LV/Prabhupada 0266 - Krišna Ir Ideāls Brahmačārī

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Krišna Ir Ideāls Brahmačārī - Prabhupada 0266


Lecture on BG 2.10 -- London, August 16, 1973

Prabhupāda: Tātad Bhīṣmadeva, Rādžasūja jagjas laikā atzina, ka "Neviens nav labāks brahmačārī par Krišnu. Būdams kopā ar gopī, Viņš tomēr palika brahmačārī. Ja viņš būtu palicis ar gopī, es nezinu, kāds būtu bijis mans stāvoklis." Tādēļ Krišna ir nevainojams brahmačārī, Hrišīkēša. Un visi šie nelieši saka, ka Krišna ir amorāls. Nē. Krišna ir nevainojams brahmačārī. Dhīra. „Dhīra” ir tāds, kurš ir necatraucams pat tad, kad satraukumam ir iemesls. Tātad Krišna ir tāds brahmačārī. Lai gan viņš ir pašā jaunības plaukumā 15, 16 gadu vecumā, visas ciemata meitenes bija draudzenes, kas tik ļoti ir Krišnas skaistuma savaldzinātas. Viņas mēdza doties pie Krišnas un dejot ciematā. Bet Viņš bija brahmačārī. Jūs nekad nedzirdēsiet, ka Krišnam bijušas aizliegti dzimumsakari. Nē. Tas šeit nav aprakstīts. Ir aprakstīta dejošana, bet ne kontraceptīvās tabletes. Nē. Tas šeit nav aprakstīts. Tādēļ Viņš ir Hrišīkēša. „Hrišīkēša” nozīmē, ka Viņš ir nevainojams brahmačārī. Vikāra-hetu, pat tad, kad ir iemesls būt satraukumam, Viņš nav satraucams. Tāds ir Krišna. Viņam ir simtiem un tūkstošiem bhaktu, un, ja daži no bhaktām vēlas Krišnu kā mīlētāju, Viņš to pieņem, bet Viņam neviens nav vajadzīgs. Viņam nevienu nevajag. Viņš ir pašpietiekams. Viņam nav vajadzīga neviena citu palīdzība, lai apmierinātu Savus jutekļus. Tādēļ Krišna ir Hrišīkēša, jutekļu saimnieks. Tātad vismaz Krišnas bhaktas... Krišnas bhaktām ir daudzi piemēri.

Arī viņi... Kāpēc daudzi? Gandrīz visi bhaktas ir jutekļu saimnieki, gosvāmī. Tāpat kā Haridāsa Thākurs, zināt. Tāpat kā Haridāsa Thākurs bija jauneklis, un ciemata zamindārs bija muhamedānis. Tātad visi cildināja Haridāsu Thākuru, tik lielisku bhaktu. Ciemata zamindārs kļuva ļoti skaudīgs. Tādēļ viņš noalgoja prostitūtu, kas padarītu Haridāsu Thākuru grēcīgu. Un viņa ieradās nakts klusajā laikā, ģērbusies tik skaisti un pievilcīgi. Arī viņa vija jauna un ļoti skaista. Tad viņa ierosināja, ka ieradusies, Haridāsa skaistuma savaldzināta. Haridāsa Thākurs teica: „Labi, lai būtu. Nāc, apsēdies. Ļauj man pabeigt manu skandēšanu. Tad mēs baudīsim.” Tā viņa apsēdās. Bet Haridāsa Thākurs skandēja, viņš skandēja... Mēs nevaram noskaitīt pat sešpadsmit apļus, bet viņš skandēja trīs reiz sešdesmit četrus apļus. Cik daudz tas ir?

Rēvatīnandana: 196.

Prabhupāda: 196 apļi. Tā bija viņa vienīgā nodarbošanās. Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna... Dažreiz kāds vēlas atdarināt Haridāsu Thākuru. Tas nav iespējams. Kad pienāca rīts Haridāsam Thākuram prostitūta teica: „Kungs, ir jau rīts.” „Kā visu nakti es... Atnāc nākamajā. Šoreiz es nespēju pabeigt savu skandēšanu.” Tas bija lūgums. Šādi pagāja trīs dienas. Tad prostitūta tika pārveidota, nokrita pie viņa..., „Kungs, es ierados šeit, lai padarītu jūs grēcīgu. Nu, lūdzu, glābiet mani, es esmu tik pagrimusi.” Tad Haridāsa Thākurs teica: „Jā, es to zinu. Es šo vietu varēju pamest nekavējoties, līdzko tu atnāci, bet es vēlējos, lai tu pie manis nāktu un es varētu tevi pievērst vaišnavismam.” Tā prostitūta kļuva par diženu bhaktu ar žēlastību... Haridāsa Thākurs teica, lai viņa apsēžas šajā vietā un skandē Harē Krišna tulasī auga priekšā. „Nu es pametu šo vietu,” viņš teica.