LV/Prabhupada 0174 - Katra Dzīvā Būtne Ir Dieva Bērns
Lecture on SB 1.8.26 -- Los Angeles, April 18, 1973
Tātad ikviena dzīvā būtne ir Dieva bērns. Dievs ir Augstākais Tēvs. Krišna saka: ahaṁ bīja-pradaḥ pitā. "Es esmu sēklas devējs tēvs visām dzīvajām būtnēm." Sarva-yoniṣu kaunteya (BG 14.4). "Lai arī kāds veidols tām būtu, visas dzīvās būtnes ir Mani bērni." Patiesībā tas ir fakts. Mēs, visas dzīvās būtnes, esam Dieva bērni. Bet mēs esam aizmirsuši. Tādēļ mēs cīnāmies. Tāpat kā jauka ģimene; ja visi zina: "Tēvs nodrošina mūs ar pārtiku. Tātad mēs, brāļi, kāpēc mums cīnīties?" Līdzīgi, ja mēs nokļūstam Dieva apziņā, ja mēs nokļūstam Krišnas apziņā, šī cīņa beigsies. "Es esmu amerikānis, es esmu indietis, es esmu krievs, es esmu ķīnietis." Šie visi bezjēdzīgie apgalvojumi beigsies. Krišnas apziņas kustība ir tik jauka. Tiklīdz cilvēki nokļūst Krišnas apziņā, šī cīņa, šī politiskā cīņa, nacionālā cīņa tūlīt beigsies. Jo viņi sasniegs īsto apziņu, ka viss pieder Dievam. Un kā bērniem, ģimenes bērniem ir tiesības iz tēva priekšrocībām, tā arī, ka ikviens ir Dieva neatņemama daļiņa, ja ikviens ir Dieva bērns, tad ikvienam ir tiesības uz tēva īpašumu. Tātad tādas tiesības ir... Nav tā, ka tiesības, tiesības pieder [tikai] cilvēkam. Saskaņā ar Bhagavad-gītu tādas tiesības ir visām dzīvajām būtnēm. Neatkarīgi no tā, vai tā ir dzīvā būtne, kā dzīvnieks, augs, putns, zvērs vai kukainis. Tāda ir Krišnas apziņa. Mēs nedomājam, ka mans brālis vienkārši ir labs, es esmu labs. Un viss slikts. Tāda veida šauru, izkropļotu apziņu mēs ienīstam, mēs atmetam. Mēs domājam: paṇḍitāḥ sama-darśinaḥ (BG 5.18). Bhagavad-gītā jūs [to] atradīsiet.
- vidyā-vinaya-sampanne
- brāhmaṇe gavi hastini
- śuni caiva śva-pāke ca
- paṇḍitāḥ sama-darśinaḥ
- (BG 5.18)
Kāds, kurš ir pandits, kāds, kurš ir mācīts, redz katru dzīvo būtni vienādā gaismā. Tādēļ Vaišnavs ir tik līdzjūtīgs. Lokānāṁ hita-kāriṇau. Viņi patiesi var veikt labvēlīgu dabu cilvēkam. Viņi redz, patiesi jūt, ka visas dzīvās būtnes ir Dieva neatņemamas daļiņas. Tā vai citādi viņas nonākušas saskarsmē ar šo materiālo pasauli, un saskaņā ar dažādo karmu pieņēmušas dažādu veidu ķermeņus. Tātad panditi, mācītie neizdala, tā teikt, tas ir dzīvnieks, tie jāsūta uz lopkautuvi, tas ir cilvēks, viņš tos ēdīs. Nē. Patiesi Krišnas apziņā esošs cilvēks pret visiem ir laipns. Kāpēc dzīvnieki ir jānogalina? Tādēļ mūsu filozofija ir neēst gaļu. Neēst gaļu. Jūs nedrīkstat. Tā viņi mūs neklausīs. "Ak, kas par blēņām? Tas ir mūsu ēdiens. Kāpēc mums to nevajadzētu ēst?" Jo "edhamāna-madaḥ" (ŠB 1.8.26). Viņš ir saindējies nelietis. Viņš nedzirdēs patiesību.