LV/Prabhupada 0287 - Atsvaidziniet Savu Atmiņu, Jūsu Mīlestību Uz Krišnu
Lecture -- Seattle, September 30, 1968
Prabhupāda: Vai ir kādi jautājumi?
Madhudviša: Prabhupāda? Vai ir pareizi, ka mēs lasām Šrīmad-Bhāgavatam līdzko esam saņēmuši jūsu Bhagavad-gītu, kad tā iznāks? Vai mums pilnībā labāk veltīt laiku, mācoties Bhagavad-gītu kāda tā ir, un tad mēs..., un tad attīstīties, sākot no tās, vai arī mums turpināt apgūt Šrīmad-Bhāgavatam?
Prabhupāda: Nē. Jums jālasa Bhagavad-gīta kāda tā ir. Tā ir vienīgi sākotnējā iedalīšana. Garīgajā līmenī viss ir absolūts. Ja lasāt Bhagavad-gītu, jūs saskarsieties ar tādiem pašiem ierosinājumiem kā Šrīmad Bhāgavatam. Nav tā, ka jūsu Šrīmad Bhāgavatam mācību dēļ jums nav jāapgūst Bhagavad-gīta. Tas nav tā. Jums jālasa šīs grāmatas, jāskandē Harē Krišna, jāievēro likumi un noteikumi, dzīvojot laimīgi. Mūsu programma ir laimi dodoša programma. Mēs skandējam, mēs dejojam, mēs ēdam Krišnas prasādu, mēs gleznojam skaistas Krišnas bildes un uzlūkojam tās, krāšņi izrotātas, kā arī lasām filozofiju. Ko gan vēl jūs varat vēlēties?
Džāhnava: Kā un kāpēc mēs zaudējām savu apziņu par mūsu patieso mīlestību uz Krišnu sākumā?
Prabhupāda: Hm?
Tamāla Krišna: Kā un kāpēc... Kā un kāpēc mēs zaudējām savi mīlestību uz Krišnu sākumā?
Džāhnava: Nē, ne mīlestību. Tikai apziņu par mūsu patieso mīlestību uz Krišnu.
Prabhupāda: Mēs to apzināmies. Jūs mīlat kādu. Jums ir paredzēts mīlēt Krišnu, bet to jūs esat aizmirsuši. Tātad aizmiršana arī ir mūsu [jūsu] dabā. Dažkārt mēs aizmirstam. Un īpaši tāpēc, ka mēs esam ļoti sīki, maziņi, tādēļ pat es nevaru tieši atcerēties, ko es darīju pagājušajā naktī šajā pašā laikā. Tātad aizmāršība nav mums kas nedabīgs. Un atkal, ja kāds atceras, to pieņemt arī nav nedabīgi. Tātad mūsu mīlestības objekts ir Krišna. Tā vai citādi mēs esam Viņu aizmirsuši. Mēs nevaram izsekot pagātnei, kurā brīdī tieši mēs aizmirsām. Tie ir veltīgi pūliņi. Bet mēs esam aizmirsuši, tas ir fakts. Nu atmiņa ir jāatsvaidzina. Šeit ir atgādinājums. Tādēļ izmantojiet šo iespēju. Nemēģiniet rakņāties vēsturē, kādēļ jūs esat aizmirsuši un kāds bija katra aizmiršanas datums. Pat ja jūs to zināt, kāda no tā jēga? Jūs esat aizmirsuši. Pieņemiet to. Tāpat kā, ejot pie ārsta, viņš nekad jums neprasīs, kā jūs ieguvāt šo slimību, kāda ir slimības vēsture, datumu un laiku, kad jūs inficējāties. Nē. Viņš vienkārši nosaka jūsu pulsu un pārliecinās pa slimību, kā arī izraksta jums zāles: „Jā, ņemiet tās.” Līdzīgi ciešam arī mēs. Tas ir fakts. Neviens to nevar noliegt. Kāpēc jūs ciešat? Jo esat aizmirsuši Krišnu. Tas arī viss. Nu jums jāatsvaidzina jūsu atmiņa par Krišnu, tad jūs kļūsiet laimīgi. Tas arī viss. Tas ir ļoti vienkārši. Nemēģiniet noskaidrot vēsturi tam, kad jūs aizmirsāt. Jūs esat aizmiruši, tas ir fakts, jo jūs ciešat. Nu ir iespēja — Krišnas apziņas kustība. Atsvaidziniet savu atmiņu, savu mīlestību uz Krišnu. Vienkārši. Skandējiet Harē Krišna, dejojiet, ēdiet prasādu. Un, ja neesat izglītots, ja esat analfabēts, klausieties. Jums ir dota dabiska dāvana — auss. Jums dabiski ir dota mēle. Tādēļ jūs varat skandēt Harē Krišna un varat klausīties Bhagavad-gītu vai Šrīmad-Bhāgavatam no personām, kurām ir zināšanas. Tātad nav tur šķēršļu. Nav šķēršļu. Tam nav vajadzīga iepriekšēja sagatavošana. Vienkārši izmantojiet visas iespējas, kādas jums ir. Tas arī viss. Jums jāpiekrīt. Tas ir vēlami. „Jā, es pieņemšu Krišnas apziņu.” Tas atkarīgs no jums, jo jūs esat neatkarīgs. Ja nepiekrītat, tas ir, „nē, kāpēc man vajadzētu vērsties pie Krišnas?”, neviens to jums nevar iedot. Bet, ja jūs piekrītat, tas ir pieejams, ļoti viegli. Pieņemiet to.