LV/Prabhupada 0770 - Es Mīlu Dvēseli. Atma-tattva-vit. Un Kāpēc Es Mīlu Dvēseli
Lecture on SB 2.1.1 -- Paris, June 9, 1974
Prabhupāda: Tāpat kā mūsu Krišnas apziņas kustībā mēs nerunājam neko lieku. Tikai par Krišnu. Ja mēs runājam par Krišnu, vismaz simts gadus šībrīža stāvoklī, tomēr mūsu krājumi nebeigsies. Mums ir tik daudz grāmatu. Lai arī kādi grāmatu uzkrējumi mums būtu, ja simts gadus mēs nepārtraukti lasītu, mēģinātu saprast vienu vārdu no Šrīmad-Bhāgavatam, tam vajadzēs simts gadus. Viens vārds, janmādy asya yataḥ (ŠB 1.1.1), ja jūs mēģināt saprast, simts gadu laikā tas ir iespējams. Ir labi, Šrīmad-Bhagavatam. Turpiniet lasīt katru dienu. Gan Šrīmad-Bhagavatam, gan Bhagavadgītu. Katru dienu, jo vairāk apzināties, ātmavit, jo vairāk jaunu nozīmju redzat. Šrīmad-Bhagavatam ir tik jauka. Ja vienkārši to lasāt... Vidyā bhāgavatāvadhiḥ. Mācītais... Kāds ir mācīšanās ierobežojums? Ierobežojums, kad saprotat Šrīmad-Bhāgavatam. Tāds ir ierobežojums. Punkts. Vairāk zināšanu nav nepieciešams. Tādēļ to sauc śrotavyādiṣu yaḥ paraḥ (ŠB 2.1.1). Augstālās, pirmšķirīgās.
Bet apaśyatām ātma-tattvaṁ gṛheṣu gṛha-medhinām (ŠB 2.1.2). Grihamedi nezina, ka ir dvēsele un ka tā ir mūžīga. Mēs patiesībā tiecamies pēc laimes. Kādas laimes? Dvēseles laimas. Tā ir Krišnas laime. Mēs mēģinām pasargāt šo ķermeni. Mēs esam ļoti pieķērušies šim ķermenim. Kāpēc? Jo tur ir dvēsele. Visi to zina. Tiklīdz ķermenī nav dvēseles, to aizmet. To izmet uz ielas. Nevienam tas nerūp. Pieņemsim skaists jauneklis un meitene - viņu ķermeņi kaut kur guļ - kam tie rūp? Kamēr vien tur ir dvēsele: "Ak, tik jauks, skaists, labs zēns, meitene." Dvēsele ir svarīga. Patiesībā mēs nemīlam šo ķermeni, jo tur ir tas pats skaistais zēns. Kādēļ tas mums nav svarīgi? Jo dvēsele nav... Tādēļ es mīlu dvēseli. Tas ir fakts. To sauc ātmavit, ātma-tattva-vit. Un kādēļ es mīlu dvēseli? Jo es mīlu Krišnu. Dvēsele ir neatņemama Krišnas daļiņa. Kāpēc es esmu tik ļoti pieķēries dvēselei? Jo tā ir neatņemama Krišnas daļiņa. Tādēļ visaugstākajā izpausmē es mīlu Krišnu. Tāds ir secinājums. Ja es nemīlu Krišnu, tas nav normāli. Dabiskā kārtā mēs mīlam Krišnu. Tādēļ mēs mēģinām atdzīvināt Krišnas apziņu. Tiklīdz esam nosvērti Krišnas apziņā un sākam mīlēt Krišnu, mēs nevēlamies mīlēt neko citu. Svāmin kṛtārtho 'smi: "Nu es esmu pilnībā apmierināts." Citādi mums būs daudz jautājumu, daudz atbilžu. Kamēr neesam sevi apzinājušies, mūsu laiks tiks izšķērdēts. šai kṛṣṇa-praśna, interesei par Krišnu, nemitīgi būtu jāturpinās. Visas atbildes jūs atradīsiet Bhagavad-gītā un Šrīmad-Bhāgavatam. Vienkārši jautājot un atbildot, jūsu dzīve būs veiksmīga.
Liels jums paldies.
Bhaktas: Džaja Prabhupāda.