LV/Prabhupada 0596 - Garu Gabaliņos Sagriezt Nevar

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Garu Gabaliņos Sagriezt Nevar - Prabhupāda 0596


Lecture on BG 2.23 -- Hyderabad, November 27, 1972

yasyaika-niśvasita-kālam athāvalambya
jīvanti loma-vilajā jagad-aṇḍa-nāthāḥ
viṣṇur mahān sa iha yasya kalā-viśeṣo
govindam ādi-puruṣaṁ tam ahaṁ bhajāmi

Garīgās sapratnes sākums, tas gars, Augstākais gars nevar tikt sadalīts. Nainaṁ chindanti śastrāṇi nainaṁ dahati pāvakaḥ. Mēģiniet saprast. Mēs domājam, mūsdienu zinātnieki uzskata, ka uz saules planētas nevar būt dzīvība. Nē. Tur ir dzīve. Mēs iegūstam informāciju no Vēdu literatūras, ka dzīvība eksistē. Pastāv arī cilvēcīgas būtnes, līdzīgas mums. Bet to ķermeņi ir no uguns. Tas arī viss. Tā kā mums ir maza pieredze tajā, kā dzīvā būtne var dzīvot ugunī. Lai to izskaidrotu, Krišna saka: nainaṁ dahati pāvakaḥ. (blakus:) Kāpēc sēdi šeit. Nāc šeit. Nainaṁ dahati pāvakaḥ. Garīgā dvēsele nav sadedzināma. Ja tā būtu sadedzināma, tad saskaņā ar hindu sistēmu, sadedzinot ķermeni, sadeg arī dvēsele. Patiesībā, tā domā ateisti - ķermenim sadegot, viss beidzas. Lieli profesori tā domā. Bet šeit Krišna saka: Nainaṁ dahati pāvakaḥ. "Tā nesadeg" Kā gan citādi tā var pastāvēt? Na hanyate hanyamāne śarīre (BG 2.20). Viss ir skaidri pateikts. Dvēsele nesadeg, ne arī to var sacirst gabalos. Tad: na cainaṁ kledayanty āpaḥ. To nevar samērcēt. Ūdens to nevar skart. Materiālajā pasaulē mēs redzam, ka viss, lai arī cik ciets... Kā akmens vai dzelzs var tikt sacirsts gabalos. Ir ierīces vai atbilstoši instrumenti. To var sacirst... Visu var sacirst gabalos. Un visu var arī izkausēt. Vajadzīga vien cita temperatūra, bet visu var sadedzināt un izlaidināt. Visu var samitrināt. Bet šeit ir teikts: na cainaṁ kledayanty āpo na śoṣayati mārutaḥ, tā nevar arī iztveikot. Tā ir mūžīga. Tas nozīmē, ka neviens materiāls apstāklis dvēseli ietekmēt nevar. Asaṅgo 'yaṁ puruṣaḥ.

Vēdās teikts, ka šī dzīvā būtne nekad nesaskaras ar šo materiālo pasauli. Tā vienkārši ir pārklāta. To nevar skart. Tāpat kā mans šībrīža ķermenis. Lai gan tas ietērpts kreklā un mētelī, apgērbs nav pieķēries. Tas nav sajaucies ar ķermeni. Ķermenis vienmēr ir atdalīts. Līdzīgi, dvēsele vienmēr ir nošķirta no šī materiālā pārklāja. Tai vienkārši ir dažādi plāni un vēlmes, ko tā pieņem, lai valdītu pār materiālo dabu. Visi var redzēt.