LV/Prabhupada 0002 - Jukušo Civilizācija
Lecture on SB 6.1.49 -- New Orleans Farm, August 1, 1975
Tulkojums: "Kā cilvēks, guļot un sapņojot, rīkojas saskaņā ar viņa sapnī izpausto ķermeni, vai uzskata ķermeni par sevi pašu, tā arī viņš par sevi uzskata savu pašreizējo ķermeni, ko viņš ieguvis savu pagātnes reliģisko vai neticības pilno dzīvju rezultātā, un nav spējīgs zināt par savas pagātnes vai nākotnes dzīvi."
Prabhupāda:
- jathāgjas tamasā (yukta)
- upāstē vjaktam ēva hi
- na vēda pūrvam aparam
- našta-džanma-smritis tathā
- (ŠB 6.1.49)
Tas ir mūsu stāvoklis. Tāda ir mūsu zinātnes attīstība, ka mēs nezinām, kas es biju pirms šīs dzīves un par ko man jākļūst pēc šīs dzīves?" Dzīve ir turpinājums. Tās ir garīgas zināšanas. Bet cilvēki pat nezina, ka dzīve ir turpinājums. Viņi domā: "Tā gadījās, ka es ieguvu šo dzīvi, un tā beigsies pēc nāves. Nav jādomā par pagātni, tagadni vai nākotni. Ļaujiet mums baudīt." To sauc par neziņu - tamasā - dzīvi bez atbildības. Tātad agjah. Agjah apzīmē tādu, kuram nav zināšanu. Un kuram tad nav zināšanu? Tiem, tamasā. Tiem, kuri atrodas neziņas īpašību pakļautībā. Ir trīs materiālās dabas stāvokļi: sattva, radža un tamas. Satva-guna nozīmē, ka viss ir skaidrs, prakāša. Gluži kā kad debesis klāj mākoņi; saules gaisma nav redzama. Bet virs mākoņiem ir saules gaisma, viss ir redzams. Bet, esot mākoņos, redzamības nav. Līdzīgā veidā tiem, kuri ir satva-gunā, viss ir skaidrs, un tiem, kuri ir tama-gunā, viss ir neziņa, un tie, kuriem ir jauktas īpašības, tas ir, ne radža-gunas, ne tama-gunas, bet kaut kas pa vidu, atrodas radža-gunas pakļautībā. Trīs gunas. Tamasā. Tātad viņus vienkārši interesē tagadējais ķermenis, nerūp, kas notiks, un nav zināšanu, kas viņš bijis (viņi bijuši) agrāk. Citviet ir aprakstīts: nūnam pramattah kurutē vikarma (ŠB 5.5.4). Pramattah, gluži kā ārprātīgais. Viņš nezina, kādēļ kļuvis ārprātīgs. Viņš to aizmirst. Viņš rīkojas, bet nezin, kas notiks tālāk. Ārprātīgais.
Tātad šī civilizācija, mūsdienu civilizācija, ir gluži kā ārprātīgo civilizācija. Viņiem nav zināšanu par pagājušo dzīvi, viņi neinteresējas arī par nākamo dzīvi. Nūnam pramattah kurutē vikarma (ŠB 5.5.4). Šie cilvēki pilnībā nodevušies grēcīgām darbībām, jo viņiem nav zināšanu par pagājušo dzīvi. Gluži kā suns. To, kādēļ viņš kļuvis par suni, viņš nezina. Un kādu veidolu viņš iegūs kā nākamo? Tātad suns savā iepriekšējā dzīvē var būt bijis premjerministrs, bet tad, kad viņš iegūst dzīvi suņa veidolā, viņš iepriekšējo aizmirst. Tā ir vēl viena mājā (ilūzijas) ietekme. Prakšēpātmikā-šakti, āvaranātmikā-šakti. Mājā ir divas spējas. Ja kāds par savām pagātnes grēcīgajām darbībām ir ieguvis suņa veidolu, un ja viņš atceras, ka "es biju premjerministrs; nu esmu kļuvis par suni," viņam būs neiespējami dzīvot. Tādēļ mājā pārklāj viņa zināšanas. Mritju. Mritju apzīmē visa aizmiršanu. To sauc par mritju. Tas nozīmē, ka mums ir pieredze katru dienu un nakti. Naktī mēs sapņojam nošķirtā atmosfērā, atsevišķā dzīvē, mēs aizmirstam par šo ķermeni, to, ka "esmu apgūlies. Mans ķermenis guļ ļoti labā istabā, ļoti ērtā guļvietā." Nē. Pieņemsim, ka cilvēks klīst uz ielas vai atrodas uz kalna. Tādēļ sapnī viņš pieņem... Ikvienu radību par savu ķermeni. Mēs aizmirstam pagātnes ķermeni. Tā ir neziņa. Jo vairāk mēs no neziņas nonākam pie zināšanām, jo vairāk progresējam kā cilvēki. Ja esam neziņas pakļautībā – tā nav veiksme. Tā ir dzīves izšķērdēšana. Tātad mūsu Krišnas apziņas kustība domāta, lai paceltu cilvēku no neziņas uz zināšanām. Visas Vēdiskās literatūras plāns ir personu atbrīvot. Krišna Bhagavad-gītā par bhaktām saka - ne par visiem - (BG 12.7) tešām ahamsamuddhartā mritju-samsāra-sāgarāt. Citviet:
- teṣāṁ evānukampārtham
- aham ajñāna-jaṁ tamaḥ
- nāśayāmy ātma-bhāva-stho
- jñāna-dīpena bhāsvatā
- (BG 10.11)
Īpašajiem, tieši bhaktām... Viņš atrodas ikkatra sirdī, bet bhaktam, kurš cenšas saprast Krišnu, Viņš palīdz. Viņš palīdz. Nebhaktām, kuriem nerūp...Viņi ir gluži kā dzīvnieki— ēšana, gulēšana, dzimumdzīve un aizardzība. Viņiem nerūp tiekšanās saprast Dievu. Viņi uzskata, ka Dieva nav, un arī Krišna saka, "Jā, Dieva nav. Guli vien." Tādēļ nepieciešama sat-sanga. Šī sat-sanga, satām prasangāt Bhaktas sabiedrībā mēs atmodinām savu zinātkāri par Dievu. Tādēļ nepieciešami centri. Nav lieki tas, ka mēs atveram tik daudzus centrus. Nē. Tas ir cilvēku sabiedrības labklājībai.