LV/Prabhupada 0219 - Atmet Šo Bezjēdzīgo Ideju Kļūt Par Saimnieku
Lecture on SB 7.9.24 -- Mayapur, March 2, 1976
Jūsu valstī astoņdesmit procenti ir inficēti ar malāriju, un viņi - ar sifilisu. Kur tad ir atšķirība? Kāpēc radāt...? Kā mediķiem kādēļ gan jums radīt atšķirību, ka "šī slimība ir labāka par to slimību"? Slimība ir slimība. Patiesībā tas ir fakts. Jūs sakāt, ka "mēs ciešam no malārijas. Tas ir labāk, kā ciest no sifilisa." Nē. Slimība ir slimība. Līdzīgi vai nu Brahma, vai skudra, slimība ir kļūt par saimnieku. Tā ir slimība. Tādēļ, lai izārstētu [mūs] no šīs slimības, Krišna ierodas, lai to ārstētu, vienkārši teiktu: "Blēdi, tu neesi saimnieks, tu esi kalps. Uztici sevi Man." Tādas ir zāles pret šo slimību. Ja piekrīt, ka gana, āra nāre bapa, nekādas vairs tiekšanās kļūt par saimnieku, tās ir zāles pret šo slimību.
Tādēļ Čaitanja Mahāprabhu teica, kā teicis Prahlāda Mahārādžs: nija bhṛtya-pārśvam: (ŠB 7.9.24) "Iesaisti mani kā Tava kalpa kalpu." To pašu teica Čaitanja Mahāprabhu: pī-bhartur pada-kamalayor dāsa-dāsa-anudāsaḥ (Čč Madhja 13.80). Tātad šī Krišnas apziņas kustība nozīmē, ka mums jāatmet šī bezjēdzīgā ideja kļūt par saimnieku. Tā ir Krišnas apziņa. Mums jāapgūst, kā kļūt par kalpiem. Ne tikai kalpiem, kalpa kalpiem, kalpa... Tās ir zāles. Tādēļ Prahlāda Mahārādžs teica: "Tā es esmu sapratis visu šo bezjēdzīgo tiekšanos kļūt par saimnieku. Arī mans tēvs mēģināja kļūt par saimnieki. Tā šīs zināšanas nu mani padarījušas pilnīgu. Nav jēgas kļūt par saimnieku. Labāk būtu, ja Tu man dotu svētību, ar kuru laipni man ļautu kļūt par Tava kalpa kalpu." Tāda ir svētība. Tātad tas, kurš apguvis, kā kļūt par Krišnas kalpa kalpu, ir pilnīgs. Tādēļ Čaitanja Mahāprabhu saka: tṛṇād api sunīcena taror api sahiṣṇunā. Kalpam jāpacieš. Jāpiecieš. Dažreiz saimnieks pavēl kalpam izdarīt tik daudz ko, tādēļ viņam rodas neērtības. Tomēr viņam ir jāpacieš un jāizpilda. Tā ir pilnība. Šeit, Indijā, joprojām tad, kad cilvēks dodas precēties, viņa... Tā ir paraža. Viņa mātes jautā līgavainim: "Mans dārgais dēls, kurp doties?" Viņš atbild: "Māt, es tev nogādāšu kalpotāju." Tāda ir sistēma. "Māt, es tev nogādāšu kalpotāju." Tas nozīmē, ka "mana sieva, tava vedekla, kalpos tev kā tava kalpone." Tā ir Vēdu civilizācija.
Kad Krišna ar Savām sešpadsmittūkstoš sievām devās uz Hastināpuru, Draupadī... Sieviešu vidū ir dabiski runāt par saviem vīriem. Tas ir dabiski. Tā Draupadī jautāja katrai no Krišnas sievām. Ne visām. Tas nav iespējams, sešpadsmit tūkstošiem. Vismaz galvenājām valdniecēm, sākot ar... Kas ir (neskaidri)? Rukminī, jā. Ikviena no tām aprakstīja laulības ceremoniju, ka "mans..." Rukminī paskaidoja, ka "mans tēvs vēlējās mani izprecināt Krišnam, bet mans vecākais brālis tam nepiekrita. Viņš gribēja mani izprecināt Šišiupālam. Man šī ideja nepatika. Es uzrakstīju Krišnam vēstuli, ka "esmu veltījusi savu dzīvi Tev, bet situācija ir tāda. Lūdzu ierodies un nolaupi mani." Tādā veidā Krišna mani nolaupīja un padarīja par savu kalponi." Karalienes meitas, karaļmeitas... Ikviena no tām bija karaļmeita. Tās nebija parastu cilvēku meitas. Bet viņas vēlējās kļūt par Krišnas kalponēm. Tāda ir ideja, kļūt par kalpu un kļūt par kalponi. Tāds ir cilvēku civilizācijas ideāls. Ikvienai sievietei būtu jāmēģina kļūt par sava vīra kalponi, un ikvienam vīrietim būtu jāmēģina kļūt simtkārt lielākam Krišnas kalpam. Tāda ir indiešu civilizācija, nevis "vīram un sievai vienādas tiesības." Tas notiek Eiropā, Amerikā, valdība sludina "vienlīdzīgas tiesības". Tā nav vēdiskā civilizācija. Vēdiskajā civilizācijā vīram jābūt patiesīgam Krišnas kalpam un sievai jābūt patiesīgai sava vīra kalponei.