LV/Prabhupada 0400 - Šrī Šrī Šikšāštakam Skaidrojums
Purport to Sri Sri Siksastakam, CDV 15
- ceto-darpaṇa-mārjanam bhava-mahā-dāvāgni-nirvāpaṇaṁ
- śreyaḥ-kairava-candrikā-vitaraṇaṁ vidyā-vadhū-jīvanam
- ānandāmbudhi-vardhanaṁ prati-padaṁ pūrṇāmṛtāsvādanaṁ
- sarvātma-snapanaṁ paraṁ vijayate śrī-kṛṣṇa-saṅkīrtanam
Kungs Čaitanja deva mums astoņus pantus par Viņa misiju, to, ko Viņš vēlējās darīt. Tas ir izskaidrots astoņos pantos, ko pazīst kā Šikšāštaku. Šikšā nozīmē norādījumi un āštaka nozīmē astoņi. Tā astoņos pantos Viņš pabeidzis savus norādījumus, un Viņa nākamie mācekļi, Seši Gosvāmī ir tos izskaidrojuši grāmatu sējumos.
Tā Kungs Čaitanja saka, ka temats ir paraṁ vijayate śrī-kṛṣṇa-saṇkīrtanam: visa slava Harē Krišna mantras skandēšanai un Krišna sankīrtana kustībai. Visa slava. Visa uzvara. Kā tad ir - uzvara - visa uzvara? Tad Viņš izskaidro, ka ceto-darpaṇa-mārjanam. Ja skandējat šo Harē Krišna mantru, tad piesārņojums, kas uzkrāts jūsu sirdī materiālā piesārņojuma dēļ, tiks attīrīts. Viņš dod piemēru, ka sirds ir kā spogulis. Ja kādā spogulī uzkrāts kaudzēm putekļu, tad nav iespējams redzēt spogulī savu īsto atspulgu. Tādēļ tas ir jāattīra. Mūsu šībrīža saistītajā dzīvē mūsu sirds ir aizputējusi ar tik daudz putekļiem, kas uzkrāti mūsu materiālās sabiedrības jau no sākta gala. Ja mēs skandējam Harē Krišna mantru, tad putekļi tiks aizvākti. Pat ja ne tūlīt, tos sāks aizvākt. Un tiklīdz sirds spogulis ir attīrīts no visiem putekļiem, tūdaļ iespējams redzēt seju, kas viņš ir. Šī seja nozīmē patieso identitāti. Skandējot Harē Krišna mantru, ir jāsaprot, ka viņš nav šis ķermenis. Tas ir mūsu pārpratums. Putekļi nozīmē šo pārpratumu, pieņemt šo ķermeni kā sevi pašu. Patiesībā, mēs neesam ne ķermenis, ne prāts. Mēs esam garīgas dvēseles. Tiklīdz mēs spējam saprats, ka neesam šie ķermeņi, tūdaļ bhava-mahā-dāvāgni-nirvāpaṇam. Materiālo saistību liesmojošā uguns, jeb materiālo raižu uguns tūdaļ tiek dzēsta. Nekādu vairs raižu. Ahaṁ brahmāsmi. Kā teikts Bhagavad-gītā, brahma-bhūtaḥ prasannātmā. Viņs tūdaļ saprot savu īsto identitāti kā garīgo dvēseli, viņš kļūst priecīgs. Mēs neesam priecīgi. Mūsu materiālās saskarsmes dēļ mēs vienmēr esam raižpilni. Skandējot Harē Krišna mantru, mēs tūdaļ nonākam priecīgas dzīves pakāpē. Bhava-mahā-dāvāgni-nirvāpaṇam. Un to sauc par atbrīvi. Kad kļūstam priecīgi, brīvi no visām raizēm, šo pakāpi patiesībā sauc par atbrīvi, jo ikviena dzīvā būtne, garīgā dvēsele, pēc dabas ir priecīga. Pūles izdzīvot ir, jo viņš tiecas pēc laimīgas dzīves, bet viņam kaut kas iztrūkst. Tādēļ ikvienas pūles iegūt laimīgu dzīvi ir neveiksmīgas. Šo pastāvīgo sakāvi var pārvarēt tūdaļ, skandējot Harē Krišna mantru. Tāda ir pārpasaulīgās vibrācijas iedarbība. Un pēc atbrīves, pēc prieka, materiālās laimes samazinās. Lai arī ko jūs vēlētos izbaudīt, tā baudīšana samazinās. Piemēram, ēšana. Ja mēs vēlamies ēst kādu jauku ēdienu, pēc pāris kumosiem mēs to vairs nevēlamies. Tas šajā materiālajā pasaulē nozīmē, ka, lai arī kādu prieku jūs pieņemtu, tas samazināsies. Bet garīgais prieks, Kungs Čaitanja saka: ānandāmbudhi-vardhanam; garīgais prieks ir kā okeāns. Bet šeit, materiālajā pasaulē, mums ir pieredze, ka okeāns nepalielinās. Okeāns paliek savās robežās. Bet garīgās laimes okeāns pieaug. Ānandāmbudhi-vardhanam. Śreyaḥ-kairava-candrikā-vitaraṇam. Kā tas palielinās? Viņš dod piemēru par Mēnesi, augošu Mēnesi. Kā augošs Mēness. Kā jauns Mēness naktī, pirmajā dienā tas ir kā maza, ieliekta līnija. Otrajā, trešajā dienā tas palielinās, pakāpeniski tas palielinās. Līdzīgi, garīgajā dzīvē, garīgās laimes pilna dzīve spatiprinās kā Mēness stari dienu pēc dienas līdz sasniedz pilnmēness stāvokli, jā. Tātad ceto-darpaṇa-mārjanam bhava-mahā-dāvāgni-nirvāpaṇam, śreyaḥ-kairava-candrikā-vitaraṇam vidyā-vadhū-jīvanam. Un dzīve tad kļūst zināšanu pilna, jo garīgā dzīve nozīmē mūžīgo dzīvi, kas pilna zināšanu svētlaimes. Tā mēs palielinām prieka apjomus, jo atbilstoši mēs palielinām zināšanu daudzumu. Śreyaḥ-kairava-candrikā-vitaraṇaṁ vidyā-vadhū-jīvanam, ānandāmbudhi-vardhanaṁ. Tas ir kā okeāns, bet joprojām palielinās. Ānandāmbudhi-vardhanaṁ, sarvātma-snapanaṁ. Ir tik jauki, ka reiz bijis šādā dzīves pakāpē, cilvēks domā, ka ir pilnībā apmierināts. Sarvātma-snapanaṁ. Tāpat kā tad, ja iegremedējamies ūdenī un jūtamies atspirdzināti tūdaļ pat. Līdzīgi, šī garīgā dzīve, pieaugot priekam dienu pēc dienas, spēcina pilnīgas apmierinātības sajūtu.