LV/Prabhupada 0069 - Es Nemiršu
Conversation Pieces -- May 27, 1977, Vrndavana
Kīrtanānanda: Mēs nevaram būt laimīgi, ja jūs nejūtaties labi.
Prabhupāda: Man vienmēr ir labi.
Kīrtanānanda: Kāpēc jūs mums neatdodat savu vecumu?
Prabhupāda: Kad es redzu, ka process norit veiksmīgi, esmu laimīgs. Kas tad ir ar šo ķermeni? Ķermenis ir ķermenis. Mēs neesam ķermenis.
Kīrtanānanda: Vai tas nebija Purudāsa, kurš atdeva savam tēvam jaunību?
Prabhupāda: Hm?
Rāmēšvara: Jajāti. Valdnieks Jajāti atdeva savu vecumu.
Kīrtanānanda: Savam dēlam. Jūs to varat.
Prabhupāda: Kurš to izdarīja?
Rāmēšvara: Valdnieks Jajāti.
Prabhupāda: Ah. Jajāti. Nē, kāpēc? Jūs esat mans ķermenis. Tādēļ dzīvojiet. Tur nav atšķirības. Tāpat, kā es darbojos, arī mans Guru Maharādžs, Bhaktisiddhānta Sarasvatī, ir šeit. Fiziski viņš var arī nebūt, bet viņš ir ikvienā darbībā. Es patiesībā domāju, ka esmu to uzrakstījis,
Tamāla Krišna: Jā, tas ir Bhāgavatam: "Tas, kurš dzīvo ar viņu, dzīvo mūžīgi. Tas, kurš atceras viņa vārdus, dzīvo mūžīgi."
Prabhupāda: Tātad es nemiršu. Kīrtir yasya sa jīvati: "Tas, kurš ir paveicis kaut ko būtisku, dzīvo mūžīgi." Viņš nemirst. Pat mūsu praktiskajā dzīvē... Protams, tas ir materiāli, karma-phala. Būtnei ir jāpieņem cits ķermenis saskaņā ar savu karmu. Bet uz bhaktu tas neattiecas. Viņš vienmēr saņem ķermeni, kas piemērots kalpošanai Krišnam. Tātad tur nav nekādas karma-phalas.