LV/Prabhupada 0243 - Māceklis Vēršas Pie Guru, Lai Iegūtu Apgaismību

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Māceklis Vēršas Pie Guru, Lai Iegūtu Apgaismību - Prabhupāda 0243


Lecture on BG 2.9 -- London, August 15, 1973

Pradjumna: Tulkojums, "Sandžaja teica: Tā teicis, Ardžuna, ienaidnieku sodītājs, Krišnam teica: "Govinda, es necīnīšos," un apklusa."

Prabhupāda: Iepriekšējā pantā Ardžuna teica, ka "nav ieguvuma šajā cīņā, jo pretinieku pusē ir visi mani radinieki, un, viņus nogalinot, pat ja es gūšu uzvaru, kāda tam ir vērtība?" Mēs esam izskaidrojuši, ka tāda veida atsacīšanās dažreiz pieņem neziņas lomu. Patiesībā tas nav ļoti saprātīgi. Šādā veidā, evam uktvā, "sakot, ka "tātad nav ieguvuma cīņai."" Evam uktvā, "to sakot", hrišīkešam, viņš runā ar jutekļu saimnieku, Un iepriekšējā pantā viņš teica, śiṣyas te 'haṁ prapannam: (BG 2.7) "Esmu sevi Tev uzticējis māceklis." Tātad Krišna kļūst par guru, un Ardžuna kļūst par mācekli. Agrāk viņi sarunājās kā draugi. Bet draudzīga runāšana neizlemj nekādus nopietnus jautājumus. Kad runa ir par kaut ko nopietnu, temats jāapspriež starp autoritātēm.

Tātad hrišīkēšam, kā esmu skaidrojis vairākas reizes. "Hrišīka" nozīmē "jutekļi", un "īša" nozīmē "saimnieks". Hrišīka-īša, un viņi apvienojas: Hrišīkēša. Līdzīgi arī Ardžuna. Gudāka īša. "Gudāka" nozīmē "tumsa", un "īša"... Tumsa nozīmē neziņu.

ajñāna-timirāndhasya
jñānāñjana-śalākayā
cakṣur-unmīlitaṁ yena
tasmai śrī-guruve namaḥ

Guru pienākums ir... Šišja, māceklis, ierodas pie guru, lai saņemtu apgaismību. Ikviens ir piedzimis nezinošs. Ikviens. Pat cilvēki, jo viņi no dzīvnieku valsts attīstās evolūcijas procesā, tātad dzimšana ir tāda pati, neziņā kā dzīvniekiem. Tādēļ, lai gan esam cilvēki, mums nepieciešama izglītība. Dzīvnieks nespēj saņemt izglītību, bet cilvēks to var. Tādēļ šāstras saka: nāyaṁ deho deha-bhājāṁ nṛloke kaṣṭān kāmān arhate vid-bhujāṁ ye (ŠB 5.5.1). Es šo pantu esmu skandējis vairākas reizes, kā nu... Stāvoklī, kas zemāks par cilvēka, mums jāstrādā ļoti sūri, vienkārši, lai apmierinātu četras dzīves vajadzības: ēšanu, gulēšanu, vairošanos un aizsardzību. Jutekļu apmierināšana. Centrā ir jutekļu apmierināšana. Tādēļ ikvienam ir sūri un grūti jāstrādā. Bet dzīvē cilvēka veidolā Krišna dod mums tik daudz iespēju, saprātu. Mēs varam padarīt savus dzīves apstākļus ļoti ērtus, bet ar mērķi sasniegt pilnību Krišnas apziņā. Dzīvojiet ērti. Viss kārtībā. Bet nedzīvojiet kā dzīvnieki, vienkārši palielinot jutekļu apmierināšanu. Cilvēka pūles ir vērstas uz to, kā dzīvot ērti, bet viņi vēlas dzīvot ērti, lai apmierinātu jutekļus. Tā ir mūsdienu civilizācijas kļūda. Yuktāhāra-vihāraś ca yogo bhavati siddhiḥ. Bhagavad-gītā ir teikts "juktāhāra". Jā, jums jāēd, jāguļ, jāapmierina jutekļi, jānodrošina aizsardzības iespējas, cik vien iespējams, bet nevajag pievērst tam pārāk lielu uzmanību. Mums jāēd, juktāhāra. Tas ir fakts. Bet ne atjāhara. Rūpa Gosvāmī ir ieteicis savā Upadešāmritā:

atyāhāraḥ prayāsaś ca
prajalpo niyamagrahaḥ
laulyaṁ jana-saṅgaś ca
ṣaḍbhir bhaktir vinaśyati
(Norādījumu nektārs 2)

Ja vēlaties attīstīties garīgajā apziņā - jo tas ir vienīgais dzīves mērķis -, tad jums nav jāēd vairāk, atjāhārah, vai jākrāj vairāk [kā nepieciešams]. Atyāhāraḥ prayāsaś ca prajalpo niyamagrahaḥ. Tāda ir mūsu filozofija.