LV/Prabhupada 0312 - Cilvēks Ir Saprātīgs Dzīvnieks
Morning Walk -- April 1, 1975, Mayapur
Prabhupāda: Nu vismaz man šī Krišnas apziņas kustība nav vairs teorētiska. Tā ir praktiska. Es varu atrisināt visas problēmas.
Pušta Krišna: Tomēr cilvēki nevēlas uzsākt jebkādas askēzes.
Prabhupāda: Hm?
Pušta Krišna: Cilvēki neuzsāks nekādas askēzes.
Prabhupāda: tad jums jācieš no slimības. Ja jūs esat slims, jums jāiziet... Kas ir šī askēze? Kur ir šī askēze?
Pušta Krišna: Ja viņi nepieņem zāles, tad viņi nevar tikt izārstēti.
Prabhupāda: Tad viņiem jācieš. Ja slims cilvēks nevēlas lietot zāles, tad kur ir...? Viņam jācieš. Kur ir izdziedināšana?
Paņčadravida: Viņi saka, ka mēs esam tie, kas ir slimi.
Prabhupāda: Eh?
Paņčadravida: Viņi saka, ka mēs esam tie slimie. Viņi saka, ka ikviens no mums ir slims, ne viņi.
Prabhupāda: Jā. Kurlais domā, ka visi citi ir kurli. Tas nozīmē, ka viņi nav pat cilvēki. Dzīvnieki. Viņi nesaprot, ka "vai jūs esat slimie, vai mēs. Apsēdieties. Runājiet." Arī tas; viņi nav gatavi. Tad? Ko gan mēs varam darīt ar dzīvniekiem?
Paņčadravida: Viņi saka, ka mēs esam vecmodīgi. Viņi vairs nevēlas ar mums saskarties.
Prabhupāda: Kāpēc tad jūs saskaraties ar problēmām? Kāpēc jūs saskaraties ar sabiedrības problēmām? Jūs saskaraties, bet nevarat atrast risinājumu. Visā pasaulē avīzes ir pilnas, burtiski pulsē.
Višnudžana: Šrīla Prabhupāda, vai varat padarīt tos saprātīgus? Ja viņiem nav saprāta, vai ir kāds veids, kā padarīt viņus...
Prabhupāda: Viņi ir saprātīgi. Cilvēks, ikviens cilvēks ir saprātīgs. Ir teikts, ka "cilvēks ir saprātīgs dzīvnieks". Tātad tad, kad saprātīgums ir zudis, tas nozīmē, ka viņi joprojām ir dzīvnieki.
Paņčadravida: Nu, ko gan var darīt ar dzīvniekiem?
Prabhupāda: Tas ir... Tā ir ļoti vienkārša patiesība. Tāpat kā es esmu šis ķermenis. es meklēju laimi. Kādēļ tad es [ne]meklēju nelaimi? Ja jūs vienkārši aplūkojat šo jautājumu, tad jūs sapratīsiet, ka cilvēks ir saprātīgs. Kāpēc es meklēju laimi? Kāda ir atbilde? tas ir fakts. Ikviens meklē laimi. Kāpēc mēs meklējam laimi? Kāda ir atbilde?
Paņčadravida: Jo ikviens ir nožēlojamā stāvoklī, un viņiem tas nepatīk.
Prabhupāda: Tas ir tieši pretēji, skaidrojums.
Kīrtanānanda: Jo pēc dabas es esmu laimīgs.
Prabhupāda: Jā. Pēc dabas es esmu laimīgs. Bet kas ir laimīgs - šis ķermenis vai dvēsele?
Pušta Krišna: Nē, dvēsele.
Prabhupāda: Kurš vēlas laimi? Es vēlos pasargāt šo ķermeni - kāpēc? Jo es esmu šajā ķermenī. Un, ja es pametu šo ķermeni, kurš ir tas, kas meklē laimi šajā ķermenī? Parasts iemesls, tam nav jēgas. Kāpēc es meklēju laimi? Es apsedzu šo ķermeni, lai ķermeni neietekmētu aukstums. Kādēļ tad es meklēju ķermeņa laimi pret aukstumu un karstumu? Jo es esmu... Ja es pametu ķermeni, tad nav vairs teikšanās pēc laimes. Vai nu jūs to izmetat uz ielas, vai arī tas ir pārlieku lielā aukstumā vai karstumā, tam nav nozīmes. Kurš tas meklē laimi? To viņi nezina. Kā dēļ jūs esat tik aizņemti, tiecoties pēc laimes? To viņi nezina. Tāpat kā kaķi un suņi.
Pušta Krišna: Bet viņi domā, ka viņiem nav laika skandēt svēto vārdu.
Prabhupāda: Hm?
Pušta Krišna: Viņu filozofija ir, ka, lai būtu laimīgi, viņiem visu dienu jāstrādā.
Prabhupāda: Hm. Tā ir jūsu filozofija. Jūs esat nelieši, bet mēs nestrādājam. Kāpēc neskatāties uz mūsu piemēru? Mēs dzīvojam vienkārši laimīgi.