LV/Prabhupada 0063 - Man Jābūt Lieliskam Mridangas Spēlētājam
Arrival Lecture -- Dallas, March 3, 1975
Esmu ļoti iepriecināts, redzot šeit valdošo gaisotni. Izglītība nozīmē Krišnas apziņu. Tā ir izglītība. Ja mēs vienkārši saprotam, ka "Krišna ir Augstākā Persona. Viņš ir dižens un mēs visi esam Viņa padotie. Tātad mūsu pienākums ir kalpot Krišnam." Ja mēs saprotam šīs divas rindas, tad mūsu dzīve ir pilnīga. Ja mēs vienkārši iemācāmies, kā godināt Krišnu, kā Viņu iepriecināt, kā Viņu glīti apģērbt, kā Viņu garšīgi pabarot, kā izrotāt Viņu ar greznumlietām un ziediem, kā pazemīgi izrādīt Viņam cieņas apliecinājumus, kā skandēt Viņa vārdu; ja mēs šādi savienojamies, bez jebkādas tā sauktās izglītības mēs kļūstam pilnīgas personas šajā Visumā. Tā ir Krišnas apziņa. Tam nav vajadzīga "A-B-C-D" izglītība. Tam vajadzīga vien apziņas maiņa. Tātad, ja šie bērni tiek apmācīti jau no pašas viņu dzīves sākuma... Mums bija iespēja izaugt [ģimenē], kur mūs šādi apmācīja mūsu vecāki. Daudzas svētas personības mēdza apmeklēt mana tēva māju. Mans tēvs bija vaišnavs. Viņš bija vaišnavs, un viņš vēlējās, lai arī es kļūtu par vaišnavu. Lai arī kad nāktu kāda svēta persona, viņš mēdza to lūgt: "Lūdzu, svētiet manu dēlu, lai viņš kļūtu par Rādharānī kalpu!" Tāda bija viņa lūgšana. Viņš nekad neko [citu] nelūdza. Un viņš mani iemācīja spēlēt mridangu. Mana māte bija pret [to]. Bija divi skolotāji — viens mācīja "A-B-C-D", un otrs mācīja spēlēt mridangu. Tātad viens skolotājs gaidīja, un otrs skolotājs mācīja mani spēlēt mridangu. Tad mana māte bija dusmīga, ka "kas tās par blēņām? Tu māci spēlēt mridangu? Ko gan viņš darīs ar šo mridangu?" Bet, iespējams, mans tēvs vēlējās, lai es nākotnē kļūtu par lielisku mridangas spēlētāju. Tādēļ esmu ļoti liels sava tēva parādnieks, un esmu veltījis savu, Krišnas grāmatu, viņam. Viņš to vēlējās. Viņš vēlējās, lai es kļūtu par Bhāgavatas, Šrīmad Bhāgavatam sludinātāju un mridangas spēlētāju, un [lai es] kļūtu par Rādharānī kalpu. Tātad ikvienam vecākam būtu jādomā šādi; citādi viņiem nevajadzētu kļūt par tēvu un māti. Tāds ir šāstru norādījums. Tas ir teikts Šrīmad Bhāgavatam piektajā dziedājumā: "pitā na sa syāj jananī na sa syād gurur na sa syāt sva-jano na sa syāt." Tādā veidā secinājums ir "na mocayed yaḥ samupeta-mṛtyum". Ja persona nespēj izglābt savu mācekli no nāves nenovēršamajām briesmām, viņš nedrīkst kļūt par guru. Personai nevajadzētu kļūt par tēvu vai māti, ja viņš vai viņa nevar nodrošināt šādu rezultātu. Šādi arī ne [par] draugu, ne radiniekiem, ne tēvu, ne..., ja persona nevar iemācīt otru pusi, kā izglābt no nāves ķetnām.
Tā ka izglītība ir nepieciešama viscaur visā pasaulē. Un vienkārši ir tas, ka persona var izvairīties [no] šīs dzimšanas, nāves, vecuma un slimību ieslodzījuma, vien nokļūstot Krišnas apziņā.