LV/Prabhupada 0113 - Ir Ļoti Grūti Valdīt Pār Mēli
Lecture on SB 5.6.2 -- Vrndavana, November 24, 1976
Tā Ragunātha dāsa Gosvāmī sekoja ļoti strikti, arī Čaitanja Mahāprabhu ievēroja ļoti stingri, un Rūpa-Sanātana Gosvāmī sekoja ļoti stingri. Nav tā, ka ja kāds dzīvo Vrindāvanā, ģērbies nelielos drēbju gabalos, viņš ir kļuvis kā Rūpa Gosvāmī... Rūpa Gosvāmī bija pilnībā nodarbināts. Nānā-śāstra-vicāraṇaika-nipuṇau sad-dharma-saṁsthāpakau lokānāṁ hita-kāriṇau. Viņi bija Vrindāvanā, bet vienmēr domāja, kā cilvēkiem, šai materiālajai pasaulei izdarīt ko labu. Tāpat kā Prahlāda Mahārādžs. Śoce tato vimukha-cetasa. Sādhu rūpes ir domāt par maldinātajiem materiālistiem. Viņi vienmēr domā, plāno, kā viņus attīstīt, jo viņi cieš. Tāds ir sādhu. Lokānāṁ hita-kāriṇau. Sādhu nedomā, ka "esmu nomainījis savas drēbes tā, un cilvēki aiz līdzjūtības dos man roti, bet es ēdīšu un gulēšu." Tas nav sādhu. Sādhu... Bhagavāns Krišna skaidro, kas ir sādhu. Api cet su-durācāro bhajate mām ananya-bhāk sādhur eva sa mantavyaḥ (BG 9.30). Tāds ir sādhu. Tas, kurš pilnībā veltījis savu dzīvi Krišnam, ir sādhu. Pat ja viņam ir kādi nelāgi ieradumi... Slikti ieradumi; sādhu nevar būt sliktu ieradumu, jo, ja persona ir sādhu, pat ja sākumā viņam ir kāds nelāgs ieradums, tas tiks izlabots. Śaṣvad bhavati dharmātmā. Kṣipraṁ bhavati dharmātmā śaśvac-chāntiṁ nigacchati. Ja viņš patiešām ir sādhu, viņa sliktie ieradumi ļoti ātri tiks izlaboti, ļoti drīz; nav tā, ka viņš turpina dzīvot ar sliktiem ieradumiem un tajā pašā laikā ir sādhu. Tā nevar būt. Tas nav sādhu. Varbūt savu pagātnes ieradumu dēļ viņš var būt pastrādājis kādu kļūdu. To var attaisnot. Bet ja viņš sādhu vārdā un kā atbrīvota persona turpina darīt muļķības, viņš ir krāpnieks. Viņš nav sādhu. Api cet su-durācāro. Cet, yadi; gadījuma pēc tas ir iespējams. Bet, ja viņš pieturas pie Krišnas apziņas, tad "kṣipraṁ bhavati dharmātmā śaśvac-chāntiṁ nigacchati". Sākumā var būt kāda kļūda, bet mums jāredz "vai manas kļūdas nu ir izlabotas?" Ir jābūt modrībai. nekad neuzticieties prātam. Tāds šeit ir norādījums. Prātam nedrīkst uzticēties. Mans Guru Mahārādžs mēdza teikt, ka "Pēc pamošanās no miega, paņemiet kurpes un sitiet prātam simts reižu. Tas ir jūsu pirmais darbs. Un kad dodaties gulēt, paņemiet slotas kātu un iesitiet prātam simts reižu. Tad jūs spēsiet kontrolēt savu prātu. Citādi to izdarīt ir ļoti grūti." Tātad tas ir...
Šī sišana ar kurpēm un slotaskātu arī ir cita veida tapasja. Tādiem cilvēkiem kā mums, kuriem nav kontroles pār prātu, ir jāpiekopj šī tapasja, prāta sišana ar kurpēm un slotas kātu. Tad tas var tikt savaldīts. Un "svāmī" raksturo kādu, kurš valda pār prātu. Vāco-vegam, krodha-vegam, udara-vegam, upastha-vegam, manasa-vegam, krodha-vegam, etān vegān yo viṣaheta dhīraḥ pṛthivīṁ sa śiṣyāt (Norādījumu nektārs 1). Tāds ir Rūpas Gosvāmī norādījums. Kad mēs varam kontrolēt vāco-vegam... tas ir "krandana-vegam". Viņi nespēj kontrolēt. Viņi nespēj kontrolēt. Tādēļ viņi ir kā bērni. Bērnu var attaisnot, bet, ja persona, kura piekopj garīgu dzīvi, nespēj kontrolēt, tad tas ir bezcerīgi. Tad viņš ir nedziedināms. Tās [dziņas] ir jākontrolē. Vaco-vegam, krodha-vegam, udara-vegam, upastha vegam. Bet pats svarīgākais ir "udara-vegam" un "jihvā-vegam". "Jihvā-vegam" ir tiešām jākontrolē. Bhaktivinoda Thākurs teica, ka "ir visi jutekļi, bet no tiem šis "jihvā [džihvā]" ir ļoti bīstams". Tā'ra madhye jihvā ati lobhamoy sudurmati tā'ke jetā kaṭhina saṁsāre. Mēli savaldīt ir ļoti, ļoti grūti.