LV/Prabhupada 0511 - Īsts Bads Ir Dvēselei. Dvēsele Nedabū Garīgo Ēdienu: Difference between revisions
(Created page with "<!-- BEGIN CATEGORY LIST --> Category:1080 Latvian Pages with Videos Category:Prabhupada 0511 - in all Languages Category:LV-Quotes - 1973 Category:LV-Quotes - L...") |
(Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version) |
||
| Line 6: | Line 6: | ||
[[Category:LV-Quotes - in United Kingdom]] | [[Category:LV-Quotes - in United Kingdom]] | ||
<!-- END CATEGORY LIST --> | <!-- END CATEGORY LIST --> | ||
<!-- BEGIN NAVIGATION BAR -- DO NOT EDIT OR REMOVE --> | |||
{{1080 videos navigation - All Languages|Latvian|LV/Prabhupada 0510 - Mūsdienu Civilizācijai Nav Zināšanu par Dvēseli|0510|LV/Prabhupada 0512 - Tiem, Kuri ir Pakļāvušies Materiālajai Dabai, Ir Jācieš|0512}} | |||
<!-- END NAVIGATION BAR --> | |||
<!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK--> | <!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK--> | ||
<div class="center"> | <div class="center"> | ||
| Line 14: | Line 17: | ||
<!-- BEGIN VIDEO LINK --> | <!-- BEGIN VIDEO LINK --> | ||
{{youtube_right| | {{youtube_right|IWm8cxD31Ws|Īsts Bads Ir Dvēselei. Dvēsele Nedabū Garīgo Ēdienu<br />- Prabhupāda 0511}} | ||
<!-- END VIDEO LINK --> | <!-- END VIDEO LINK --> | ||
<!-- BEGIN AUDIO LINK --> | <!-- BEGIN AUDIO LINK --> | ||
<mp3player> | <mp3player>https://s3.amazonaws.com/vanipedia/clip/730828BG.LON_clip2.mp3</mp3player> | ||
<!-- END AUDIO LINK --> | <!-- END AUDIO LINK --> | ||
| Line 26: | Line 29: | ||
<!-- BEGIN TRANSLATED TEXT --> | <!-- BEGIN TRANSLATED TEXT --> | ||
Tātad ikviens, kurš pieņem šo materiālo ķermeni kā ļoti svarīgu... Tāpat kā reiz ieradās kādi blēži. Viņi ļoti alka pabarot šo ķermeni. Tie, kuri bija badā... Ķermeniskās dzīves uztveres bads. Bet ir garīga pestīšana. Par to mēs nerūpējamies. Var būt materiāls bads, bet patiesībā tā nav problēma, jo ir gana labi iekārtots, lai juzturētu šo materiālo ķermeni. Īstais bads ir dvēselei. Dvēsele neiegūst garīgu ēdienu. Šeit, šajā sanāksmē, doma ir dot izsalkušajai garīgajai dvēselei. Tiklīdz jūs iegūstat garīgu ēdienu, tad kļūstat laimīgi. Tāda ir situācija. Yayātmā suprasīdati. Ja vien jūs negūstat garīgu ēdienu, nevar būt īsta apmierinājuma dvēselei. Tas pats piemērs, kur būrī ir putns. Ja jūs vienkārši mazgājat būri, pārklājat un krāsojat to, bet putns tajā raud no bada, kas tā par civilizāciju? Līdzīgi, mēs, garigas dvēseles, esam iesprostotas šajā ķermenī, tādēļ mūsu dabiskā tieksme ir atbrīvoties no šī ieslodzījuma. Cik vien putns pūlas atbrīvoties no šī krātiņa. Līdzīgi arī mēs neesam laimīgi ieslodzījumā. Vakatr mēs apguvām no Bhagavad-gītas, ka dvēseles stāvoklis ir sarva-gataḥ. Dvēsele var doties visur. Tas ir, tai ir brīvība. Garīgi attīstītie jogas mistiskajās pilnībās, viņi var pārvietoties visur, kur vēlas. Aṇimā, laghimā siddhi. Joprojām ir jogi Indijā, kuri agri no rīta mazgājas četrād dhāmās: Hardvārā, Džagannāthā Purī, Rāmēšvaram un Dvārakā. Joprojām ir jogi. Vienas stundas laikā viņi nomazgājas četrās vietās. Sarva-gataḥ, ātrums. Viņi nosēžas vienā vietā un ar jogas spēku pāris minūtēs pieceļas un ienirst ūdenī. Pieņemsim, Londonā jūs ienirstat, iegremdējaties Temzā, un, kad pieceļaties, redzat Koklatas Gangu. Ir tāds jogas process. Sarva-gatah. Tātad garīgai dvēselei ir tik daudz brīvības, sarva-gataḥ, tā var doties visur, kur vēlas. Bet šķērslis is šis ķermenis, kas ierobežo mūsu brīvību. Tātad, ja atbrīvojaties no šī materiālā ķermeņa un nostiprināties garīgā ķermenī... Tāpat kā Nārada Muni var pārvietoties visur, viņa darbs ir pārvietoties. dažreiz viņš dodas uz Vaikunthaloku, dažreiz - nponāk materiālajā lokā. Viņam ir garīgs ķermenis, viņam atļauts pārvietoties visur, kosmonauts. Viņi mēģina ceļot kosmosā ar mašīnu. Nav vajadzīga mašīna. Yantrārūḍhāni māyayā ([[Vanisource:BG 18.61|BG 18.61]]). Mašīnu izgatavojusi maija. Bet jums ir jūsu pašu spēks. Tas ir ļoti ātrs. Tā tas tiek ierobežots. Tādēļ ir jābūt ļoti uzmanīgam, kā atbrīvot dvēseli no šī materiālā ķermeņa ieslodzījuma. Par to mums būtu jāinteresējas vispirms. Bet tie, kuri vienkārši raizējas par šo ķermeni, nav labāki par dzīvniekiem, govīm, ēzeļiem. Sa eva go-kharaḥ ([[Vanisource:SB 10.84.13|ŠB 10.84.13]]). | Tātad ikviens, kurš pieņem šo materiālo ķermeni kā ļoti svarīgu... Tāpat kā reiz ieradās kādi blēži. Viņi ļoti alka pabarot šo ķermeni. Tie, kuri bija badā... Ķermeniskās dzīves uztveres bads. Bet ir garīga pestīšana. Par to mēs nerūpējamies. Var būt materiāls bads, bet patiesībā tā nav problēma, jo ir gana labi iekārtots, lai juzturētu šo materiālo ķermeni. Īstais bads ir dvēselei. Dvēsele neiegūst garīgu ēdienu. Šeit, šajā sanāksmē, doma ir dot izsalkušajai garīgajai dvēselei. Tiklīdz jūs iegūstat garīgu ēdienu, tad kļūstat laimīgi. Tāda ir situācija. Yayātmā suprasīdati. Ja vien jūs negūstat garīgu ēdienu, nevar būt īsta apmierinājuma dvēselei. Tas pats piemērs, kur būrī ir putns. Ja jūs vienkārši mazgājat būri, pārklājat un krāsojat to, bet putns tajā raud no bada, kas tā par civilizāciju? Līdzīgi, mēs, garigas dvēseles, esam iesprostotas šajā ķermenī, tādēļ mūsu dabiskā tieksme ir atbrīvoties no šī ieslodzījuma. Cik vien putns pūlas atbrīvoties no šī krātiņa. Līdzīgi arī mēs neesam laimīgi ieslodzījumā. Vakatr mēs apguvām no Bhagavad-gītas, ka dvēseles stāvoklis ir sarva-gataḥ. Dvēsele var doties visur. Tas ir, tai ir brīvība. Garīgi attīstītie jogas mistiskajās pilnībās, viņi var pārvietoties visur, kur vēlas. Aṇimā, laghimā siddhi. Joprojām ir jogi Indijā, kuri agri no rīta mazgājas četrād dhāmās: Hardvārā, Džagannāthā Purī, Rāmēšvaram un Dvārakā. Joprojām ir jogi. Vienas stundas laikā viņi nomazgājas četrās vietās. Sarva-gataḥ, ātrums. Viņi nosēžas vienā vietā un ar jogas spēku pāris minūtēs pieceļas un ienirst ūdenī. Pieņemsim, Londonā jūs ienirstat, iegremdējaties Temzā, un, kad pieceļaties, redzat Koklatas Gangu. Ir tāds jogas process. Sarva-gatah. Tātad garīgai dvēselei ir tik daudz brīvības, sarva-gataḥ, tā var doties visur, kur vēlas. Bet šķērslis is šis ķermenis, kas ierobežo mūsu brīvību. Tātad, ja atbrīvojaties no šī materiālā ķermeņa un nostiprināties garīgā ķermenī... Tāpat kā Nārada Muni var pārvietoties visur, viņa darbs ir pārvietoties. dažreiz viņš dodas uz Vaikunthaloku, dažreiz - nponāk materiālajā lokā. Viņam ir garīgs ķermenis, viņam atļauts pārvietoties visur, kosmonauts. Viņi mēģina ceļot kosmosā ar mašīnu. Nav vajadzīga mašīna. Yantrārūḍhāni māyayā ([[Vanisource:BG 18.61 (1972)|BG 18.61]]). Mašīnu izgatavojusi maija. Bet jums ir jūsu pašu spēks. Tas ir ļoti ātrs. Tā tas tiek ierobežots. Tādēļ ir jābūt ļoti uzmanīgam, kā atbrīvot dvēseli no šī materiālā ķermeņa ieslodzījuma. Par to mums būtu jāinteresējas vispirms. Bet tie, kuri vienkārši raizējas par šo ķermeni, nav labāki par dzīvniekiem, govīm, ēzeļiem. Sa eva go-kharaḥ ([[Vanisource:SB 10.84.13|ŠB 10.84.13]]). | ||
<!-- END TRANSLATED TEXT --> | <!-- END TRANSLATED TEXT --> | ||
Latest revision as of 10:35, 2 October 2018
Lecture on BG 2.25 -- London, August 28, 1973
Tātad ikviens, kurš pieņem šo materiālo ķermeni kā ļoti svarīgu... Tāpat kā reiz ieradās kādi blēži. Viņi ļoti alka pabarot šo ķermeni. Tie, kuri bija badā... Ķermeniskās dzīves uztveres bads. Bet ir garīga pestīšana. Par to mēs nerūpējamies. Var būt materiāls bads, bet patiesībā tā nav problēma, jo ir gana labi iekārtots, lai juzturētu šo materiālo ķermeni. Īstais bads ir dvēselei. Dvēsele neiegūst garīgu ēdienu. Šeit, šajā sanāksmē, doma ir dot izsalkušajai garīgajai dvēselei. Tiklīdz jūs iegūstat garīgu ēdienu, tad kļūstat laimīgi. Tāda ir situācija. Yayātmā suprasīdati. Ja vien jūs negūstat garīgu ēdienu, nevar būt īsta apmierinājuma dvēselei. Tas pats piemērs, kur būrī ir putns. Ja jūs vienkārši mazgājat būri, pārklājat un krāsojat to, bet putns tajā raud no bada, kas tā par civilizāciju? Līdzīgi, mēs, garigas dvēseles, esam iesprostotas šajā ķermenī, tādēļ mūsu dabiskā tieksme ir atbrīvoties no šī ieslodzījuma. Cik vien putns pūlas atbrīvoties no šī krātiņa. Līdzīgi arī mēs neesam laimīgi ieslodzījumā. Vakatr mēs apguvām no Bhagavad-gītas, ka dvēseles stāvoklis ir sarva-gataḥ. Dvēsele var doties visur. Tas ir, tai ir brīvība. Garīgi attīstītie jogas mistiskajās pilnībās, viņi var pārvietoties visur, kur vēlas. Aṇimā, laghimā siddhi. Joprojām ir jogi Indijā, kuri agri no rīta mazgājas četrād dhāmās: Hardvārā, Džagannāthā Purī, Rāmēšvaram un Dvārakā. Joprojām ir jogi. Vienas stundas laikā viņi nomazgājas četrās vietās. Sarva-gataḥ, ātrums. Viņi nosēžas vienā vietā un ar jogas spēku pāris minūtēs pieceļas un ienirst ūdenī. Pieņemsim, Londonā jūs ienirstat, iegremdējaties Temzā, un, kad pieceļaties, redzat Koklatas Gangu. Ir tāds jogas process. Sarva-gatah. Tātad garīgai dvēselei ir tik daudz brīvības, sarva-gataḥ, tā var doties visur, kur vēlas. Bet šķērslis is šis ķermenis, kas ierobežo mūsu brīvību. Tātad, ja atbrīvojaties no šī materiālā ķermeņa un nostiprināties garīgā ķermenī... Tāpat kā Nārada Muni var pārvietoties visur, viņa darbs ir pārvietoties. dažreiz viņš dodas uz Vaikunthaloku, dažreiz - nponāk materiālajā lokā. Viņam ir garīgs ķermenis, viņam atļauts pārvietoties visur, kosmonauts. Viņi mēģina ceļot kosmosā ar mašīnu. Nav vajadzīga mašīna. Yantrārūḍhāni māyayā (BG 18.61). Mašīnu izgatavojusi maija. Bet jums ir jūsu pašu spēks. Tas ir ļoti ātrs. Tā tas tiek ierobežots. Tādēļ ir jābūt ļoti uzmanīgam, kā atbrīvot dvēseli no šī materiālā ķermeņa ieslodzījuma. Par to mums būtu jāinteresējas vispirms. Bet tie, kuri vienkārši raizējas par šo ķermeni, nav labāki par dzīvniekiem, govīm, ēzeļiem. Sa eva go-kharaḥ (ŠB 10.84.13).