LV/Prabhupada 0644 - Viss Šeit Ir Krišnas Apziņa
Lecture on BG 6.1 -- Los Angeles, February 13, 1969
Prabhupāda: Darbības?
Bhakta: Izprieca.
Bhakta: Kas ir izprieca cilvēkam Krišnas apziņā?
Prabhupāda: Izprieca?
Bhakta: Jā.
Prabhupāda: Dejošana. Nu taču, dejo ar mums. Vai tā nav izprieca? Un, kad nogurstat, jūs ēdat prasādu. Kādu gan vēl izpriecu jūs vēlaties? Kāda ir jūsu atbilde? Vai tā nav izprieca?
Bhakta: Jā. Es domāju, ka tas ir grūti tādam, kurš nāk no...
Prabhupāda: Kāpēc grūti? Dejot ir grūti? Skandēt un dejot?
Bhakta: Templī dzīvojošam bhaktam ir vieglāk.
Prabhupāda: Ak, bet tā kā nākat jūs, nākt var visi. Visi ir laipni aicināti. Mēs neprasām neko par dejošanu. Jūs ejat uz balles dejām un citādām, jūs par tām maksājat. Bet mēs maksu neprasām. Mēs, mūsu mācekļi vienkārši kaut ko lūdz uzturēšanai. Mēs neko neprasām maksāt. Ja jūs vienkārši nāksiet un dejosiet izpriecu dēļ, tas ir ļoti labi. Krišnas apziņā ir viss. Mēs vēlamies mūziku, tur ir mūzika. Mēs gribam dejot, ir dejošana. Jūs varat atnest mūzikas instrumentis, varat pievienoties. Mēs izplatām garšīgus ēdienus. Praktiski tā ir izpriecu sistēma. Jā. Ja nopietni padomājat, jūs redzēsiet, ka šajā sistēmā darba nav nekāda. Tikai izrpiecas. Su-sukham (BG 9.2). Tas teikts Bhagavad-gītā. Devītajā nodaļā teikts su-sukham - viss ir iepriecinošs un jauks. Nosauciet mūsu kustībā kaut ko problemātisku. Sakiet man praktiski, jebkurš. "Šis jautājums ir problemātisks." Vienkārši izvirziet argumentu. Tikai patīkama. Tā ir tikai izprieca. Tas arī viss. Jūs tikai norādāt: "Svāmīdžī, šis aspekts nav izprieca, tas ir kas nepatīkams." Nekas. Cilvēki vēlas. Tā ir viņu dabiskā tieksme, kā šiem bērniem. Kad viņi redz, ka dejo zēni un meitenes, arī bērni dejo. Automātiski. Tas ir spontāni, tā ir dzīve. Un tāda ir mūsu īstā dzīve garīgajā pasaulē. Tur nav raižu. Cilvēki vienkārši dejo, dzied un labi ēd. Tas arī viss. Nav rūpnīcu, nav darba, nav tehnisku iestāžu. Nav vajadzības. Tas viss ir mākslīgi. Ānandamayo 'bhyāsāt, (Vedānta-sūtra 1.1.12.). Vēdānta saka. Ikkatra dzīvā būtne, Dievs ir ānandamaja, pilns svētlaimes un prieka, un mēs esam neatņemamas Dieva daļiņas ar tādām pašām īpašībām. Ānandamayo 'bhyāsāt. Viss mūsu process ir pievienoties augstākajam ānandamaijam, Krišnam, Viņa deju ballītē. Tas mūs padarīs patiesi laimīgus. Šeit mēs mēģinām būt laimīgi mākslīgi. Un mēs kļūstam aizkaitināmi. Bet, ja jūs patiesi būsiet Krišnas apziņā, jūs vienkārši atgūsiet savu sākotnējo, svētlaimīgo stāvokli. Ānandamayo 'bhyāsāt. Tāds ir Vēdāntas termins. Jo mūsu daba ir ānandamaija. Visi cilvēki mēģina noskaidrot. Šajā La Cienega ielā ir tik daudz restorānu, lietu, norāžu. Kāpēc? Viņi reklamē: "Nāciet, šiet ir ānanda, prieks." Viņi reklamē, mēs arī tā darām. "Šeit ir ānanda." Tātad visi tiecas pēc ānandas jeb prieka. Bet ir dažādi prieka līmeņi. tas pats. Kāds mēģina atrast prieku no materiālā viedokļa, kāds mēģina atrast prieku spekulācijās, filozofijā, dzejā vai mākslā. Kāds mēģina atrast prieku pārpasaulīgajā stāvoklī. Visi mēģina gūt prieku. Tikai tas ir mūsu darbs. Kāpēc jūs tik smagi strādājat dienu un nakti? Jo jūs zināt, naktī "es būšu kopā ar to meiteni" vai "savienošos ar savu sievu, es baudīšu." Visi piedzīvo dažādas problēmas, lai tikai atrastu to baudu. Prieks ir augstākais mērķis. Bet mēs nezinām, kur prieks atrodams. Tā ir ilūzija. Īstais prieks ir pārpasaulīgā formā ar Krišnu. Krišna vienmēr ir priecīgs. To var redzēt tik daudzos attēlos. Ja mēs pievienoamies, arī mēs kļūstam priecīgi, tas arī viss. Vai esat redzējuši Krišnas attēlu, kur Viņš darbojas ar kādu iekārtu? Lielu iekārtu? Vai esat redzējuši attēlu, kur Viņš smēķē? Pēc dabas ir priecīgs, redzat? Prieks. Ja atvēriet sevi tā, jūs gūsiet prieku. Vienkārši priekpilni, tas arī viss. Ānandamayo 'bhyāsāt (Vedānta-sūtra 1.1.12.). Pēc dabas vienkārši priecīgi. Ne mākslīgi. Ānanda-cinmaya-rasa-pratibhāvitābhiḥ. Brahma-samhitā teikts:
- ānanda-cinmaya-rasa-pratibhāvitābhis
- tābhir ya eva nija-rūpatayā kalābhiḥ
- goloka eva nivasaty akhilātma-bhūto
- govindam ādi-puruṣaṁ tam ahaṁ bhajāmi
- (Bs. 5.37)
Ānanda-cinmaya-rasa. Rasa nozīmē garša. Tāpat kā mēs garšojas saldumu, konfekti, jebko. Kāpēc? Jo tai ir ļoti laba garša. Ikviens mēģina no visa gūt kādu garšu. Mēs vēlamies baudīt dzimumdzīvi. Tur ir kāda garša. To sauc par ādi - garšu. Ir daudzas garšas. Brahma-samhitā, ānanda-cinmaya-rasa. Tā garša, materiālā garša var būt pamēģināta, bet tā tūdaļ beidzas. Tūdaļ beidzas. Pēc pāris minūtēm, piemēram. Pieņemsim, jums ir ļoti garšīgs saldums. Jūs to pagaršojat. Sakāt, ka tas ir labs, tad paņemat nākamo. "Labi" un nākamo. "Nē, es negribu," gana. Redzat? Tātad materiālā garša beidzas. Tā nav neierobežota. Bet īstā garša ir ierobežota. Ja garšojat to, jūs aizmirst nevarat. Tā turpināsies un pieaugs. Ānandāmbudhi-vardhanam. Čaitanja Mahāprabhu teica, ka "šī garša vienkārši pieaug." Lai gan tas ir kā okeāns, milzīgs, tomēr tas palielinās. Šeit jūs esat redzējuši okeānu. Ta ir ierobežots. Jūsu Klusais Okeāns svārstās, bet tas nepalielinās. Ja tas palielinātos, sāktos haoss. Bet pēc dabas likuma ar Dieva pavēli tas nepārsniedz savas robežas. Tas ir robežās. Bet Čaitanja Mahāprabhu saka, ka tur ir svētlaimes okeāns, garšas okeāns, kas veidots no pārpasaulīgas svētlaimes, un tas palielinās.
- Ānandāmbudhi-vardhanaṁ prati-padaṁ pūrṇāmṛtāsvādanaṁ
- sarvātma-snapanaṁ paraṁ vijayate śrī-kṛṣṇa-saṅkīrtanam
- (CC Antya 20.12, Śikṣāṣṭaka 1)
Ar šo Harē Krišna skandēšanu jūsu prieka spēja arvien pieaug.