LV/Prabhupada 0338 - Kāda Ir Demokrātijas Vērtība? Visi Ir Muļķi Un Blēži
Lecture on BG 1.31 -- London, July 24, 1973
Catur-vidhā bhajante māṁ sukṛtina. Sukritina nozīmē dievbijīgs. Kritī nozīmē lietpratīgs pasaulīgās darbībās. Tātad tad, kurš iesaistīts dievbijīgās darbībās, tiek saukts par sukritī. Ir divu veidu darbības: ateistiskas darbības, grēcīgas darbības un dievbijīgas darbības. Tātad tas, kurš dodas lūgt uz baznīcu vai templi: "Ak, Dievs, dod mums dienišķo maizi" vai "Dievs, dod man naudu", vai "Dievs, atbrīvo mani no raizēm", arī tie ir dievbijīgi. Viņi nav bezdievīgi. Bezdievīgie cilvēki nekad sevi neuztic Dievam, Krišnam. Na māṁ duṣkṛtino mūḍhāḥ, prapadyante narādhamāḥ (BG 7.15). Šī ļaužu kārta, grēcīgie, nelieši, zemākie no cilvēkiem, kuru zināšanas atņēmusi maija, un dēmoni - šīs ļaužu grupas Dievam nekad sevi neuztic. Tādēļ viņi ir duškritinas, bezdievji. Tātad Krišna [Ardžuna] ir dievbijīgs, tomēr vēlas ieguvumu ģimenei. Tas ir viņa trūkums. Er, Ardžuna. Ģimenes labklājību. Viņš vēlas būt laimīgs sabiedrībā, ar draudzību un mīlestību. Tādēļ viņš saka: na kāṅkṣe vijayam. To sauc vairāgja. Śmaśāna-vairāgya. To sauc śmaśāna-vairāgya. Śmaśāna-vairāgya nozīmē, ka Indijā hindu sadedzina līķus. Radinieki pieņem mirušos ķermeņus, lai sadedzinātu ghātā, un, kad ķermenis ir sadedzis, ikviens klātesošais uz laiku zināmā mērā kļūst atsacījušies: "Ak, šis ir ķermenis. Mēs strādājam šim ķermenim. Nu tam pienācis gals. Tas ir sadedzis pelnos. Kāds tad ir ieguvums? Tāda veida vairāgja, atsacīšanās, tiek tur izpausta. Bet tiklīdz viņi [radinieki] iznāk no kremēšanas ghātas, viņi atkal atsāk savas darbības. Šmašānā, kremēšanas ghātā, viņi kļūst atsacījušies. Un tiklīdz viņi ierodas šeit, viņi atkal ir sparīgi, enerģiski, kā nopelnīt, kā iegūt naudu, kā dabūt naudu, kā iegūt naudu. Tāda veida vairāgja tiek saukta "śmaśāna-vairāgya", īslaicīga. Viņš [Ardžuna] nevar kļūt par vairāgī. Un viņš teica: na kāṅkṣe vijayam. (BG 1.31) "Es nevēlos uzvarēt. Es to nevēlos." Tas ir īslaicīgs sentiments. Īslaicīgs sentiments. Šie cilvēki pieķeras ģimenes dzīvei. Viņi var tā teikt: "Es nevēlos laimi, nevēlos šo tik labo stāvokli, uzvaru. Es nevēlos." Bet viņi vēlas visu. Viņi vēlas visu. Jo šāds cilvēks nezina, kas ir šrejas. Šrejas ir Krišna. Patiesībā, kad persona iegūst Krišnu jeb Krišnas apziņu, tad viņš var teikt, ka "es to nevēlos". Viņi to neteiks. Kāpēc viņi teiks, ka to nevēlas? Kas mums šeit ir? Pieņemsim, man ir karaļvalsts. Tātad tā ir mana karaļvalsts? Nē. Tā ir Krišnas karaļvalsts. Jo Krišna saka: says bhoktāraṁ yajña-tapasāṁ sarva-loka-maheśvaram (BG 5.29). Viņš ir īpašnieks. Es varu būt Viņa pārstāvis. Krišna vēlas, lai ikviens iegūtu Krišnas apziņu.
Tātad valdnieka pienākums kā Krišnas pārstāvim ir panākt, ka ikviens iedzīvotājs iegūst Krišnas apziņu. Tad viņš labi veic pienākumu. Un tā kā monarhi tā nedarīja, nu monarhija visur ir atcelta. Un atkal monarhi, kur vien ir monarhija, mazliet, vismas monarhijas šovs, tāpat kā šeit Anglijā; patiesībā, ja monarhs nokļūst Krišnas apziņā, kļūst patiess Krišnas pārstāvis, tad mainīsies visa karaļvalsts. Tas ir vajadzīgs. Mūsu Krišnas apziņa ir šim mērķim. Mums diez ko nepatīk šī tā sauktā demokrātija. Kāda ir demokrātijas vērtība? Visi ir muļķi un nelieši. Viņi balso par citu muļķi un nelieti, viņš kļūst par premjerministru, to vai šo. Tāpat kā... Tik daudzos gadījumos. Tas cilvēkiem nenāk par labu. Mēs neesam par tā saukto demokrātiju, jo viņi nav apmācīti. Ja valdnieks nav apmācīts... Tāda bija monarhijas sistēma. Tāpat kā Judištira Mahārādžs, Ardžuna, jebkurš [no tiem]. Visi valdnieki. Rādžariši. Viņus sauca par rādžariši.
- imaṁ vivasvate yogaṁ
- proktavān aham avyayam
- vivasvān manave prāha
- manur ikṣvākave 'bravīt
- (BG 4.1)
Evaṁ paramparā-prāptam imaṁ rājarṣayo viduḥ (BG 4.2). Rājarṣayaḥ. Rādža, tas ir, valdnieks, nav tikai karalis. Viņš ir dižens riši, svēta personība, tāpat kā Mahārādža Judištira vai Ardžuna. Viņi ir svētas personības. Viņi nav parasti; šis dzērājs-valdnieks uzskata, ka viņam ir tik daudz naudas. Lai ļauj viņam dzert un dejot ar prostitūtu. Ne tā. Viņi bija riši. Lai gan viņi bija valdnieki, viņi bija riši. Tāda veida valdniekiem ir jābūt. tad cilvēki būs laimīgi. Bengāļu valodā ir paruna: rājara pāpe rāja naṣṭa gṛhiṇī doṣe gṛhastha bhraṣṭa. Grihasthas dzīvē, mājsaimnieku dzīvē, ja sieva nav laba, tad neviens nebūs laimīgs šajās mājās, grihasthas dzīvē, mājsaimnieku dzīvē. Līdzīgi ir ar karaļvalsti; ja karalis ir bezdievīgs, tad viss, ikviens cietīs. Tā ir problēma.