LV/Prabhupada 0750 - Kāpēc Izrādām Cieņu Mātei?

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Kāpēc Izrādām Cieņu Mātei? - Prabhupāda 0750


Lecture on BG 9.10 -- Melbourne, April 26, 1976

Nav skolas, koledžas vai iestādes, kas pētītu mṛtyu-saṁsāra-vartmani nozīmi. Mēs esam tik krituši, ka neinteresējamies. Kā dzīvnieki. Dzīvnieku ved uz lopkautuvi, to zina visi. Bet dzīvnieks nespēj jautāt: "Kāpēc mani nogādā kautuvē?" Viņš to nespēj. Viņam nav spējas aizstāvēt sevi, lai nenokļūtu kautuvē. Mṛtyu-saṁsāra-vartmani. Ikviens no mums dodas uz kautuvi, bet cilvēks, ja viņš ar varu tiek nogādāts kautuvē, viņš vismaz iebildīs, raudās, ka "kāpēc tas vīrs mani ved uz lopkautuvi?" Bet dzīvnieks ne... Lai han viņš jūt, raud, acīs ir asaras, mēs dažkārt esam redzējuši. Viņi zina, ka "mūs ved uz lopkautuvi, lai gan neko neesam nodarījuši. Mēs neko ļaunu neesam nodarījuši." Kā govis. Tās ēd zāli un dod jums barojošu ēdienu, pienu. Bet mēs esam tik nežēlīgi, tik nepateicīgi, ka vedam govis uz lopkautuvi. Govs saskaņā ar Vēdu civilizāciju, tiek uzskatīta par māti. Kāpēc ne māte? Viņa taču dod pienu. Kāpēc māte jāciena? Kāpēc mēs mātei izrādām cieņu? Jo tad, kad esat bezspēcīgi, kad neko nevarat ieēst, māte no savas krūts dod jums pienu. Māte ir tā, kas dod ēdienu. Ja govs dod ēsienu, pienu - piens ir tik barojošs un pilns vitamīniem - viņa ir mūsu māte. Saskaņā ar Vēdu filozofiju šāstrās ir septiņas mātes. Viena māte ir mūsu īstā māte, no kuras klēpja esam dzimuši. Ādau mātā. Tā ir īstā māte. Guru-patnī, garīgā skolotāja sieva, arī ir māte. Ādau mātā guru-patnī brāhmaṇī. Brāhmana sieva arī ir māte. Patiesībā civilizēts cilvēks visas sievietes uzskata par mātēm; izņēmums ir tikai viņa sieva. Ne septiņas, astoņas - visas.

mātṛvat para-dāreṣu
para-dravyeṣu loṣṭravat
(Čānakja-šloka 10)

Mācītie, neatkarīgi no davu iegūto grādu daudzuma. Mācīts cilvēks ir tas, kurš visas sievietes redz kā mātes. Bez visām sievietēm mums vismaz septiņas jāpieņem kā mātes. Ādau mātā guru-patnī brāhmaṇī. Brāhmaṇī. Rādža-patnikā, valdniece. Valdniece ir māte, rādža-patnikā. Dhēnu, govs. Govs ir māte. Un dhātrī, auklīte ir māte. Dhenur dhātrī tathā pṛthvī. Arī Zeme, viņa dod mums tik daudz dažāda ēdiena. Tāda ir filozofija. Mums jābūt ļoti laipniem, vismaz pret govīm. Ja kāds ir atkarīgs no gaļas ēšanas, lai viņš nogalina mazākus dzīvniekus, kā kazas, aitas, cūkas, zivis. Ir citi dzīvnieki. Bet Bhagavad-gītā īpaši pieminēts:

kṛṣi-go-rakṣya-vāṇijyaṁ
vaiśya-karma svabhāva-jam
(BG 18.44)

Go-rakṣya. Tas sabiedrībā ir ļoti svarīgi, aizsargāt govis un iegūt pienu. Iegūt daudzus piena ēdienus, ghī, ir ļoti svarīgi. Indijā joprojām katrā mājā vajadzīgs pietiekams daudzums ghī. Bet viņi nav gaļēdāji. Gaļēdāji ghī nevar ciest.