LV/Prabhupada 0269 - Ar Blēžu Skaidrojumiem Jūs Nevarat Saprast Bhagavad-gītu
Lecture on BG 2.10 -- London, August 16, 1973
Tātad mēģiniet saprast Krišnu kā Hrišīkēšu. Tātad Hrišīkēša, Krišna, sāka smieties, ka „Viņš ir mans draugs, pastāvīgais biedrs un ar tādu vājību. Vispirms viņš entuziastiski lūdz man vadīt viņa kaujas ratus, senayor ubhayor madhye. Nu viṣīdantan, nu viņš vaimanā." Tātad... Mēs esam tāda veida muļķi. Ardžuna nav muļķis. Ardžuna ir raksturots kā Gudākēša. Kā gan viņš var būt muļķis? Bet viņš tēlo muļķi. Ja viņš netēlotu muļķi, kā gan šo Bhagavad-gītas daļu Šrī Krišna pavēstītu? Un, tā kā viņš ir bhakta, viņš nevainojami spēlē savu lomu tā, ka Krišna dod norādījumus. Tātad nevainojams skolotājs un ideāls māceklis, Ardžuna. Mums jāmācās no viņu... Mūsu stāvoklis... Ardžuna pārstāv vienkāršos cilvēkus kā mūs, un Krišna ir Hrišīkēša, kurš dod Savus padomus, nevainojamus padomus. Ja mēs pieņemam, ja lasām Bhagavad-gītu izpratnes garā kā to darīja Ardžuna, nevainojams māceklis, un ja mēs pieņemam padomu un norādījumus no Krišnas, ideāla skolotāja, tad mums jāzina, ka esam sapratuši Bhagavad-gītu. Ar savām prāta spekulācijām, ar blēdīgiem skaidrojumiem, izrādot savu izglītību Bhagavad-gītu jūs nesapratīsiet. Tas nav iespējams. Pazemība. Tādēļ Bhagavad-gītā ir teikts: tad viddhi praṇipātena paripraśnena sevayā (BG 4.34). Tātad mums jāuztic sevi kā to darīja Ardžuna. Śiṣyas te 'haṁ śādhi māṁ prapannam: (BG 2.7) „Es uzticu sevi tev. Es kļūstu par Tavu mācekli.” Kļūt par mācekli nozīmē sevi uzticēt, brīvprātīgi pieņemt norādījumus, padomus, garīgā skolotāja pavēles. Tātad Ardžuna to jau bija pieņēmis. Lai gan viņš saka, ka „na yotsye” jeb „Krišna, es necīnīšos.” Bet, kad skolotājs visu izskaidro, viņš cīnās. Skolotāja pavēle. Necīnīties ir viņa jutekļu apmierināšana. Un cīnīties par spīti savai vēlmei to nedarīt ir skolotāja apmierināšana. Tāds ir Bhagavad-gītas kopsavilkums un būtība.
Tātad Krišna redzēja Ardžunu viṣīdantam, tik ļoti ietekmētu, žēlabainu, ka viņš nav gatavs veikt savu pienākumu. Tādēļ nākamajā pantā viņš uzsāk skaidrošanu, ka aśocyān anvaśocas tvaṁ prajña-vādāṁś ca bhāṣase: (BG 2.11) „Mans dārgais Ardžuna, tu esi Mans draugs. Lai nu paliek, maija ir ļoti spēcīga. Lai gan tu esi Mans personīgais draugs, tu tik ļoti esi viltus līdzjūtības pārņemts. Tāpēc vienkārši uzklausi Mani.” Tādēļ Viņš teica ašočjān: "Tu sēro par to, kas nav sērošanas cienīgs.” Ašočja. „Šočja” nozīmē „vaimanāšana”, un „ašočja” nozīmē, ka tā vaimanāt nav nepieciešams. Ašočja. Tātad aśocyān anvaśocas tvaṁ prajña-vādāṁś ca bhāṣase. „Bet tu runā kā varen mācīts cilvēks.” Jo viņš runāja. Bet tas, ko viņš teica, bija pareizi. Ardžuna teica, ka būs varna-sankaras; kad sievietes kļūst netiklas, tad sabiedrība sāk sastāvēt no varna-sankarām, tas ir fakts. Lai arī ko Ardžuna tika teicis Krišnam, lai izvairītos no kaujas, ir pareizi. Bet, raugoties no garīgās platformas, teiktais var būt pareizs vai aplams, garīgajā līmenī teiktais nav jāuztver tik ļoti nopietni. Tādēļ aśocyān anvaśocas tvam. Jo šī vaimanāšana bija ķermeniskajā līmenī. Šāda ķermeniskā dzīves uztvere pašā Krišnas norādījumu sākumā ir nosodīta. Aśocyān anvaśocas tvam: (BG 2.11) „Tu vaimanā, būdams ķermeniskajā dzīves uztverē.” Jo ikviens, kura apziņa ir ķermeniskajā līmenī, nav labāks par dzīvnieku.