LV/Prabhupada 0284 - Manā Dabā Ir Būt Pakļautam
Lecture -- Seattle, September 30, 1968
Tātad šī Krišnas apziņas kustība ir ļoti vienkārša. Ļoti vienkārša. To īpaši uzsācis Kunga Čaitanja Mahāprabhu; lai gan ļoti sena vēdiskajos rakstos, tomēr, raugoties no vēsturiskā viedokļa, šī Krišnas apziņas kustība ir Kopš Kunga Krišnas parādīšanās uz šīs planētas virsmas pirms pieciem tūkstošiem gadu, bet vēlāk pirms piecsimt gadiem Kungs Čaitanja izvērsa šo Krišnas apziņas kustību. Viņa misija, Kunga Čaitanjas misija ir ārādhyo bhagavān vrajeśa-tanayaḥ. Ja vēlaties mīlēt vai būt pakļauts... Ikviens ir pakļautais. Tas ir kļūdaini. Ikviens vēlas būt neatkarīgs, bet neviens nav neatkarīgs. Visi ir pakļauti. Neviens nevar teikt, ka „es esmu neatkarīgs”. Vai kaut viens no jums var teikt, ka esat neatkarīgs? Vai ir kāds? Nē. Visi brīvprātīgi ir pakļautie. Bet ne ar varu visi kļūst pakļauti. Meitene saka zēnam, ka vēlas kļūt par viņa pakļauto brīvprātīgi. Līdzīgi zēns saka meitenei, ka vēlas būt tās pakļautībā. Kāpēc? Tā ir viņu daba. Es vēlos būt pakļautais,jo manā dabā ir būt pakļautam. Bet es to nezinu. Es dodu priekšroku, noraidu šo pakļautību; es pieņemu citu pakļautību. Bet pakļautība tur ir. Tāpat kā strādnieks. Viņš tur strādā. Viņš atrod kādu labāku vietu, dodas turp. Bet tas nenozīmē, ka viņš ir kļuvis neatkarīgs. Viņš ir pakļautais. Tātad Kungs Čaitanja māca, ka, ja jūs vēlaties būt pakļauts vai vēlaties kādu godināt... Kurš kādu godina? Ja vien nejūtat, ka kāds ir par jums dižāks, kāpēc gan jums godināt? Es godinu savu priekšnieku, jo es domāju, ka viņš ir dižāks par mani. Viņš maksā man algu, sešsimt dolāru ik mēnesi. Tādēļ man viņš jāgodā, man viņš jāiepriecina.
Tātad Čaitanja Mahāprabhu teica, lai kļūstat par Krišnas padoto. Ārādhyo bhagavān vrajeśa-tanayaḥ. Ja jūs vēlaties godināt, godiniet Krišnu. Un nākamo, tad-dhāmaṁ vṛndāvanam. Ja vēlaties kādu godināt, tad mīliet un godiniet Krišnu vai Viņa vietu Vrindāvanu. Jo visi vēlas mīlēt kādu vietu. Tas ir nacionālisms – kādu valsti. Kāds saka: „Es mīlu šo Amerikas zemi.” Kāds cits saka: „Es mīlu šo ķīniešu zemi.” Vēl kāds saka: „Es mīlu Krieviju.” Tātad ikviens vēlas mīlēt kādu zemi. Bhauma ijya-dhīḥ. Bhauma ijya-dhīḥ. Cilvēkiem ir dabiska tieksme mīlēt kādu materiālu zemi. Galvenokārt to, kur viņš ir dzimis vai to, kur mēģina mīlēt. Čaitanja Mahāprabhu teica, ka „tā kā jums ir tieksme kādu mīlēt, jūs mīlat Krišnu. Tā kā jūs mīlat kādu zemi, mīliet Vrindāvanu.” Ārādhyo bhagavān vrajeśa-tanayas tad-dhāma vṛndāvanam. Bet, ja kāds prasa to, „kā mīlēt Krišnu? Es Krišnu neredzu. Kā mīlēt Krišnu?”, tad Čaitanja Mahāprabhu saka: ramyā kācid upāsanā vrajavadhū-vargeṇa yā kalpitā. Ja vēlaties izzināt Krišnas godināšanas procesu vai Krišnas mīlēšanas procesu, vienkārši mēģiniet sekot gopī lotospēdām. Gopī. Gopī mīlestība ir augstākās pilnības mīlestība. Ramyā kācid upāsanā. Šajā pasaulē ir dažāda veida mīlestība vai godināšana. Sākumā ir: „Ak, Kungs, dod mums dienišķo maizi.” Tas ir sākums. Kad mēs esam, es vēlos teikt, mācīti mīlēt Dievu, mums doti norādījumi, ka „dodoes uz templi, baznīcu un lūdzies Dievam par tev nepieciešamo, par savām raizēm.” Tāds ir sākums. Bet tā nav tīra mīlestība. Tīra mīlestība, tīras mīlestības pilnību var novērot starp gopī. Tāds ir piemērs.
Kā? Kā viņas mīl Krišnu? Kā viņas mīl Krišnu? Viņas mīl Krišnu. Krišna devās... Krišna bija govju ganuzēns, un ar Saviem draugiem, citiem ganuzēniem, Viņš ar Savām govīm mēdza doties uz ganībām uz visu dienu. Tāda bija sistēma. Jo cilvēki tolaik bija apmierināti ar zemi un govīm, tas arī viss. Tāds ir risinājuma veids visām ekonomiskajām problēmām. Viņi nebija industriāli, viņi nebija neviena kalpi. Viņi vienkārši ieguva produkciju no zemes un slauca govis, lai iegūtu pienu. Visa pārtikas problēma bija atrisināta.