LV/Prabhupada 0337 - Netērējiet Savu Laiku, raizējoties Par Tā Saukto Prieku Un Bēdām
Lecture on CC Madhya-lila 20.103 -- Washington, D.C., July 8, 1976
Ir tik daudz kas kā dēļ mums jāpūlas. To sauc par cīņu izdzīvot. Pat mūsdienu zinātnieki sauc... Tā nav ļoti mierīga situācija. To pašu jautāja Sanātana Gosvāmī, kāpēc viņiem vajadzētu pūlēties izdzīvot. Kāpēc ne viegla, mierīga dzīve? Kāpēc daži ārēji elementi, kāpēc viņi iebilst? Es vēlos būt laimīgs, bet ir pretestība. Tās ir pūles izdzīvot. Ir jābūt jautājumam: Kāpēc? Mums jācīnās pat ar mušu. Es sēžu, nekaitējot mušai, bet, kad tā uzbrūk, tas man traucē. Ir tik daudz. Pat ja jūs sēžat bez aizsardzības... Tāpat kā jūs šķērsojat ielu, nav aizsardzības, bet no vienas mājas visi suņi sāk riet: "Kāpēc nāc šeit? Kāpēs tu nāc šeit?" Nav iemesla riešanai, bet, tā kā tas ir suns, viņa darbs ir "Kāpēc tu nāc? Kāpēc tu nāc?" Līdzīgi, šobrīd mums nav brīvības doties no vienas vietas uz otru. Ir imigrācijas nodaļa: "Kāpēc tu nāc? Kāpēc tu ierodies?" Daudzās vietās mums nav atļauts ienākt. Mums atsaka lidmašīna: "Nē, jūs nevarat ienākt, dodieties atpakaļ." Tādēļ man jādodas atpakaļ. Tik daudzi trūkumi. Padaṁ padaṁ yad vipadāṁ na teṣām (ŠB 10.14.58). Šajā materiālajā pasaulē jūs nevarat dzīvot ļoti mierīgi. Ne ļoti, itin nemaz mierīgi. ir tik daudz šķēršļu. Šāstras saka, ka padaṁ padaṁ yad vipadām: briesmaz ir uz katra soļa. Ne tikai no zemāka līmeņa dzīvniekiem, bet no cilvēku sabiedrības, dabas, pār kuru mums nav varas. Tādā veidā mūsu dzīve šajā materiālajā pasaulē nav ļoti laimīga. Un mums jābūt gana attīstītiem, lai par to jautātu, tādēļ ir tik daudz šķēršļu. Tāda ir cilvēku dzīve. Tā ir cilvēku dzīve.
Kā jautāt? Kā kļūt laimīgam? Kāds ir dzīves mērķis? Sanātana Gosvāmī... Ne tikai Sanātana Gosvāmī mūs pārstāv. Mēs nezinām, mēs nezinām. Ar Čaitanjas Mahāprabhu žēlastību vai ar Čaitanjas Mahāprabhu kalpu žēlastību var iegūt apgaismību par to,... Kāds ir dzīves mērķis, kādēļ ir pūles izdzīvot, kādēļ ir nāve. Es nevēlos mirt; kādēļ šeit ir dzimšana? Es nevēlos ienākt mātes klēpī un uzturēties saspiestā stāvoklī tik daudzas dienas. Es nevēlos kļūt par vecu vīru; bet kas tāds man ir uzspiests. Tādēļ mūsu īstais darbs, patiesais pienākums ir atrisināt šos jautājumus, ne rūpēties par ekonomisko attīstību. Ekonomiskā attīstība, lai arī kas mums būtu lemts, mēs to iegūsim. Vai nu laimi, vai nelaimi, mēs to dabūsim. Tāpat kā mēs netiecamies pēc nelaimes, bet tā ierodas. Tas mums ir uzspiests. Līdzīgi, neliela laime, ko jums lemts iegūt, arī tiks jums dota. Tāds ir šāstru padoms. Netērējiet laiku, lai mākslīgi iegūtu laimi. Lai arī ko jums lemts iegūt, laimi, piemēram, arī tā tiks dota automātiski. Kā gan tā tiks dota? Yathā duḥkham ayatnataḥ. Tas pats veids. Tāpat kā jūs netiecaties pēc nelaimes, bet tā atnāk pati. Līdzīgi, pat ja jūs mēģināt iegūt laimi, lai arī kas jums lemts, to jūs dabūsiet. Tādēļ netērējiet laiku, pūloties sasniegt tā saukto laimi, raizējoties par nelaimi. Labāk izmantojiet vērtīgo laiku, lai saprastu, kāds ir dzīves mērķis, kādēļ ir tik daudz problēmu, kādēļ jums jātiecas izdzīvot. Tas ir jūsu darbs... Šajā Krišnas apziņas kustībā mēs aicinām cilvēkus saprast problēmu. Tā nav sektantiska kustība vai tā sauktā reliģiskā kustība. Tā ir izglītības, kultūras kustība. Ikvienam cilvēkam ir jāsaprot dzīves mērķis. Ikvienam cilvēkam jāsaprot, kādēļ pūlamies izdzīvot, vai ir kādas zāles, vai ir kāds process, kad mēs varam dzīvot ļoti mierīgi, bez traucēkļiem, bez jebkādiem... Tas ir jāapgūst cilvēku dzīvē, un ir jāvēršas... Tāpat kā Sanātana Gosvāmī bija ministrs, ļoti izglītots, labi situēts, bet viņš vērsās pie Čaitanjas Mahāprabhu. Tādēļ mums jāvēršas pie Kunga Šrī Čaitanjas Mahāprabhu vai Viņa pārstāvja, un sevi jāuztic. Tad viddhi praṇipātena (BG 4.34). Veids nav izaicināt: "Vai varat man parādīt Dievu?" Tie ir izaicinājumi. Nevis šādi. Dievs ir visur, bet vispirms padariet savas acis piemērotas Dieva redzēšanai, tad izaiciniet: "Vai varat parādīt man Dievu?" Tāda attieksme mums nepalīdzēs. Pazemīgs. Tad viddhi praṇipātena. Tāds ir šāstru norādījums. Ja vēlaties saprast zinātni, pārpasaulīgo zinātni, tad viddhi - mēģiniet to saprast, bet praṇipātena, ļoti pazemīgi. Tāpat kā Sanātana Gosvāmī sevi uztic ļoti pazemīgi.