LV/Prabhupada 0259 - Atjaunoti Uz Pārpasaulīgā Līmeņa, Kurā Mīlam Krišnu

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Atjaunoti Uz Pārpasaulīgā Līmeņa, Kurā Mīlam Krišnu
- Prabhupada 0259


Lecture -- Seattle, September 27, 1968

Vai kāds var šajā sanāksmē teikt, ka nav kaut kā vai kāda kalps? Viņš ir, jo tāds ir viņa sākotnējais stāvoklis. Bet problēma ir, ka, kalpojot saviem jutekļiem, nav risinājuma problēmām, raizēm. No sākta gala es varu apmierināt sevi, lietojot intoksikācijas, un to ietekmē es varu domāt, ka neesmu neviena kalps, ka esmu brīvs, bet tas ir mākslīgi. Tiklīdz halucionācija ir izgaisusi, viņš atkal nonāk kalpa līmenī. Atkal kalps. Tāds tad ir mūsu stāvoklis. Bet kāpēc tad ir šī piepūle? Esmu spiests kalpot, bet es nevēlos kalpot. Kur ir pielāgojums? Pielāgošanās iespējama Krišnas apziņā. Ja jūs kļūstat par Krišnas kalpu, tad jūsu tieksme kļūt par saimnieku un tajā pašā laikā tieksme pēc brīvības tiek sasniegta tūlīt. Tāpat kā jūs redzēsiet Ardžunas un Krišnas attēlu. Krišna ir Visaugstais Kungs. Ardžuna ir dzīvā būtne, cilvēks. Bet viņš mīl Krišnu kā draugu. Un apmaiņā pret savu draudzības mīlestību Krišna ir kļuvis par viņa kučieri, viņa kalpu. Līdzīgi, ja ikviens no mums no jauna nokļūtu līmenī, kurā mīlētu Krišnu, tad mūsu tieksme valdīt tiktu piepildīta. Šobrīd tas nav zināms, bet, ja mēs piekrītam kalpot Krišnam, tad pakāpeniski redzēsiet, kā Krišna kalpo jums. Tas ir realizācijas jautājums. Bet, ka vēlaties atbrīvoties no materiālās pasaules kalpošanas, jutekļu pakļautības, tad jums jāvērš sava kalpošanas attieksme uz Krišnu. To sauc par Krišnas apziņu.

kāmādīnāṁ kati na katidhā pālitā durnideśās
teṣāṁ mayi na karuṇā jātā na trapā nopaśāntiḥ
sāmpratam aham labdha-buddhis
tvām āyātaḥ niyuṅkṣvātma-dāsye

Kāds bhakta lūdz Krišnu, ka "tik ilgi savā dzīvē esmu kalpojis saviem jutekļiem." Kāmādīnām. "Kāma" nozīmē "jutekļi, iekāre". "Tātad lai arī ko man būtu jādara, tomēr, es to esmu darījis tā, kā noteikusi mana iekāre." Visiem ir jābūt. Kad kāds ir vergs vai kalps, tad viņš tiek piespiests darīt kaut ko, kas viņam nepatīk. Viņu piespiež. Tātad šeit bhakta atzīst, ka "esmu darbojies, iekāres vadīts, kau ko, ko man nevajadzēja darīt, esmu izdarījis." Labi, esat izdarījuši, jūs kalpojat saviem jutekļiem. Labi. Bet problēma ir, ka teṣāṁ karuṇā na jātā na trapā nopaśāntiḥ. Esam kalpojuši tik daudz, bet tomēr neesam apmierināti. Viņi nav apmierināti. Tā ir mana problēma. Ne mani jutekļi, ne arī es pats esmu apmierināts. Tāpat arī nav apmierināti mani jutekļi, lai sniegtu man atvieglojumu, pabalstu par manu kalpošanu. Tāds ir mans stāvoklis." Ja es būtu redzējis, ka, drīzāk, ja būtu jutis, ka "tik daudzus gadus esmu kalpojis saviem jutekļiem, nu mani jutekļi ir apmierināti..." Nē. Tie nav apmierināti. Joprojām pieprasa. Joprojām pieprara. "Esmu ļoti..." Protams, tas ir dabiski, bet es šeit varu atklāt, ka daži no maniem mācekļiem teica: kāda māte cienījamā vecumā grasās precēties. Tikai paskat. Viņai ir pieauguši bērni. Un kāds sūdzējās, ka arī viņa vecāmāte ir apprecējusies. Kāpēc? Tikai paskat. Septiņdesmit septiņos gaods jutekļi joprojām ir tik spēcīgi, ka viņu kontrolē: "Jā, tev jādara tas."