LV/Prabhupada 0160 - Krišna Iebilst: Difference between revisions

Latest revision as of 09:37, 2 October 2018

Previous Page - Video 0159

Next Page - Video 0161

Conversation at Airport -- October 26, 1973, Bombay

Tātad mūsu Krišnas apziņas kustība domāta, lai izglītotu cilvēkus saprast dzīves vērtību. Mūsdienu izglītības sistēma un civilizācija ir tik pagrimusi, ka cilvēki ir aizmirsuši dzīves mērķi. Galvenokārt šajā materiālajā pasaulē ikviens ir aizmirsis dzīves vērtību, bet dzīve cilvēka veidolā ir iespēja atmodināt dzīves svarīgumu. Šrīmad Bhāgavatam ir teikts: "Parābhavas tāvad abodha-jāto yāvan na jijñāsata ātma-tattvam". Kamēr nav atmodināta pašapzināšanās, lai arī ko muļķa dzīvā būtne darītu, tā ir viņas sakāve. Šī sakāve notiek zemākajās dzīvības formās, jo viņi nespēj saprast, kāda ir dzīves vērtība. Viņu apziņa nav attīstīta. Bet pat dzīve cilvēka veidolā pagarina to pašu sakāvi, tāda civilizācija nav diez ko laba. Tā ir gandrīz dzīvnieku civilizācija. Āhāra-nidrā-bhaya-maithunaṁ ca samānyā etat paśubhir narāṇām. Ja cilvēki vienkārši iesaistās četru ķermenisko vajadzību — ēšanas, gulēšanas, kopošanās un aizsardzības — apmierināšanā, kas ir novērojama arī dzīvnieku dzīvesveidā, tā nav ļoti attīstīta civilizācija. Tātad mēs Krišnas apziņas kustībā mēģinām izglītot cilvēkus uzņemties cilvēka dzīves atbildību. Tā ir mūsu vēdiskā civilizācija. Dzīves problēma nav grūtības uz pāris gadiem no šīs dzīves ilguma. Īstā dzīves problēma ir, kā atrisināt dzimšanas, nāves, vecuma un slimību atkārtošanos.

Tāds ir Bhagavad-gītas norādījums. Janma-mṛtyu-jarā-vyādhi-duḥkha-doṣānudarśanam (BG 13.9). Cilvēkiem raizes sagādā tik daudz dzīves likstu, bet īstā dzīves problēma ir, kā apstādināt dzimšanu, nāvi, vecumu un slimības. Cilvēki ir cietsirdīgi. Viņi ir kļuvuši tik cietpauraini, ka nesaprot dzīves problēmu. Pirms ilga, ilga laika, kad Višvāmitra Muni tikās ar Mahārādžu Dašarathu, Mahārādžs Dašaratha jautāja Višvāmitra Muni: "Aihistaṁ yat taṁ punar janma jayaya" "Mans dārgais kungs, mēģinājums uzvarēt nāvi, vai tas notiek veiksmīgi? Vai ir kādi kavēkļi?" Tāda ir mūsu vēdiskā civilizācija — kā uzvarēt dzimšanu, nāvi, vecumu un slimības. Bet mūsdienās šādas informācijas nav, ne arī kāds ir ieninteresēts. Pat lieli, vareni profesori nezina, kas notiek pēc nāves. Viņi pat netic, ka ir dzīve pēc nāves. Tātad šī ir akla civilizācija. Savukārt mēs mēģinām viņus izglītot par dzīves mērķi, īpaši cilvēka dzīves mērķi, [ka tas] ir atšķirīgs no ķermeniskajām dzīves vajadzībām: ēšanas, gulēšanas, kopošanās un aizsardzības. Bhagavad-gītā arī ir teikts: "Manuṣyāṇāṁ sahasreṣu kaścid yatati siddhaye" (BG 7.3) "No daudziem miljoniem cilvēku, [labi ja] viens var mēģināt kļūt veiksmīgs savā dzīvē." Siddhaye, siddhi. Tas ir sidhi — kā uzvarēt dzimšanu, nāvi, vecumu un slimības. Un "manuṣyāṇāṁ sahasreṣu kaścid yatati siddhaye". Mūsdienu cilvēks ir tik neapķērīgs, ka nezina, kas ir siddhi. Viņi domā, ka "ja es iegūšu kādu naudu, vienu bungalo un auto, tas ir sidhi." Tas nav sidhi. Jūs varat iegūt pāris gados ļoti jauku bungalo, mašīnu, jauku ģimeni. Bet jebkurā brīdī šis iekārtojums pazudīs, un jums būs jāpieņem cits ķermenis. To jūs nezināt. Un ne arī viņiem tas rūp. Tādēļ viņi ir kļuvuši tik cietpauraini, lai gan viņi tik ļoti lepojas ar savu izglītību, civilizācijas attīstību. Bet mēs iebilstam. Mēs iebilstam. Es neiebilstu. Krišna iebilst.

na māṁ duṣkṛtino mūḍhāḥ

prapadyante narādhamāḥ

māyayāpahṛta-jñānā

āsuraṁ bhāvam āśritāḥ

(BG 7.15)

Šie nelieši, zemākie no cilvēkiem vienmēr ir iesaistījušies grēcīgās darbībās. Šādas personas nesasniedz Krišnas apziņu. "Nē. Ir tik daudz izglītotu Humanitāri zinātņu maģistru, filozofijas zinātņu doktoru (Dr. filoz.)." Krišna saka, ka "māyayāpahṛta-jñānāḥ". "Acīmredzami viņi ir ļoti izglītoti, bet viņu īstās zināšanas ir atņēmusi maija." Āsuraṁ bhāvam āśritāḥ. Šāda ateistiska civilizācija ir ļoti bīstama. Cilvēki šī iemesla dēļ cieš. Bet viņi nav ļoti nopietni. Tādēļ Krišna viņus sauc par mūdhām, neliešiem. Na māṁ duṣkṛtino mūḍhāḥ. Mēs mēģinām šos mūdhas, mūdhu civilizāciju, ievest garīgās dzīves gaismā. Tas ir mūsu pazemīgais mēģinājums. Bet jau ir teikts, ka "manuṣyāṇāṁ sahasreṣu" (BG 7.3). "No daudziem miljoniem cilvēku, kāds var to uzsākt." Manuṣyāṇāṁ sahasreṣu kaścid yatati siddhaye. Bet tas nenozīmē, ka mēs pārtrauksim. Tāpat kā mūsu skolā, koledžas dienās. Ašutoša Mukherjē Kungs uzsāka kādu augstākās izglītības kursu, aspirantūras kursu universitātē. Studenti bija viens vai divi, bet tomēr nodarbības uzturēja par vairāku tūkstošu rūpiju maksu, neņemot vērā, ka tur bija tikai viens vai divi studenti. Līdzīgā veidā arī šai Krišnas apziņas kustībai jāturpinās. Nav svarīgi, ka muļķa cilvēki nesaprot vai tai napievēršas. Mums ir jāveic mūsu propaganda. Liels jums paldies.

@@ Line 7: / Line 7: @@
 [[Category:LV-Quotes - in India, Bombay]]
 <!-- END CATEGORY LIST -->
+<!-- BEGIN NAVIGATION BAR -- DO NOT EDIT OR REMOVE -->
+{{1080 videos navigation - All Languages|Latvian|LV/Prabhupada 0159 - Lieli, Lieli Plāni Izglītot Cilvēkus, Kā Smagi Strādāt|0159|LV/Prabhupada 0161 - Kļūt Par Vaišnavu Un Just Līdzi Ciešanu Pārņemtajai Cilvēcei|0161}}
+<!-- END NAVIGATION BAR -->
 <!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK-->
 <div class="center">
@@ Line 15: / Line 18: @@
 <!-- BEGIN VIDEO LINK -->
-{{youtube_right|4DVqRKNUiDU|Krišna Iebilst - Prabhupāda 0160}}
+{{youtube_right|4UXhbFxhXu4|Krišna Iebilst - Prabhupāda 0160}}
 <!-- END VIDEO LINK -->
 <!-- BEGIN AUDIO LINK -->
-<mp3player>http://vaniquotes.org/w/images/731026RC.BOM_clip.mp3</mp3player>
+<mp3player>https://s3.amazonaws.com/vanipedia/clip/731026RC.BOM_clip.mp3</mp3player>
 <!-- END AUDIO LINK -->
@@ Line 29: / Line 32: @@
 Tātad mūsu Krišnas apziņas kustība domāta, lai izglītotu cilvēkus saprast dzīves vērtību. Mūsdienu izglītības sistēma un civilizācija ir tik pagrimusi, ka cilvēki ir aizmirsuši dzīves mērķi. Galvenokārt šajā materiālajā pasaulē ikviens ir aizmirsis dzīves vērtību, bet dzīve cilvēka veidolā ir iespēja atmodināt dzīves svarīgumu. Šrīmad Bhāgavatam ir teikts: "Parābhavas tāvad abodha-jāto yāvan na jijñāsata ātma-tattvam". Kamēr nav atmodināta pašapzināšanās, lai arī ko muļķa dzīvā būtne darītu, tā ir viņas sakāve. Šī sakāve notiek zemākajās dzīvības formās, jo viņi nespēj saprast, kāda ir dzīves vērtība. Viņu apziņa nav attīstīta. Bet pat dzīve cilvēka veidolā pagarina to pašu sakāvi, tāda civilizācija nav diez ko laba. Tā ir gandrīz dzīvnieku civilizācija. Āhāra-nidrā-bhaya-maithunaṁ ca samānyā etat paśubhir narāṇām. Ja cilvēki vienkārši iesaistās četru ķermenisko vajadzību — ēšanas, gulēšanas, kopošanās un aizsardzības — apmierināšanā, kas ir novērojama arī dzīvnieku dzīvesveidā, tā nav ļoti attīstīta civilizācija. Tātad mēs Krišnas apziņas kustībā mēģinām izglītot cilvēkus uzņemties cilvēka dzīves atbildību. Tā ir mūsu vēdiskā civilizācija. Dzīves problēma nav grūtības uz pāris gadiem no šīs dzīves ilguma. Īstā dzīves problēma ir, kā atrisināt dzimšanas, nāves, vecuma un slimību atkārtošanos.
-Tāds ir Bhagavad-gītas norādījums. Janma-mṛtyu-jarā-vyādhi-duḥkha-doṣānudarśanam ([[Vanisource:BG 13.9|BG 13.9]]). Cilvēkiem raizes sagādā tik daudz dzīves likstu, bet īstā dzīves problēma ir, kā apstādināt dzimšanu, nāvi, vecumu un slimības. Cilvēki ir cietsirdīgi. Viņi ir kļuvuši tik cietpauraini, ka nesaprot dzīves problēmu. Pirms ilga, ilga laika, kad Višvāmitra Muni tikās ar Mahārādžu Dašarathu, Mahārādžs Dašaratha jautāja Višvāmitra Muni: "Aihistaṁ yat taṁ punar janma jayaya" "Mans dārgais kungs, mēģinājums uzvarēt nāvi, vai tas notiek veiksmīgi? Vai ir kādi kavēkļi?" Tāda ir mūsu vēdiskā civilizācija — kā uzvarēt dzimšanu, nāvi, vecumu un slimības. Bet mūsdienās šādas informācijas nav, ne arī kāds ir ieninteresēts. Pat lieli, vareni profesori nezina, kas notiek pēc nāves. Viņi pat netic, ka ir dzīve pēc nāves. Tātad šī ir akla civilizācija. Savukārt mēs mēģinām viņus izglītot par dzīves mērķi, īpaši cilvēka dzīves mērķi, [ka tas] ir atšķirīgs no ķermeniskajām dzīves vajadzībām: ēšanas, gulēšanas, kopošanās un aizsardzības. Bhagavad-gītā arī ir teikts: "Manuṣyāṇāṁ sahasreṣu kaścid yatati siddhaye" ([[Vanisource:BG 7.3|BG 7.3]]) "No daudziem miljoniem cilvēku, [labi ja] viens var mēģināt kļūt veiksmīgs savā dzīvē." Siddhaye, siddhi. Tas ir sidhi — kā uzvarēt dzimšanu, nāvi, vecumu un slimības. Un "manuṣyāṇāṁ sahasreṣu kaścid yatati siddhaye". Mūsdienu cilvēks ir tik neapķērīgs, ka nezina, kas ir siddhi. Viņi domā, ka "ja es iegūšu kādu naudu, vienu bungalo un auto, tas ir sidhi." Tas nav sidhi. Jūs varat iegūt pāris gados ļoti jauku bungalo, mašīnu, jauku ģimeni. Bet jebkurā brīdī šis iekārtojums pazudīs, un jums būs jāpieņem cits ķermenis. To jūs nezināt. Un ne arī viņiem tas rūp. Tādēļ viņi ir kļuvuši tik cietpauraini, lai gan viņi tik ļoti lepojas ar savu izglītību, civilizācijas attīstību. Bet mēs iebilstam. Mēs iebilstam. Es neiebilstu. Krišna iebilst.
+Tāds ir Bhagavad-gītas norādījums. Janma-mṛtyu-jarā-vyādhi-duḥkha-doṣānudarśanam ([[Vanisource:BG 13.8-12 (1972)|BG 13.9]]). Cilvēkiem raizes sagādā tik daudz dzīves likstu, bet īstā dzīves problēma ir, kā apstādināt dzimšanu, nāvi, vecumu un slimības. Cilvēki ir cietsirdīgi. Viņi ir kļuvuši tik cietpauraini, ka nesaprot dzīves problēmu. Pirms ilga, ilga laika, kad Višvāmitra Muni tikās ar Mahārādžu Dašarathu, Mahārādžs Dašaratha jautāja Višvāmitra Muni: "Aihistaṁ yat taṁ punar janma jayaya" "Mans dārgais kungs, mēģinājums uzvarēt nāvi, vai tas notiek veiksmīgi? Vai ir kādi kavēkļi?" Tāda ir mūsu vēdiskā civilizācija — kā uzvarēt dzimšanu, nāvi, vecumu un slimības. Bet mūsdienās šādas informācijas nav, ne arī kāds ir ieninteresēts. Pat lieli, vareni profesori nezina, kas notiek pēc nāves. Viņi pat netic, ka ir dzīve pēc nāves. Tātad šī ir akla civilizācija. Savukārt mēs mēģinām viņus izglītot par dzīves mērķi, īpaši cilvēka dzīves mērķi, [ka tas] ir atšķirīgs no ķermeniskajām dzīves vajadzībām: ēšanas, gulēšanas, kopošanās un aizsardzības. Bhagavad-gītā arī ir teikts: "Manuṣyāṇāṁ sahasreṣu kaścid yatati siddhaye" ([[Vanisource:BG 7.3 (1972)|BG 7.3]]) "No daudziem miljoniem cilvēku, [labi ja] viens var mēģināt kļūt veiksmīgs savā dzīvē." Siddhaye, siddhi. Tas ir sidhi — kā uzvarēt dzimšanu, nāvi, vecumu un slimības. Un "manuṣyāṇāṁ sahasreṣu kaścid yatati siddhaye". Mūsdienu cilvēks ir tik neapķērīgs, ka nezina, kas ir siddhi. Viņi domā, ka "ja es iegūšu kādu naudu, vienu bungalo un auto, tas ir sidhi." Tas nav sidhi. Jūs varat iegūt pāris gados ļoti jauku bungalo, mašīnu, jauku ģimeni. Bet jebkurā brīdī šis iekārtojums pazudīs, un jums būs jāpieņem cits ķermenis. To jūs nezināt. Un ne arī viņiem tas rūp. Tādēļ viņi ir kļuvuši tik cietpauraini, lai gan viņi tik ļoti lepojas ar savu izglītību, civilizācijas attīstību. Bet mēs iebilstam. Mēs iebilstam. Es neiebilstu. Krišna iebilst.
 :na māṁ duṣkṛtino mūḍhāḥ
@@ Line 35: / Line 38: @@
 :māyayāpahṛta-jñānā
 :āsuraṁ bhāvam āśritāḥ
-:([[Vanisource:BG 7.15|BG 7.15]])
+:([[Vanisource:BG 7.15 (1972)|BG 7.15]])
-Šie nelieši, zemākie no cilvēkiem vienmēr ir iesaistījušies grēcīgās darbībās. Šādas personas nesasniedz Krišnas apziņu. "Nē. Ir tik daudz izglītotu Humanitāri zinātņu maģistru, filozofijas zinātņu doktoru (Dr. filoz.)." Krišna saka, ka "māyayāpahṛta-jñānāḥ". "Acīmredzami viņi ir ļoti izglītoti, bet viņu īstās zināšanas ir atņēmusi maija." Āsuraṁ bhāvam āśritāḥ. Šāda ateistiska civilizācija ir ļoti bīstama. Cilvēki šī iemesla dēļ cieš. Bet viņi nav ļoti nopietni. Tādēļ Krišna viņus sauc par mūdhām, neliešiem. Na māṁ duṣkṛtino mūḍhāḥ. Mēs mēģinām šos mūdhas, mūdhu civilizāciju, ievest garīgās dzīves gaismā. Tas ir mūsu pazemīgais mēģinājums. Bet jau ir teikts, ka "manuṣyāṇāṁ sahasreṣu" ([[Vanisource:BG 7.3|BG 7.3]]). "No daudziem miljoniem cilvēku, kāds var to uzsākt." Manuṣyāṇāṁ sahasreṣu kaścid yatati siddhaye. Bet tas nenozīmē, ka mēs pārtrauksim. Tāpat kā mūsu skolā, koledžas dienās. Ašutoša Mukherjē Kungs uzsāka kādu augstākās izglītības kursu, aspirantūras kursu universitātē. Studenti bija viens vai divi, bet tomēr nodarbības uzturēja par vairāku tūkstošu rūpiju maksu, neņemot vērā, ka tur bija tikai viens vai divi studenti. Līdzīgā veidā arī šai Krišnas apziņas kustībai jāturpinās. Nav svarīgi, ka muļķa cilvēki nesaprot vai tai napievēršas. Mums ir jāveic mūsu propaganda. Liels jums paldies.
+Šie nelieši, zemākie no cilvēkiem vienmēr ir iesaistījušies grēcīgās darbībās. Šādas personas nesasniedz Krišnas apziņu. "Nē. Ir tik daudz izglītotu Humanitāri zinātņu maģistru, filozofijas zinātņu doktoru (Dr. filoz.)." Krišna saka, ka "māyayāpahṛta-jñānāḥ". "Acīmredzami viņi ir ļoti izglītoti, bet viņu īstās zināšanas ir atņēmusi maija." Āsuraṁ bhāvam āśritāḥ. Šāda ateistiska civilizācija ir ļoti bīstama. Cilvēki šī iemesla dēļ cieš. Bet viņi nav ļoti nopietni. Tādēļ Krišna viņus sauc par mūdhām, neliešiem. Na māṁ duṣkṛtino mūḍhāḥ. Mēs mēģinām šos mūdhas, mūdhu civilizāciju, ievest garīgās dzīves gaismā. Tas ir mūsu pazemīgais mēģinājums. Bet jau ir teikts, ka "manuṣyāṇāṁ sahasreṣu" ([[Vanisource:BG 7.3 (1972)|BG 7.3]]). "No daudziem miljoniem cilvēku, kāds var to uzsākt." Manuṣyāṇāṁ sahasreṣu kaścid yatati siddhaye. Bet tas nenozīmē, ka mēs pārtrauksim. Tāpat kā mūsu skolā, koledžas dienās. Ašutoša Mukherjē Kungs uzsāka kādu augstākās izglītības kursu, aspirantūras kursu universitātē. Studenti bija viens vai divi, bet tomēr nodarbības uzturēja par vairāku tūkstošu rūpiju maksu, neņemot vērā, ka tur bija tikai viens vai divi studenti. Līdzīgā veidā arī šai Krišnas apziņas kustībai jāturpinās. Nav svarīgi, ka muļķa cilvēki nesaprot vai tai napievēršas. Mums ir jāveic mūsu propaganda. Liels jums paldies.
 <!-- END TRANSLATED TEXT -->