LV/Prabhupada 0059 - Neaizmirstiet Savu Īsto Darbu
Lecture on BG 2.14 -- Mexico, February 14, 1975
Tad ir tādi jautājumi kā "Vai es esmu mūžīgs?", "Kādēļ ir tik daudz smagu saistītās dzīves apstākļu?", "Un kādēļ esmu spiests mirt?" Tātad patiesībā saprātīgs jautājums ir šāds: "Ja es esmu mūžīgs, tad kādēļ man jāpaliek šajā materiālajā ķermenī, kas nolemts nāvei, dzimšanai, vecumam un slimībām?" Tādēļ Krišna norāda, ka šie nožēlojamie dzīves apstākļi ir materiālā ķermeņa dēļ. Tie, kuri ir karmī jeb tie, kuri nododas jutekļu baudām, viņus sauc par karmī. Karmī nerūp nāktne; viņi vienkārši vēlas tūlītēju nodrošinājumu [ērtības] dzīvē. Gluži kā bērns bez vecāku aprūpes spēlējas visu dienu un neinteresējas par nākotni, neizglītojas. Bet cilvēka dzīves veidā, ja mēs patiesi esam saprātīgi, mēs mēģināsim, cik vien labi spējam, iegūt tādu dzīvi vai ķermeni, kurā nav ne dzimšanas, ne nāves, ne vecuma, ne [arī] slimību.
Tātad šī Krišnas apziņas kustība nozīmē izglītot cilvēkus šim mēŗķim. Kāds var teikt: "Ja es vienkārši veltu dzīvi Krišnas apziņai, kā gan tiks nodrošinātas manas materiālās vajadzības?" Atbilde rodama Bhagavad-gītā — ka par ikvienu, kurš vienkārši darbojas Krišnas apziņā, par viņa vajadzībām parūpēsies Krišna. Krišna gādā par ikviena uzturēšanu. Eko yo bahūnāṁ vidadhāti kāmān: "Ka viena Augstākā Persona gādā par visu dzīvo būtņu vajadzībām." Tātad bhaktam, kurš mēģina atgriezties mājās pie Dieva, netrūks nekā. Varat būt droši. Krišna saka Bhagavad-gītā: "teṣāṁ satata-yuktānāṁ yoga-kṣemaṁ vahāmy aham" (BG 10.10) "Bhaktam, kurš vienmēr nododas kalpošanai Man, Es nodrošinu, kā viņa dzīves vajadzības tiks piepildītas. Praktisks piemērs ir tas, ka Krišnas apziņas kustībā mums ir simtiem centru, un katrā templī, [kuru ir] ne mazāk kā divdesmit pieci, dzīvo apmēram 250 bhaktu. Mums nav noteikta ienākumu veida, un mēs visiem atzariem tērējam astoņdesmit tūkstošus dolāru mēnesī. Ar Krišnas žēlastību mums nekā netrūkst, viss tiek nodrošināts. Dažreiz cilvēki ir pārsteigti, ka "šie ļautiņi nestrādā, viņiem nav nekāda amata, [viņi] vienkārši skandē Harē Krišna. Kā viņi dzīvo?" Tāds ir jautājums. Ja kaķi un suņi dzīvo Dieva žēlastībā, bhaktas [arī] var ļoti ērti dzīvot ar Dieva žēlastību. Nav tāda jautājuma, bet, ja kāds domā, ka "esmu uzsācis Krišnas apziņu, bet es ciešu par tik daudz ko", viņiem un visiem mums norādījums ir "mātrā-sparśās tu kaunteya śītoṣṇa-sukha-duḥkha-dāḥ" (BG 2.14): "Šīs sāpes un baudas ir gluži kā ziema un vasara." Ziemā ūdens sagādā netīkamas sajūtas, bet vasarā ūdens ir patīkams. Kāds gan ir ūdens? Vai tas ir tīkams vai netīkams? Tas nav ne tīkams, ne netīkams, bet noteiktā sezonā, pieskaroties ādai, tas šķiet netīkams vai tīkams. Šāds nepatīkamais un patīkamais ir izskaidrots šeit: "Tie atnāk un aiziet. Tie nav pastāvīgi." "Āgama apāyinaḥ anityāḥ" nozīmē "Tie atnāk un aiziet; tādēļ tie nav pastāvīgi". Tādēļ Krišna iesaka "tāṁs titikṣasva bhārata" jeb "vienkārši pacietiet". Bet neaizmirstiet savu īsto pienākumu, Krišnas apziņu. Neinteresējieties par šīm materiālajām bēdām un priekiem.