LV/Prabhupada 0233 - Mēs Iegūstam Krišnas Apziņu Ar Guru Un Krišnas Žēlastību

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Mēs Iegūstam Krišnas Apziņu Ar Guru Un Krišnas Žēlastību - Prabhupāda 0233


Lecture on BG 2.4-5 -- London, August 5, 1973

Tātad Krišnam ir ienaidnieki. Arisudana. Un Viņam tie jānogalina. Krišnam ir divi darbi: paritrāṇāya sādhūnāṁ vināśāya ca duṣkṛtam (BG 4.8). Nelieši... Viņi ir nelieši. Dēmoni, kas izaicina Krišnu, kas vēlas sacensties ar Krišnu, kuri vēlas dalīties Krišnas īpašumā, viņi visi ir Krišnas ienaidnieki, un viņi būtu jānogalina. Tātad nogalināšana ir pieņemama ienaidnieku gadījumā, nevis vienkārši tāpat. Tad nākamais jautājums ir šāds: "Labi, ienaidniekus drīkst nogalināt, atzīstu. Bet kā Tu ierosini nogalināt manus guru? Gurūn ahatvā. Krišnas dēļ, ja ir vajadzība, jūs varat nogalināt arī savu guru. Tāda ir filozofija. Krišnas dēļ. Ja Krišna vēlas, tad jūs nevarat... Ja Krišna vēlas, lai nogalināt savu guru, tad jums tas ir jādara. Tāda ir Krišnas apziņa. Protams, Krišna neprasīs jums nogalināt savu guru, bet... Jo guru un Krišna neatšķiras. Guru-kṛṣṇa-kṛpāya (ČČ Madhya 19.151). Mēs iegūstam Krišnas apziņi caur guru un Krišnas žēlastību. Tātad īstenu guru nevar nogalināt, bet tā sauktais guru ir jānogalina. Tā sauktais pseido guru, viltus guru, ir jānogalina. Tāpat kā Prahlāda Mahārādžs. Kamēr Prahlāda Mahārādžs... Viņš stāvēja. Šeit Nrisimhadēva nogalina viņa tēvu. Tēvs ir guru. Sarva-devamayo guruḥ (ŠB 11.17.27). Līdzīgi arī tēvs ir guru, vismaz oficiālais guru. Materiāli viņš ir guru. Tātad kā Prahlāda Mahārādžs atļāva Nrisimhadēvam nogalināt viņa guru? Viņa tēvu. Visi zina, ka Hiranjakašipu ir tēvs. Vai jums patiktu redzēt, ka jūsu tēvu kāds nogalina? Vai jūs mierīgi stāvētu un noskatītos? Vai jūs neiebilstu? Vai tas ir jūsu pienākums? Nē, tas nav mans pienākums. Kad jūsu tēvam uzbrūk, jums jāiebilst. Vismaz, ja neesat nespējīgi, jums jācīnās. Jums vispirms jāriskē ar savu dzīvību. "Kā tas nākas, manu tēvu nogalina manā acu priekšā?!" Tāds ir mūsu pienākums. Bet Prahlāda Mahārādžs neiebilda. Viņš būtu varējis lūgt - viņš ir bhakta - "Mans dārgais kungs, Prabhu, mans Kungs, lūdzu, piedod manam tēvam." Viņš to nedarīja. Bet viņš zināja, ka "mans tēvs netiek nogalināts. Nogalināts tiek tēva ķermenis." Vēlāk viņš lūdza par savu tēvu citādā veidā. Vispirms, kad Nrisimhadēva bija nikns, Viņš nogalināja ķermeni, viņš [zēns] zināja, ka "šis ķermenis nav mans tēvs. Dvēsele ir mans tēvs. Tāpēc lai Kungs apmierina Sevi, nogalinot mana tēva ķermeni; tad es savu tēvu izglābšu."