LV/Prabhupada 0610 - Ja Cilvēks Nepieņem Varnāšramas iekārtu, Viņš Nav Cilvēks

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Ja Cilvēks Nepieņem Varnāšramas iekārtu, Viņš Nav Cilvēks - Prabhupāda 0610


Lecture on BG 7.1 -- Calcutta, January 27, 1973

Ja vēlies izzināt Krišnu jeb Dievu spekulējot, ne tikai vienu gadu, divus gadus... Panthās tu koṭi-śata-vatsara-sampragamyo vāyor athāpi. Ne tikai prāta spekulācijas, bet lidmašīnas, kas lido vāju jeb vēja vai prāta ātrumā, prāta ātrumā, tomēr, jūs nevarat sasniegt pat daudzu gadu laikā. Tomēr tas paliek avičintja, neaptevrams. Ja jūs pieņemat šo krišna-jogas procesu jeb bhakti jogu, tad ļoti viegli varat apzināties Krišnu. Bhaktyā mām abhijānāti yāvān yaś cāsmi tattvataḥ (BG 18.55). Ārēji saprast Krišnu nav pietiekami. Tas arī ir labi, bet jums jābūt tattvatah, kas patiesi ir Krišna. Jāiegūst šādas zināšanas - bhaktjā, ar šo krišna-jogu. Citādi

manuṣyāṇāṁ sahasreṣu
kaścid yatati siddhaye
yatatām api siddhānāṁ
kaścin māṁ vetti tattvataḥ
(BG 7.3)

Visā pasaulē ir daudz cilvēku. Lielākoties viņi ir dzīvnieki bez kultūras. Jo, saskaņā ar mūsu Vēdu kultūru, kamēr netiek pieņemta varna un āšrams, būtne nav cilvēciska. Viņš nev pieņemts. Tādēļ Krišna saka manuṣyāṇāṁ sahasreṣu. Kurš pieņem šo varnāšramu? Nē. Haotisks stāvoklis. Šaja haotiskajā stāvoklī jūs nespējat saprast, kas ir Dievs, kas ir Krišna. Tādēļ Krišna saka manuṣyāṇāṁ sahasreṣu. No daudziem tūkstošiem un miljoniem cilvēku viens uzsāk darboties varnāšrama dharmas zinātniekajā iekārtā. Viņi ir stingri sekotāji Vēdām. No šiem cilvēkiem tie, kuri ievēro Vēdu principus, lielākoties pieķērušies karma kandai, rituālistiskām ceremonijām. No daudziem miljoniem cilvēku, kuri nodarbojas ar rituālistiskām ceremonijām, viens iegūst zināšanas. Viņus sauc par gjānī, spekulējošajiem filozofiem. Nevis karmī, bet gjānī. No daudziem miljoniem šādu gjānī viens kļūst mukta, atbrīvots. Brahma-bhūtaḥ prasannātmā na śocati na kāṅkṣati (BG 18.54). Tā ir atbrīvotā pakāpe. Tā dvēsele, kura apzinājusies Brahmanu, vairns nesēro un nealkst. Jo karmī pakāpē mums ir divas slimības: alkas un sēras. Lai arī kas mums būtu, ja tas ir zudis, tad es sēroju. "Ak, es ieguvu šo, nu tas ir zudis." Lai arī kas mums pieder, mēs jorpojām tiecamies. Lai iegūtu, mēs tiecamies, strādājam ļoti smagi. Kad tas ir zudis, mēs atkal sērojam un raudam. Tā ir karmī pakāpe. Brahma bhūta pakāpe... Gjāna pakāpe nozīmē, ka mēs vairs nesērojam un nealkstam. Prasannātmā. "Ak, esmu aham brahāsmi. Ko man darīt ar šo ķermeni? Mans darbs ir vairot pārpasaulīgās zināšanas, brahma-gjāna." Tajā pakāpē brahma-bhūtaḥ prasannātmā na śocati na kāṅkṣati samaḥ sarveṣu bhūteṣu (BG 18.54). Tāds ir pārbaudījums. Viņs nesēro. Viņš nealkst. Viņš ir vienlīdzīgs pret visiem. Paṇḍitāḥ sama-darśinaḥ.

vidyā-vinaya-sampanne
brāhmaṇe gavi hastini
śuni caiva śva-pāke ca
paṇḍitāḥ sama-darśinaḥ
(BG 5.18)

Viņš nešķiro. Tādā veidā, kad cilvēks atrodas šādā līmenī, tad mad-bhaktiṁ labhate parām (BG 18.54), viņš nonāk uz garīgā līmeņa. Kad viņš nonāk uz garīgā līmeņa, bhaktyā mām abhijānāti yāvān yaś cāsmi tattvataḥ (BG 18.55), tad viņš ir spējīgs.