LV/Prabhupada 0165 - Šķītītas Darbības Sauc Par Bhakti
Lecture on BG Introduction — New York, February 19-20, 1966
Augstākā apziņa tiks izskaidrota Bhagavad-gītā, nodaļā, kur ir skaidrota atšķirība starp džīvu un īšvaru. Kṣetra-kṣetra-jña. Šis "kšetra-gja" ir skaidrots, ka Kungs arī ir kšetra gja jeb tāds, kas apzinās, un džīvas jeb dzīvās būtnes arī apzinās. Bet atšķirība ir, ka dzīvā būtne apzinās savā ierobežotajā ķermenī, bet Kungs apzinās visus ķermeņus. Īśvaraḥ sarva-bhūtānāṁ hṛd-deśe 'rjuna tiṣṭhati (BG 18.61). Kungs dzīvo katras dzīvās būtnes sirds visdziļākajā nostūrī, tādēļ Viņš apzinās konkrētās džīvas fiziskās kustības, darbības. Mums nevajag [to] aizmirst. Ir arī izsakidrots, ka Paramātma jeb Dieva Augstākā Personība dzīvo ikviena sirdī kā Īšvara, kā kontrolētājs, un Viņš dod norādījumus. Viņš rāda virzienu. Sarvasya cāhaṁ hṛdi sanniviṣṭhaḥ (BG 15.15). Viņš atrodas ikviena sirdī, un dod norādījumus darboties, kā viņš vēlas.
Dzīvā būtne aizmirst, ko darīt. Vispirms viņš apņemas darboties noteiktā veidā, un tad viņš tiek sasaistīts savas paša karmas darbībās un reakcijās. Bet pēc tam, kad tiek atstāts ķermenis, kad viņš nonāk cita veida ķermenī... Tāpat mēs atmetam viena veida drēbes, lai apmainītu tās pret cita veida drēbēm, līdzīgi tas skaidrots Bhagavad-gītā, ka "āsāṁsi jīrṇāni yathā vihāya" (BG 2.22). Kā tiek nomainītas savas atšķirīgās drānas, tā arī dzīvās būtnes maina dažādus ķermeņus, dvēseles pārceļošana un nes līdzi savas pagātnes darbības un to sekas. Tā šīs darbības var tikt mainītas, kad dzīvā būtne atrodas skaidrības īpašības ietekmē, veselajā saprātā, un viņš saprot, kāda veida darbības viņam jāveic, un, ja viņš tā dara, tad visas darbības un reakcijas no viņa pagātnes darbībām var tikt mainītas. Tādēļ karma nav mūžīga. Citas lietas no četrām, pieci piederumi - īšvara, džīva, prakriti, kāla un karma - šie četri ir mūžīgi, bet karma, tas piederums, ko pazīst kā karmu, nav mūžīgs. Nu apziņā esošais Īšvara, pārpasaulīgi apzinā esošaos Īšvara un atšķirība starp pārpasaulīgo, apziņā esošo Īšvaru jeb Kungu un dzīvo būtni šībrīža apstākļos ir tāda. Apziņa, gan Kunga, gan dzīvo būtņu apziņa, šī apziņa ir pārpasaulīga. Nav tā, ka apziņa rodas, saskarsmē ar šo matēriju, Tāds pieņēmums ir kļūdains. Teorija, ka apziņa attīstās noteiktos materiālās kombinācijas apstākļos, Bhagavad-gītā nav atbalstīta. Viņi nevar. Apziņa var tikts sagrozīti atspoguļota ar materiālo apstākļu pārklāju, kā gaisma, kas tiek atstarota krāsainā stikā, šķiet atstarojam attiecīgās krāsas gaismu. Līdzīgi Kunga apziņa nav materiāli ietekmēta. Visaugstais Kungs Krišna saka, ka "mayādhyakṣeṇa prakṛtiḥ" (BG 9.10). Kad Viņš atnāk uz šo materiālo pasauli, Viņa apziņa netiek materiāli ietekmēta. Ja Viņa apziņa tiktu materiāli ietekmēta, Viņš nebūtu kvalificēts runāt par pārpasaulīgajiem tematiem Bhagavad-gītā. Nevar teikt neko par garīgo pasauli, neesot brīvam no materiāli piesārņotās apziņas. Tātad Kungs nav materiāli piesārņots. Bet mūsu apziņa šobrīd ir materiāli piesārņota. Kā Bhagavad-gīta māca, mums jāattīra materiāli piesārņotā apziņa, un šajā tīrajā apziņā tiks veiktas darbības. Tas mūs padarīs laimīgus. Mēs nevaram apstādināt. Mēs nevaram pārstāt darboties. Darbības ir jāattīra. Un šīs attīrītas darbības sauc par bhakti. "Bhakti" nozīmē, ka viņi ir, viņi ārēji darbojas parasti, bet tās nav piesārņotas darbības. Tās ir šķīstītas darbības. Neziņā esošs cilvēks var redzēt, ka bhakta strādā kā parasts cilvēks, bet persona ar nelielu zināšanu daudzumu nezina, ka bhaktas darbības vai Kunga darbības nav piesārņotas ar matērijas netīro apziņu, trīs gunu, materiālās dabas īpašību, piesārņojumu, bet gan [ir šķīstīti] ar garīgo apziņu. Tātad mums jāzina, [ka] mūsu apziņa ir materiāli piesārņota.