LV/Prabhupada 0057 - Sirds Attīrīšana
Lecture on SB 6.1.34-39 -- Surat, December 19, 1970
Revatīnandana: Mēs vienmēr iedrošinām skandēt Harē Krišna, vai ne?
Prabhupāda: Jā. Tā ir šī laikmeta vienīgā metode. Skandējot Harē Krišna, persona ir... Tiks attīrīta sapratnes krātuve. Un tad viņš [šī persona] varēs saņemt, viņš varēs saņemt garīgās zināšanas. Bez sirds attīrīšanas ir ļoti grūti saprast un saņemt garīgās zināšanas. Visi šie pārveides līdzekļi — brahmačārī, grihastha, vānaprastha — tie visi ir tikai attīrīšanās metodes. Un arī bhakti ir attīrīšanas metode, vidhi-bhakti. Bet arī iesaistoties Dievību godināšanā, viņš tiek attīrīts. Tat-paratve... Sarvopādhi... Kad viņš kļūst apgaismots vai attīstījies sapratnē, ka viņš ir Krišnas mūžīgais kalps, viņš kļūst attīrīts. Viņš kļūst attīrīts. "Sarvopādhi" nozīmē, ka viņš ne... Sarvopādhi. Viņš mēģina dzēst savu "upādhi", savu apzīmējumu, ka "es esmu amerikānis", "es esmu indietis", "es esmu šis", "es esmu tas." Tādā veidā, kad jūs pilnībā atbrīvojaties no ķermeniskās dzīves uztveres, tad "nirmalam". Viņš kļūst "nirmala", tīrs. Un, kamēr vien pastāv šī dzīves uztvere par to, ka "es esmu tas", "es esmu tas", "es esmu tas", viņš joprojām ir... Sa bhaktaḥ prakṛtaḥ smṛtaḥ. (malā:) Apsēdies kārtīgi, ne tā. Sa bhaktaḥ prakṛtaḥ smṛtaḥ. Arcāyām eva haraye... Pat šajā procesā, kad viņi iesaistījušies Dievību godināšanā, arcāyāṁ haraye yat-pūjāṁ śraddhāyehate, ar lielu veltīšanos, bet "na tad bhakteṣu cānyeṣu", bet viņam pret citiem nav līdzjūtības vai arī viņš nezina, kāds ir bhaktas stāvoklis, tad sa bhaktaḥ prakṛtaḥ smṛtaḥ: "Viņu sauc par materiālu bhaktu, bhaktu-materiālistu." Tātad mums sevi jāpaceļ no materiālās ziedošanās pakāpes uz otro pakāpi, kad iespējams saprast, kas ir bhakta, kas ir nebhakta, kas ir Dievs, kas ir ateists. Pastāv šie iedalījumi. Un "paramhamsas" pakāpē šādas izdalīšanas nav. Viņš redz, kā visi ir iesaistījušies kalpošanā Kungam. Viņš nevienu neapskauž, viņš neko, nevienu neredz, netiekas. bet tā ir cita pakāpe. Mums nevajag atdarināt, mēģināt atdarināt, bet mums vajadzētu zināt, ka "paramhamsa" ir augstākā pilnības pakāpe. Kā sludinātājiem mums jānorāda... Tāpat, kā es teicu šim zēnam: "Apsēdies šādi." Bet paramhamsa neteiks. Paramhamsa drīzāk redzēs, ka "viņam viss ir kārtībā". Viņš redz. Bet mums navajag paramhamsu atdarināt. Tā kā mēs esam sludinātāji, mēs esam skolotāji, mums nevajadzētu atdarināt paramhamsu. Mums jāstāsta par pareizo avotu, pareizo virzienu.
Revatīnandana: Jūs noteikti atrodaties augstāk par paramhamsas pakāpi, Prabhupāda.
Prabhupāda: Esmu zemāks par jums. Esmu zemāks par jums.
Revatīnandana: Jūs esat tik brīnišķīgs. Jūs esat paramhamsa, bet tomēr jūs mums sludināt.
Prabhupāda: Nē, esmu zemāks par jums. Esmu zemākais no visām radībām. Es vienkārši mēģinu izpildīt sava garīgā skolotāja pavēli. Tas arī viss. Tādam vajadzētu būt visu pienākumam. Mēģiniet, cik vien labi varat. Mēģiniet, cik vien labi varat, lai izpildītu augstāku pavēli. Tāds ir drošākais attīstības ceļš. Persona var atrasties zemākajā pakāpē, bet, ja viņš mēģina izpildīt pienākumu, kas viņam uzticēts, viņš ir nevainojams, Viņš varbūt arī atrodas zemākajā līmenī, bet tāpēc, ka viņš mēģina izpildīt viņam uzticēto pienākumu, viņš ir nevainojams. Tas ir jāņem vērā.