LV/Prabhupada 0009 - Zaglis, Kurš Kļuva Par Bhaktu

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

The Thief Who Became A Devotee - Prabhupāda 0009


Lecture on SB 1.2.12 -- Los Angeles, August 15, 1972

Krišna Bhagavad-gītā saka: (BG 7.25) nāham prakāšah sarvasja joga-mājā-samāvritah "Es neatklājos ikvienam. Jogamaija, Jogamaija mani aizsedz." Tātad kā gan jūs varat redzēt Dievu? Un notiek tāda nelietība, ka prasa: "Vai jūs varat man parādīt Dievu? Vai esat redzējuši Dievu?" Dievs ir kļuvis gluži kā spēļlietiņa. "Šeit ir Dievs. Viņš ir Dieva iemiesojums." (BG 7.15) Na mām duškritino mūdhāh prapadjante narādhamāh Tie, kas tā prasa, ir grēcinieki, nelieši, muļķi, zemākie no cilvēkiem. Viņi jautā šādi: "Vai jūs varat man parādīt Dievu?" Kādas gan pilnvaras jūs esat ieguvis, lai redzētu Dievu? Tas ir attīstības jautājums. Kāda tā ir? Tac čhraddadhānā munajah. Pirmkārt, Dieva cilvēkam ir jābūt uzticamam. Uzticamam. Šraddadhānāh. Viņam ļoti jāvēlas redzēt Dievu, patiesi. Nevis kā tieksmi, kaut ko nenozīmīgu, tā teikt, "Vai jūs varat man parādīt Dievu?" Maģija, it kā Dievs būtu kāda mistika. Nē. Viņam jābūt ļoti nopietnam: "Jā, ja Dievs ir... Mēs esam redzējuši, mēs esam informēti par Dievu. Tātad man jāredz." Šajā sakarā ir kāds stāsts. Tas ir ļoti pamācošs; mēģiniet klausīties. Kāds profesionāls deklamētājs skandēja par Bhāgavatu, un viņš aprakstīja, kā Krišna bija tik krāšņi izrotājies ar visādiem dārgakmeņiem, Viņš bija aizsūtīts uz mežu ganīt govis. Tajā vietā bija ieradies zaglis. Tad viņš domāja: "Kāpēc gan nedoties uz Vrndāvanu un neaplaupīt šo zēnu? Viņš ir mežā ar tik daudz vērtīgiem dārgakmeņiem. Es varu tur ierasties, noķert bērnu un atņemt visus dārgakmeņus." Tāds bija viņa nolūks. Tātad viņš bija nopieni apņēmies: "Man tas zēns jāatrod. Tad vienas nakts laikā es kļūšu miljonārs. Tik daudz dārglietu. Nē." Tā viņš devās uz turieni, bet viņa nodoms bija "man jāredz Krišna, Man jāredz Krišna." Tās dedzīgās gaidas, tā kvēlā vēlēšanās nodrošināja viņam iespēju Vrindāvanā redzēt Krišnu. Viņš redzēja Krišnu tāpat, kā to bija aprakstījis Bhāgavatas lasītājs (deklamētājs). Tad viņš redzēja, "Ak, ak, tu esi tik jauks zēns, Krišna." Tā viņš sāka glaimot. Viņš domāja, ka „ar glaimošanas palīdzību es atņemšu visas dārglietas". Tad, kad viņš izpauda savus nolūkus: "Tātad vai varu paņemt dažus no šiem taviem rotājumiem? Tu esi tik bagāts." "Nē, nē, nē. Jūs...Mana māmiņa būs dusmīga. Es nevaru..." Krišna kā bērns. Tā viņš Krišnas dēļ kļuva arvien dedzīgāks. Un tad... Krišnas klātbūtnes rezultātā viņš jau kļuva attīrīts. Visbeidzot Krišna teica: "Labi, jūs varat ņemt." Tad viņš kļuva bhakta, nekavējoties. Krišnas sabiedrības rezultātā...

Tātad tā vai citādi, bet mums jānonāk saskarsmē ar Krišnu. Tā vai citādi.Tad mēs būsim attīrīti.