LV/Prabhupada 0510 - Mūsdienu Civilizācijai Nav Zināšanu par Dvēseli
Lecture on BG 2.25 -- London, August 28, 1973
Pradjumna: "Ir teikts, ka dvēsele ir neredzama, neaptverama, nekustāma un nemainīga. To zinot, tev navajag sērot par ķermeni."
Prabhupāda:
- avyakto 'yam acintyo 'yam
- avikāryo 'yam ucyate
- tasmād evaṁ viditvainaṁ
- nānuśocitum arhasi
- (BG 2.25)
Tā Krišna vispirms sāk ar šo mācību Ardžunam: aśocyān anvaśocas tvaṁ prajñā-vādāṁś ca bhāṣase (BG 2.11). "Tu runā kā mācīts vīrs, bet sēro par ķermeni, kas nav svarīgs itin nemaz." Nānuśocanti. Arī šeit tas pats. Tasmād evaṁ viditvainam, šis ķermenis, na anuśocitum arhasi. Neustveriet šo ķermeni tik nopietni. Dvēsele ir tas, par ko jādomā. Bet mūsdienu civilizācija raizējas par šo ķermeni. Tieši pretēji. Krišna saka: Tā kā dvēsele ir nemirstīga, tādēļ tasmād evaṁ viditvā, saprotot šo principu, enam, šo ķermeni, na anuśocitum arhasi. Īstais faktors ir dvēsele. Mums jārūpējas par dvēseli, ne par ķermeni. Ciktāl tas attiecas uzz ķermeni, ir sāpes un prieks kā klimata izmaiņas. Āgamāpāyinaḥ anityāḥ, tādas ķermeniskās sāpes un prieki iet un nāk, tie nav ilgstoši. Tāṁs titikṣasva bhārata. Tādēļ jums jāapgūst tas, kā paciest šīs ķermeniskās sāpes un priekus, bet jārūpējas par dvēseli. Toties mūsdienu civilizācijai nav zināšanu par dvēseli, ko tad teikt par rūpēšanos, un kā dzīvnieki viņi ir ķermeniskajā dzīves izzpratnē, tik ļoti rūpējoties par ķermeni, bet viņiem nav zināšanu par dvēseli, kur nu vēl par to, kā rūpēties. Tas ir mūzdienu civilizācijas nožēlojamais stāvoklis. Dzīvnieku civilizācija. Dzīvnieki vienkārši rūpējas par ķermeni, tiem nav informācijas par dvēseli. Tātad šī civilizācija ir dzīvnieku civilizācija, mūdha. Mūdha nozīmē dzīvnieks, ēzelis. Ja mēs to sakām cilvēkiem, parasti viņi uz mums sadusmojas, bet patiesībā tā tas ir. Yasyātma-buddhiḥ kuṇape tri-dhātuke (ŠB 10.84.13). Es vairākas reizes esmu izskaidrojis šo pantu. Yasya ātma-buddhiḥ. Ātma nozīmē pašu, buddhi, pieņēmis ķermeni par sevi. Yasyātma-buddhiḥ. Bet kas ir šis ķermenis? ķermenis nav nekas cits kā tri-dhādu soma, kurā ir kapha, pitta, vāju un citi blakusprodukti. Ar gļotām, žulti un gaisu, sajaucoties šīm trim sastāvdaļām... Tāpat kā šī materiālā pasaule, šī māja. Kas ir šī māja? Tejo-vāri-mṛdāṁ vinimayaḥ. Viss šajā materiālajā pasaulē, kas tas ir? Tejo-vāri-mṛdāṁ vinimayaḥ. Uguns, ūdens un zemes sajaukums. Tejo-vāri-mṛdāṁ vinimayaḥ. Sajaukums. Paņemiet zemi, ūdeni, sajauciet, ielieciet ugunī, tas kļūst par ķieģeli, tad sasmalciniet to, iegūsiet cementu, tad atkal savienojiet - sanāks liels debesskrāpis. Kā šī materiālā pasaule, viss, ko paņemat, tas vienkārši ir šo triju sastāvdaļu sajaukums, plus gaiss un debesis žāvēšanai. Gaiss vajadzīgs izžūšanai. Tātad piecu elementu kombinācija. Līdzīgi, arī šis ķermenis ir pieu elementu kombinācija. Nav atšķirības. Bet, tā kā lielā debesskrāpī nav dvēseles, tas tāv vienā vietā, bet ķermenim ir dvēsele, tādēļ tas kustas. Tāda ir atšķirība. Dvēsele ir svarīga. Bet viņi to nezina. Tāpat kā mēs esam saražojuši lidmašīnas - tur nav dvēseles, bet cita dvēsele, tas ir, pilots. Viņš par to rūpējas. Viņš vada. Tādēļ tā kustas. Bez dvēseles nevar būt kustības. Vai nu lietai ir dvēsele, vai kāda cita dvēsele par to rūpējas. Tad tā kustēsies. Tādēļ svarīga ir dvēsele, nevis šis materiālais ķermenis.