LV/Prabhupada 0142 - Pārtrauciet Šo Materiālās Dabas Slaktēšanu
Lecture on SB 6.1.15 -- Denver, June 28, 1975
Pirmkārt, ne visi cilvēki saprot, kāds ir dzīves mērķis. Viņiem šobrīd tas nerūp. Viņi neatšķir, kāds ir grēcīga dzīve un kāda ir dievbijīga dzīve. Bet mēs varam neticēt kam tādam, bet tas viss tāds ir. Tāpat kā tad, ja jūs iegūstat kādu infekcijas slimību, tā izpaudīsies. Ticat tam vai ne — tam nav nozīmes. Šeit ir mūsu ārsts Sahebs. Viņš zina, ka tad, ja jūs esat saķēris kādu slimību, tā izpaudīsies. Un mēs saķeram tik daudz infekcijveida īpašības. Ir trīs īpašības — satva guna, radža guna, tama guna — un saskaņā ar mūsu infekciju mums jāpieņem dažādi noteikta veida ķermeņi. Karmaṇā daiva-netreṇa (SB 3.31.1). Ikviens no mums darbojas materiālās dabas īpašību pakļautībā, un saskaņā ar mūsu sabiedrību mums būs jāpieņem noteikta veida ķermenis, tathā dehāntara-prāptiḥ (BG 2.13). Diemžēl nav zinātnes, nav koledžas, nav universitātes, kur apgūt šo dabas zinātni, kā viss notiek. Prakṛteḥ kriyamāṇāni guṇaiḥ karmāṇi sarvaśaḥ (BG 3.27). "Prakriti" ir būt šeit.
Tātad mēs esam šajā materiālajā pasaulē šīs infekcijas izraisītā stāvokļa dēļ. Tā ir mūsu problēma. Un mums ir jāmirst. Tas ir fakts. Ja sakāt, ka "es neticu nāvei", tas nav attaisnojums. Nāvei ir jābūt. Šādā veidā rit mūsu dzīve. Cilvēciskajā dzīves veidā mēs to varam labot. Tāds ir Krišnas apziņas process, ja mēs uzlabojam savu pastāvīgo sabiedrību ar dažādām amteriālās dabas īpašībām... Un šādas sabiedrības rezultātā mēs pieņemam vienu ķermeni un atkal mirstam, un atkal pieņemam citu ķermeni, atkal mirstam. Tāda darbība ir jāpārtrauc. Yad gatvā na nivartante tad dhāma paramaṁ mama (BG 15.6). Tā vai citādi, ja jūs kļūstat piemēroti, lai atgrieztos mājās pie Dieva, yad gatvā, tad jums [šeit] vairs nav jāatgriežas. Bet viņi nesaprot, ka šī materiāli saistītā dzīve vienmēr ir nožēlojama. Viņi ir pieņēmuši to kā kaut ko ļoti jauku. Dzīvnieki. Dzīvnieki kā lopkautuvē; mājlopu novietnēs ir tik daudz dzīvnieku, un viņus nokaus. Visi [to] zina. Arī dzīvnieki zina. Bet savu dzīvniecisko īpašību dēļ viņi neko nevar izdarīt. Līdzīgi arī mēs esam ievietoti šīs materiālās pasaules lopkautuvē. To sauc par "mritju loku". Visi zina, ka tiks nogalināti. Šodien vai rīt vai pēc piecdesmit gadiem, vai arī pēc simts gadiem, visi zina ka tiks nokauti. Viņi mirs. Nāve nozīmē būt nogalinātam. Neviens nevēlas mirt. Arī dzīvnieki nevēlas mirt. Bet viņi tiek ar varu nogalināti. To sauc par slepkavošanu. Līdzīgā vaidā kurš gan vēlas mirt? Neviens nevēlas mirt. Bet pēc dabas likuma viņu ir jānogalina. Tā ir lopkautuve. Visa materiālā pasaule ir lopkautuve. Mums tas jāapzinās. Un to sauc par mritju loku. Tā ir problēma. bet viņi to neuztver pārāk nopietni, kā dzīvnieki. Dzīvnieki neuztver to diez ko nopietni. Un pat ja viņš zina, ka mirs, viņš neko nevar izdarīt. Tāds ir mūsu stāvoklis. Mṛtyu-saṁsāra-sāgarāt, Teṣām ahaṁ anukampārtham aham ajñāna-jaṁ tamaḥ. Teṣām ahaṁ samuddhartā mṛtyu-saṁsāra-sāgarāt (BG 12.7). Tātad mums jāsaprot mūsu stāvoklis. Neviens nevēlas mirt, bet tiek nogalināts. Viņam atkal tiek dota iespēja, cits ķermenis. Un atkal viņš tiek nogalināts. Tādi izpaužas dabas likumi. Daivī hy eṣā guṇamayī mama māyā duratyayā (BG 7.14). Mums nopietni jāsaprot, kā apturēt materiālas dabas slepkavniecisko darbību. Tas ir saprāts. Citādi, lai kļūtu laimīgi kā kaķi un suņi, "Ak es tik jauki ēdu un lēkāju. Man nerūp tas, ka mani nokaus!" Tāds nav dies ko labs saprāts. Saprāts ir apturēt šī dabas slepkavniecisko darbību. Tas ir saprāts. Tas tiek apspriests. Tātad ikviens var izkļūt no slepkavnieciskā procesa ar garīgo kalpošanu. Tas teikts šeit: "Kecit kevalayā bhaktyā" (SB 6.1.15) Kečit. Tas nav kas ierasts. Ļoti reti kāds nonāk Krišnas apziņā. Kecit kevalayā bhaktyā. Vienkārši ar garīgo kalpošanu var izkļūt no šī bīstamā stāvokļa, kurā tiek apdraudēta jūsu dzīvība. Kecit kevalayā bhaktyā (SB 6.1.15). Un kas tie ir? Vāsudeva-parāyaṇāḥ, Krišnas bhaktas, Krišnas vārds ir Vāsudēva. Viņš ir Vāsudēvas dēls, tādēļ Viņa vārds ir Vāsudēva. Tātad "vāsudeva-parāyaṇāḥ". "Parāyaṇāḥ" nozīmē "mūsu galamērķis ir Vāsudēva, nekas vairāk". Viņus sauc "vāsudeva-parāyaṇāḥ". Vāsudeva-parāyaṇāḥ, aghaṁ dhunvanti. "Agham" nozīmē "materiālais piesārņojums". Mēs vienmēr sastopamies ar materiālo piesārņojumu. Tātad, ja mēs kļūstam "vāsudeva-parāyaṇāḥ""... Vāsudevaḥ sarvam iti sa mahātmā sudurlabhaḥ (BG 7.19), tas pats. Šeit ir teikts "kečit" — tas nozīmē "ļoti reti". Un arī Krišna Bhagavad-gītā saka: "Vāsudevaḥ sarvam iti sa mahātmā sudurlabhaḥ" (BG 7.19). Sudurlabhaḥ, ļoti reti.