LV/Prabhupada 0786 - Gaidot Jamarādža Sodu: Difference between revisions
(Created page with "<!-- BEGIN CATEGORY LIST --> Category:1080 Latvian Pages with Videos Category:Prabhupada 0786 - in all Languages Category:LV-Quotes - 1975 Category:LV-Quotes - L...") |
(Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version) |
||
| Line 7: | Line 7: | ||
[[Category:LV-Quotes - in USA, Dallas]] | [[Category:LV-Quotes - in USA, Dallas]] | ||
<!-- END CATEGORY LIST --> | <!-- END CATEGORY LIST --> | ||
<!-- BEGIN NAVIGATION BAR -- DO NOT EDIT OR REMOVE --> | |||
{{1080 videos navigation - All Languages|Latvian|LV/Prabhupada 0785 - Diktatorisms ir Labs, ja Diktators ir Augsti Garīgi Attīstīts|0785|LV/Prabhupada 0787 - Cilvēki Pārprot, ka Bhagavad-gīta ir Par Parsatu Karu, Vardarbību|0787}} | |||
<!-- END NAVIGATION BAR --> | |||
<!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK--> | <!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK--> | ||
<div class="center"> | <div class="center"> | ||
| Line 15: | Line 18: | ||
<!-- BEGIN VIDEO LINK --> | <!-- BEGIN VIDEO LINK --> | ||
{{youtube_right| | {{youtube_right|x5vfh0jFC1A|Gaidot Jamarādža Sodu <br/>- Prabhupāda 0786}} | ||
<!-- END VIDEO LINK --> | <!-- END VIDEO LINK --> | ||
<!-- BEGIN AUDIO LINK (from English page --> | <!-- BEGIN AUDIO LINK (from English page --> | ||
<mp3player> | <mp3player>https://s3.amazonaws.com/vanipedia/clip/750730SB-DALLAS_clip1.mp3</mp3player> | ||
<!-- END AUDIO LINK --> | <!-- END AUDIO LINK --> | ||
| Line 27: | Line 30: | ||
<!-- BEGIN TRANSLATED TEXT (from DotSub) --> | <!-- BEGIN TRANSLATED TEXT (from DotSub) --> | ||
Prabhupāda: Brahmačārī pieņemts uzturēties gurukulā līdz divdesmit pieciem gadiem. Viņu apmāca. Ja guru redz, ka viņš jāizprecina, viņš dodas mājās un tiek apprecināts. Citādi mācība ir palikt par brahmačārī visu dzīvi. Nav vajadzīgs pieņemt... Jo cilvēka dzīve domāta, lai apzinātos Dievu. Tā nav domāta dzimumdzīvei vai jutekļu apmierināšanai. Tā voenkārši domāta... šeit ir iespēja... saprast savu sākotnējo stāvokli kā garīgai dvēselei, un Krišna, Visaugstais Kungs, arī ir garīga dvēsele. Garīgā dvēsele, individuālā dvēsele ir Krišnas neatņemama daļiņa. Tādēļ ir pienākums palikt kopā ar veselo. Kā iekārtas daļiņai, skrūvei rakstāmmašīnā. Ja skrūve ir iekārtā, tai ir vērtība. Ja skrūve ir ārpus iekārtas, tai nav vērības. Kam gan rūp neliela skrūve? Bet kas šo skrūvi vajag iekārtai, to var nopirkt - viņi prasīs piecus dolārus. Kāpēc? Kad tā ielikta iekārtā, tai ir vērtība. Ir tik daudz piemēru. Kā uguns dzirksteles. Kad uguns deg, jūs redzēsiet mazas dzirkstelītes, "fut! fut!" ar to. Tas ir ļoti skaisti. Tas ir ļoti skaisti, jo tās ir ugunī. Tiklīdz dzirksteles izkrīt no uguns, tām nav vērtības. Nevienam tas nerūp. Tām beigas. Līdzīgi, kamēr mēs esam ar Krišnu kā neatņemamas Viņa daļiņas, mums ir vērtība. Tiklīdz mēs esam prom no Krišnas, mums nav vērtības. Mums tas jāsaprot. Kā vienmēr būt kopā ar Krišnu, tāds ir mūsu dzīves mērķis. Ja mēs to nedarām, tas ir grēcīgi. Tad tas ir sodāmi, "jums bija dota iespēja saprast sevi, Krišnu, savas attiecības ar Viņu. Jūs to neizmantojāt." Ak, viņam iesita: "Labi, esi atkal dzīvnieks, atkal dzimšanas un nāves aplī." Mums jābūt ļoti uzmanīgiem. Nedomājiet, ka "mēs esam neatkarīgi, varam darīt visu, kas vien patīk." Tā dzīvot ir ļoti riskanti. Muļķīgi. Ir Jamarādža. Tā kā mēs esam Krišnas dēli... Kad Krišna vēlas, ka "šie Mani dēli, muļķi, cieš materiālajā pasaule. Lai viņi atgriežas mājās", tādēļ Viņš ierodas Pats. Yadā yadā hi dharmasya glānir bhavati bhārata, tadātmānaṁ sṛjāmyaham ([[Vanisource:BG 4.7|BG 4.7]]). Viņš vēlas, ka "šie muļķi pūst materiālajā pasaulē dzimšanu pēc dzimšanas. Lai viņi atgriežas." Jo Viņš ir mīlošs... Un ka būtne neizmanto šo cilvēka dzīvi, lai atgrieztos atpakaļ mājās pie Dieva, tas ir grēcīgi. Viņš ir sodīts. | Prabhupāda: Brahmačārī pieņemts uzturēties gurukulā līdz divdesmit pieciem gadiem. Viņu apmāca. Ja guru redz, ka viņš jāizprecina, viņš dodas mājās un tiek apprecināts. Citādi mācība ir palikt par brahmačārī visu dzīvi. Nav vajadzīgs pieņemt... Jo cilvēka dzīve domāta, lai apzinātos Dievu. Tā nav domāta dzimumdzīvei vai jutekļu apmierināšanai. Tā voenkārši domāta... šeit ir iespēja... saprast savu sākotnējo stāvokli kā garīgai dvēselei, un Krišna, Visaugstais Kungs, arī ir garīga dvēsele. Garīgā dvēsele, individuālā dvēsele ir Krišnas neatņemama daļiņa. Tādēļ ir pienākums palikt kopā ar veselo. Kā iekārtas daļiņai, skrūvei rakstāmmašīnā. Ja skrūve ir iekārtā, tai ir vērtība. Ja skrūve ir ārpus iekārtas, tai nav vērības. Kam gan rūp neliela skrūve? Bet kas šo skrūvi vajag iekārtai, to var nopirkt - viņi prasīs piecus dolārus. Kāpēc? Kad tā ielikta iekārtā, tai ir vērtība. Ir tik daudz piemēru. Kā uguns dzirksteles. Kad uguns deg, jūs redzēsiet mazas dzirkstelītes, "fut! fut!" ar to. Tas ir ļoti skaisti. Tas ir ļoti skaisti, jo tās ir ugunī. Tiklīdz dzirksteles izkrīt no uguns, tām nav vērtības. Nevienam tas nerūp. Tām beigas. Līdzīgi, kamēr mēs esam ar Krišnu kā neatņemamas Viņa daļiņas, mums ir vērtība. Tiklīdz mēs esam prom no Krišnas, mums nav vērtības. Mums tas jāsaprot. Kā vienmēr būt kopā ar Krišnu, tāds ir mūsu dzīves mērķis. Ja mēs to nedarām, tas ir grēcīgi. Tad tas ir sodāmi, "jums bija dota iespēja saprast sevi, Krišnu, savas attiecības ar Viņu. Jūs to neizmantojāt." Ak, viņam iesita: "Labi, esi atkal dzīvnieks, atkal dzimšanas un nāves aplī." Mums jābūt ļoti uzmanīgiem. Nedomājiet, ka "mēs esam neatkarīgi, varam darīt visu, kas vien patīk." Tā dzīvot ir ļoti riskanti. Muļķīgi. Ir Jamarādža. Tā kā mēs esam Krišnas dēli... Kad Krišna vēlas, ka "šie Mani dēli, muļķi, cieš materiālajā pasaule. Lai viņi atgriežas mājās", tādēļ Viņš ierodas Pats. Yadā yadā hi dharmasya glānir bhavati bhārata, tadātmānaṁ sṛjāmyaham ([[Vanisource:BG 4.7 (1972)|BG 4.7]]). Viņš vēlas, ka "šie muļķi pūst materiālajā pasaulē dzimšanu pēc dzimšanas. Lai viņi atgriežas." Jo Viņš ir mīlošs... Un ka būtne neizmanto šo cilvēka dzīvi, lai atgrieztos atpakaļ mājās pie Dieva, tas ir grēcīgi. Viņš ir sodīts. | ||
Secinājums ir, ka visiem jāpieņem šī Krišnas apziņas kustība, citādi viņus gaidīs Jamarādža sods. | Secinājums ir, ka visiem jāpieņem šī Krišnas apziņas kustība, citādi viņus gaidīs Jamarādža sods. | ||
Latest revision as of 11:21, 2 October 2018
Lecture on SB 6.1.48 -- Dallas, July 30, 1975
Prabhupāda: Brahmačārī pieņemts uzturēties gurukulā līdz divdesmit pieciem gadiem. Viņu apmāca. Ja guru redz, ka viņš jāizprecina, viņš dodas mājās un tiek apprecināts. Citādi mācība ir palikt par brahmačārī visu dzīvi. Nav vajadzīgs pieņemt... Jo cilvēka dzīve domāta, lai apzinātos Dievu. Tā nav domāta dzimumdzīvei vai jutekļu apmierināšanai. Tā voenkārši domāta... šeit ir iespēja... saprast savu sākotnējo stāvokli kā garīgai dvēselei, un Krišna, Visaugstais Kungs, arī ir garīga dvēsele. Garīgā dvēsele, individuālā dvēsele ir Krišnas neatņemama daļiņa. Tādēļ ir pienākums palikt kopā ar veselo. Kā iekārtas daļiņai, skrūvei rakstāmmašīnā. Ja skrūve ir iekārtā, tai ir vērtība. Ja skrūve ir ārpus iekārtas, tai nav vērības. Kam gan rūp neliela skrūve? Bet kas šo skrūvi vajag iekārtai, to var nopirkt - viņi prasīs piecus dolārus. Kāpēc? Kad tā ielikta iekārtā, tai ir vērtība. Ir tik daudz piemēru. Kā uguns dzirksteles. Kad uguns deg, jūs redzēsiet mazas dzirkstelītes, "fut! fut!" ar to. Tas ir ļoti skaisti. Tas ir ļoti skaisti, jo tās ir ugunī. Tiklīdz dzirksteles izkrīt no uguns, tām nav vērtības. Nevienam tas nerūp. Tām beigas. Līdzīgi, kamēr mēs esam ar Krišnu kā neatņemamas Viņa daļiņas, mums ir vērtība. Tiklīdz mēs esam prom no Krišnas, mums nav vērtības. Mums tas jāsaprot. Kā vienmēr būt kopā ar Krišnu, tāds ir mūsu dzīves mērķis. Ja mēs to nedarām, tas ir grēcīgi. Tad tas ir sodāmi, "jums bija dota iespēja saprast sevi, Krišnu, savas attiecības ar Viņu. Jūs to neizmantojāt." Ak, viņam iesita: "Labi, esi atkal dzīvnieks, atkal dzimšanas un nāves aplī." Mums jābūt ļoti uzmanīgiem. Nedomājiet, ka "mēs esam neatkarīgi, varam darīt visu, kas vien patīk." Tā dzīvot ir ļoti riskanti. Muļķīgi. Ir Jamarādža. Tā kā mēs esam Krišnas dēli... Kad Krišna vēlas, ka "šie Mani dēli, muļķi, cieš materiālajā pasaule. Lai viņi atgriežas mājās", tādēļ Viņš ierodas Pats. Yadā yadā hi dharmasya glānir bhavati bhārata, tadātmānaṁ sṛjāmyaham (BG 4.7). Viņš vēlas, ka "šie muļķi pūst materiālajā pasaulē dzimšanu pēc dzimšanas. Lai viņi atgriežas." Jo Viņš ir mīlošs... Un ka būtne neizmanto šo cilvēka dzīvi, lai atgrieztos atpakaļ mājās pie Dieva, tas ir grēcīgi. Viņš ir sodīts.
Secinājums ir, ka visiem jāpieņem šī Krišnas apziņas kustība, citādi viņus gaidīs Jamarādža sods.
Liels jums paldies.
Bhaktas. Džaja Šrīla Prabhupāda.