LV/Prabhupada 0273 - Arja-samana Nozīmē Personu Krišnas Apziņā
Lecture on BG 2.7 -- London, August 7, 1973
Būt brāhmanam nozīmē būt liberālam. Un... Etad viditvā prayāti sa brāhmaṇaḥ, Tas, kurš zina... Tādēļ Prahlāda Mahārādžs saka: durlabhaṁ manuṣyaṁ janma adhruvam arthadam (ŠB 7.6.1). Viņš sludināja starp saviem klasesbiedriem. Viņš piedzima dēmoniskā ģimenē, Hiranjakašipu. Un draugi no viņa klases arī bija dēmoni. Tātad Prahlāda Mahārādža viņiem ieteica: „Mani dārgie brāļi, kultivēsim Krišnas apziņu!” Citi zēni, ko gan viņi zina par Krišnas apziņu...? Prahlāda Mahārādžs ir atbrībots jau no dzimšanas brīža. Tā viņi prasīja: „Kas ir tā Krišnas apziņa?” Viņi nespēja saprast. Tā viņs tos pārliecināja: durlabhaṁ manuṣyaṁ janma tad apy adhruvam arthadam. Šis cilvēka ķermenis ir durlabhaṁ. Labdhvā sudurlabhaṁ idam bahu sambhavānte (ŠB 11.9.29). Šīs cilvēka ķermenis ir liels pieļāvums, ko devusi materiālā daba. Cilvēki ir tik nelietīgi un muļķīgi. Viņi nesaprot, kāda ir cilvēka dzīves vērtība. Viņi iesaista savu ķermeni jutekļu apmierināšanā kā kaķi un suņi. Tādēļ šāstras saka: „Nē, šis cilvēka ķermenis nav domāts tā šķērdēšanai kā kaķiem vai suņiem.” Nāyaṁ deho deha-bhājāṁ nṛ-loke. Ikvienam ir ķermenis, materiāls ķermenis. Bet nṛ-loke, cilvēku sabiedrībā ķermenis nav jāizšķērdē. Nāyaṁ deho deha-bhājāṁ nṛ-loke kaṣṭān kāmān arhati viḍ-bhujāṁ ye (ŠB 5.5.1). Šī dzīve cilvēka veidolā. Vienkārši bezjēdzīgi un smagi strādājot augu dienu un nakti jutekļu apmierināšanai. Tā ir cūkas un suņa nodarbe. Viņi arī dara to pašu augu dienu un nakti, smagi strādājot, lai apmierinātu jutekļus. Tādēļ cilvēku sabiedrībā ir jābūt iedalījumam. To sauc par varnāšrama dharmu. Tāda ir vēdiskā civilizācija. Tā patiesi ir Ārja samādža. Ārja samādža nenozīmē kļūt par nelietī un muļķi, noliedzot Dieva pastāvēšanu. Nē. Tā ir anārja. Tāpat kā Krišna norāja Ardžunu: anārja-džušta. „Tu runā kā anārja.” Tas, kurš nav Krišnas apziņā, ir anārja. Anārja. „Ārja” nozīmē tādu, kurš pilnveidojas Krišnas apziņā. Tātad īsta Ārja-samāna nozīmē personu Krišnas apziņā. Citādi neīsta, viltus ārja-samāna. Jo šeit Bhagavad-gītā teikts, Krišna norāj Ardžunu, jo viņš atteicās cīnīties, jo nezināja, kāds ir viņa pienākums; atkal Ardžuna šeit atzīst, ka kārpaṇya-doṣopahata-svabhāvaḥ (BG 2.7). „Jā, es esmu anārja. Esmu kļuvis par anārju. Jo esmu aizmirsis savu pienākumu.”
Tāda patiesībā „ārjan samādža” nozīmē sabiedrību Krišnas apziņā, Starptautisko Krišnas Apziņas biedrību... Tas ir ārja. Nevis viltus. Tātad šeit Ardžuna skaidro, sevi nosakot: „Jā, kārpanja-došo. Tā kā es esmu aizmirsis savu pienākumu, tādēļ upahata-svabhāvaḥ, esmu apmulsis savās dabiskajās tieksmēs.” Kšatrijam vienmēr jābūt aktīvam. Kad vien ir karš, notiek cīņa, viņiem jābūt ļoti entuziastiskiem. Kšatrijs, ja kāds cits kšatrijs saka, ka „es vēlos ar tevi cīnīties”, tad viņš nav spējīgs atteikt. „Jā, uz priekšu. Cīnies. Pacel zobenu.” Nekavējoties: „Aiziet!” Tāds ir kšatrijs. Nu viņš atsakās cīnīties. Tādēļ viņš var saprast... Tu vari stāvēt šajā pusē, ne priekšā. Viņš aizmirst savu kšatrija pienākumu. Tādēļ viņš atzīst: Jā, kārpanja-doša. Kārpaṇya-doṣopahata-svabhāvaḥ (BG 2.7). „Es aizmirstu savu dabisko pienākumu. Tādēļ esmu kļuvus par skopuli. Tādēļ mans...” Nu, kad esat kļuvuši par skopuļiem, tas ir stāvoklis slimībā. Kāds tad ir jūsu pienākums? Tad dodieties pie personas, kura var... Tāpat kā tad, kad saslimstat, jūs dodaties pie ārsta un prasāt, ko darīt, jo ciešam no slimības. Tāds ir jūsu pienākums. Līdzīgi tad, kad esam neizpratnē par saviem pienākumiem, vai kad savus pienākumus aizmirstam, ir ļoti jauki doties pie pārākas personības un prasīt, ko darīt. Kurš gan var būt pārāka persona par Krišnu? Tādēļ Ardžuna saka: pṛcchāmi tvām. „Es tev prasu. Jo tas ir mans pienākums. Nu es neizpildu savu pienākumu, rīkojos kļūdaini.” Tas nav labi. Tādēļ man jāprasa kādam, kas ir par mani pārāks.” Tāds ir pienākums. Tad vijñānārthaṁ sa gurum eva abhigacchet (MU 1.2.12.). Tas ir vēdiskais pienākums. Ikviens ir apjucis. Ikviens cieš šajā materiālajā pasaulē, esot apjucis. Bet viņš nemeklēs patiesu guru. Nē. Tā ir kārpanja doša. Tā ir kārpanja doša. Šeit Ardžuna izkļūst no kārpanja došas ietekmes. Kā? Nu viņš vaicā Krišnam. Pričhāmi tvām. „Mans dārgais Krišna, tu esi pati pārākā persona. To es zinu. Tu esi Krišna. Es esmu apjucis. Patiesībā es esmu aizmirsis savu pienākumu. Tādēļ es prasu Tev.”