LV/Prabhupada 0404 - Ņemiet Šo Krišnas Apziņas Zobenu
Lecture on SB 1.2.16 -- Los Angeles, August 19, 1972
Tātad śuśrūṣoḥ, śuśrūṣoḥ śraddadhānasya (ŠB 1.2.16). Tie, kas iesaistījušies klausīšanās procesā ar ticību, śraddadhāna... Ādau śraddhā. Bez ticības nav iespējama attīstība. Tāds ir garīgās dzīves sākums. Ādau śraddhā. "Ak, šeit ir..., notiek Krišnas apziņa. Tas ir ļoti labi. Viņi ļoti labi sludina." Joprojām cilvēki slavina mūsu darbības. Ja mēs uzturam savu standartu, tas tiks novērtēts. To sauc śraddhā. Šo novērtējumu sauc śraddhā, śraddadhānasya. Pat ja viņš nepievienojas, ja viņš saka: "Ak, tas ir ļoti jauki, tas ir ļoti.... Šie cilvēki ir labi." Dažkārt tie, uz papīra viņi saka, ka "Šie Harē Krišna cilvēki ir ļoti jauki. Es vēlos, lai tādu būtu vairāk." Viņi saka. Tā šis novērtējums arī ir pacēlums šādiem cilvēkiem. Ja viņš nedzirs, nenāk, viņš vienkārši saka, ka tas ir labi, jā. Tāpat kā mazs bērns, mazulis arī novērtē, mēģina ļoti netalaidīgi stāvēt ar saviem šķīvīšiem. Novērtē. No dzīves sākuma viņš novērtē, ka tas ir jauki. Viņš zina vai nezina, tam nav nozīmes. Vienkārša novērtēšana dod viņam garīgās dzīves pieskārienu. Tas ir tik jauki. Śraddhā. Ja viņi neiebilst, vienkārši novērtē, ka, ak, viņi dara labi... Tā garīgās dzīves attīstība nozīmē šīs novērtēšanas attīstīšanu, tas arī viss. Bet dažādos līmeņos arī tiek novērtēts.
Tātad śuśrūṣoḥ śraddadhānasya vāsudeva-kathā-ruciḥ. Iepriekšējā pantā tika izskaidrots, yad anudhyāsinā yuktāḥ. Ir jābūt iesaistītam, vienmēr jādomā. Tas ir zobens. Jums jāņem šis Krišnas apziņas zobens. Tad jūs tiksiet atbrīvots. Mezgls jāpārcērt ar šo zobenu. Kā... Kā mēs varam iegūt šo zobenu? Tas ir aprakstīts šeit, jums vienkārši, ar ticību jāmēģina klausīties. Jūs iegūsiet zobenu. Tas arī viss. Patiesībā mūsu Krišnas azpiņas kustība izplatās. Mēs iegūstam vienu zobenu pēc otra, vienkārši klausoties. Es uzsāku šo kustību Ņujorkā. Jūs visi zināt. Man patiesībā nebija nekāda zobena. Tāpat kā ar dažiem reliģiskajiem principiem, viņi paņem Svētos Raktstus vienā rokā, un otrā rokā - zobenu: "Jums jāpieņem šie Svētie Raksti, citādi es nocirtīšu jūsu galvu." Tā arī ir vēl viena sludināšana. Bet arī man bija zobens, tikai ne tāda veida. Šis zobens - dot iespēju cilvēkiem dzirdēt. Tas arī viss.
Vāsudeva-kathā-ruciḥ. Tiklīdz viņš iegūst ruči... Ruči. Ruči nozīmē garša. "Ak, šeit runā Krišna, ļoti labi. Ļaujiet man klausīties." Tā jūs nekavējoties iegūstat zobenu. Zobens ir jūsu rokā. Vāsudeva-kathā-ruciḥ. Bet kurš iegūst ruči? Šo garšu? Jo, kā es vairākas reizes esmu skaidrojis, garša kā ledenei. Ikviens zina, ka tā ir ļoti salda. Bet, ja jūs to iedosiet cilvēkam, kuram ir dzeltenā slimība, viņš jutīs, ka tā ir rūgta. Ikviens zina, ka ledene ir salda, bet šis konkrētais cilvēks, kurš cieš no slimības, dzeltenās slimības, viņš sajūt tās garšu kā ļoti rūgtu. Visi to zina. Tas ir fakts. Tātad ruči, garša klausīties vāsudeva-kathā, kṛṣṇa-kathā, to materiāli slims cilvēks nevar baudīt. Šī ruči, garša. Lai iegūtu šo garšu, jāveic priekšdarbi. Kādi tie ir? Vispirms, novērtēšana: "Ak, tas ir ļoti jauki." Ādau śraddhā, śraddadhāna. Tātad śraddhā, novērtēšana, ir sākums. Tad sādhu-saṅga (ČČ Madhja 22.83). Tad biedrošanās: "Labi, šie cilvēki skandē un runā par Krišnu. Arī es iešu, sēdēšu un klausīšos vairāk." To sauc sādhu-saṅga. Biedroties ar bhaktām. Tā ir otrā pakāpe. Trešā pakāpe ir bhajana-kriyā. Kad ir laba sabiedrība, tad viņš jutīs: "Kāpēc gan nekļūt par mācekli?" Tad mēs lūdzam: "Prabhupāda, laipni pieņemiet mani kā savu mācekli." Tas ir bhajana-kriyā sākums. Bhajana-kriyā nozīmē būt iesaistītam kalpošanā Kungam. Tā ir trešā pakāpe.