnāls.
Prabhupāda: Liels jums paldies. Liels paldies.
Žurnālists: Skaisti. Kur tas ir publicēts?
Prabhupāda: Tas publicēts Ņujorkā.
Žurnālists: Ņujorkā. Es redzēju jaunāko izdevumu... Skaists žurnāls. Cik cilvēku aptuveni ir šajā kustībā?
Prabhupāda: Man ir mazliet vairāk kā simts mācekļu, kuri stingri seko regulējošajiem principiem.
Žurnālists: Simts.
Prabhupāda: Jā. Dažādās nodaļās. Man ir apmēram trīspadsmit šādu nodaļu. Daži mācekļi strādā Londonā.
Žurnālists: Londonā?
Prabhupāda: Jā. Viņiem veicas ļoti labi. Viņi visi ir precēti pāri. Es viņus saprecināju. Jā. Es viņus saprecināju. Viņi ir jauni zēni ap trīsdesmit. Manam vecākajam māceklim ir 28. Pārsvarā 25, 24. Augstākais, 30. Līdzīgi, meitenes. Jūs esat redzējuši šo meiteni. Redziet. Tā es viņus ievirzu laimīgā laulības dzīvē. Viņu mentalitāte ir... Viņi netiesas pēc, tā sauktās, uzpūtības pilnas dzīves. Viņi var dzīvot ļoti vienkārši un apmierināt ķermeņa pamatvajadzības, tomēr domāt augstā Krišnas apziņas līmenī. Tādēļ mani ir cerība, ka pat ja nomirstu... Tā kā esmu vecs vīrs, 73 gadus vecs, es varu nomirt jebkurā brīdī. Bet esmu pārliecināts, ka mana kustība turpināsies. To paveiks mani zēni. Mana misija šādā ziņā ir veiksmīga. Es ierados šeit ar ideju, ka šī Krišnas apziņas kustība jāuzsāk Amerikā. Jo viss, ko pieņem Amerika, tiks pieņemts arī citur, jo Ameriku uzskata par... Patiesībā Amerika nav nabadzīga valsts. Tādēļ viņi ļoti viegli var saprast un pieņemt. Tur ir daudz apjukušu jauniešu.