LV/Prabhupada 0778 - Lielākais Devums Cilvēku Sabiedrībai ir Zināšanas

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Lielākais Devums Cilvēku Sabiedrībai ir Zināšanas
- Prabhupāda 0778


Lecture on SB 6.1.17 -- Denver, June 30, 1975

Nitai: "Šajā materiālajā pasaulē, sekojot tīru bhaktu pēdās, bhaktu, kuri ir labi audzināti un apveltīti ar pirmšķirīgām īpašībām, jo pilnībā sevi uzticējuši kalpošanā Nārājanam, viņu sirds un dvēsele ir pašas svētīgākās, tās nebaidās, to autoritāte ir šāstras."

Prabhupāda:

sadhrīcīno hy ayaṁ loke
panthāḥ kṣemo 'kuto-bhayaḥ
suśīlāḥ sādhavo yatra
nārāyaṇa-parāyaṇāḥ
(ŠB 6.1.17)

Šāstras saka, ka bhaktu sabiedrība... Nārāyaṇa-parāyaṇāḥ nozīmē bhaktas. Nārāyaṇa-para: tas, kurš pieņēmis Nārājanu par dzīves augstāko mērķi. Nārājana, Krišna, Višnu - Viņi ir viena tattva, višnu-tattva. Cilvēki, kuri nezina, ka sasniegt līmeni, kurā godināt Nārājanu, Višnu vai Krišnu, ir pats augstākais un, kā to sauc, nodrošināts līmenis. Tāpat kā mēs iegūstam apdrošināšanu, tas ir droši. Kas apdrošina? Krišna. Krišna apgalvo: ahaṁ tvāṁ sarva-pāpebhyo mokṣayiṣyāmi (BG 18.66). Kaunteya pratijānīhi na me bhaktaḥ praṇaśyati (BG 9.31). Api cet sudurācāro bhajate mām ananya-bhāk, sādhur eva sa man... (BG 9.30). Tik liela pārliecināšana. Nārāyaṇa-parā. Krišna Pats saka, ka "Es tevi aizsargāšu". Cilvēki cieš no grēku, neziņas sekām. Neziņā viņi grēko, bet grēki rada sekas. Tāpat kā nezinošs bērns pieskaras atklātai ugunij un apdzedzina roku, tādēļ cieš. Jūs nevarat teikt, ka "šis bērns ir nevainīgs, uguns sadedzināja." Nē. Tas ir dabas likums. Neziņa. Grēcīgas darbības notiek neziņā. Tādēļ cilvēkam jāzina. Likuma neziņa neatbrīvo no atbildības. Ja dodaties uz tiesu un sakāt: "Kungs, es nezināju, ka man jācieš, ka jānonāk cieumā uz sešiem mēnešiem, jo esmu zaglis, to es nezināju..." Nē. Zināms vai ne, jums jānonāk cietumā. Tādēļ zināšanas ir lielākais devums cilvēku sabiedrībai. Turēt viņus neziņā, tumsā, tas nav raksturīgi cilvēku sabiedrībai, tas ir kā kaķiem un suņiem... Jo tie ir neziņā, neviens nevar viņiem iedot zināšanas, jo tās viņi nepieņem. Tādēļ cilvēku sabiedrībā ir iestādes, kas dod zināšanas. Tas ir lielākais ieguldījums. Un zināšanas, augstākās zināšanas, ir Vēdās. Vedaiś ca sarvaiḥ (BG 15.15). Un Vēdas nodrošina, ka ir jāzina, kas ir Dievs. Tas ir vēlami. (sānis:) Netrokšņojiet. Vedaiś ca sarvaiḥ. Cilvēki to nezina. Šī materiālā pasaule nezina, kas ir patiesas zināšanas. Viņi ir aizņemti ar īslaicīgām lietām jutekļu baudām. Tomēr viņi nezina, kāds ir pateisais zināšanu mēŗkis. Na te viduḥ svārtha-gatiṁ hi viṣṇum (ŠB 7.5.31): Zināšanu mērķis ir izzināt Višnu, Dievu. Tāds ir zināšanu mērķis. Athāto brahma jijñāsā. Jīvasya tattva-jijñāsā (ŠB 1.2.10). Šī cilvēka dzīve domāta, lai saprastu Absolūto Patiesību. Tā ir dzīve. Nemēģinot saprast Absolūto Patiesību, ja vienkārši esam aizņemti ar labas paēšanas jautājumu vien, kā ērtāk izgulēties vai ērti baudīt dzimumdzīvi, tās visas ir dzīvnieka darbības. Cilvēka darbība ir zināt, kas ir Dievs. Tā ir cilvēku sabiedrība. Na te viduḥ svārtha-gatiṁ hi viṣṇuṁ durāśayā ye bahir-artha-māninaḥ (ŠB 7.5.31). To nezinot, viņi pūlas izdzīvot. Viņi vēlas būt laimīgi, pielāgojot ārējo enerģiju, bahir-artha-māninaḥ. Un cilvēki, līderi, andhā yathāndhair upanīyamānāḥ (ŠB 7.5.31). Jautājiet lieliem zinātniekiem, filozofiem, kāds ir dzīves mērķis. Viņi nezina. Viņi tika teoretizē, tas arī viss, Īstais dzīves mērķis ir saprast Dievu.