LV/Prabhupada 0441 - Krišna Ir Augstākais, Un Mēs Esam Fragmentāras Daļiņas
Lecture on BG 2.8-12 -- Los Angeles, November 27, 1968
Bhakta: "Dieva Augstākā Personība ir Augstākā Individualitāte-Personība, un Ardžuna, Kunga mūžīgais biedrs, un visi valdnieki sapulcē ir individuālas, mūžīgas personas. Nav tā, ka pagātnē viņi eksistēja kā kā individualitātes, un nav tā, ka viī nepastāvēs kā individuālas, atsevišķas personas. Viņu individualitāte bija pagātnē un turpinās pastāvēt nākotnē nepārtraukti. Tādēļ nav iemesla sērām par nevienu dzīvo būtni. Mājāvādī jeb impersonālā teorija, ka pēc atbrīves individuālā dvēsele, atdalīta ar maiju jeb ilūziju, saplūdīs ar Brahmanu bez individuālas eksistences..."
Prabhupāda: Mājāvādī saka, ka šī individualitāte ir maija. Viņu uztvere ir, ka gars, viss gars ir viengalablains. Viņu teorija ir ghaṭākāśa poṭākāśa. Ghaṭākāśa poṭākāśa nozīmē... Tāpat kā debesis. Debesis ir ekspansija, impersonālais izvērsums. Ūdens traukā, slēgtā krūkā... Krūkā ir mazas debesis. Tiklīdz krūka saplīst, ārējās, lielākās debesis un mazās, krūkā esošās debesis saplūst. Tāda ir Mājāvādas teorija. Bet šo līdzību nevar pielietot. Analoģija nozīmē līdzības punkti. Tāds ir analoģijas likums. Debesis nevar salīdzināt... Mazās debesis krūkā nevar tikt salīdzinātad ar dzīvo būtni. Tas ir materiāli, matērija. Debesis ir matērija, un atsevišķā dzīvā būtne ir gars. Kā jūs varat to teikt? Tāpat kā maza skudra, tā ir garīgā dvēsele. Tai ir sava individualitāte. Bet liels, nedzīvs akmens, kalns, tiem nav individualitātes. Tātad matērijai nav individualitātes. Garam ir individualitāte. Ja vienlīdzības punkti atšķiras, anv nekādas līdzības. Tāds ir līdzības likums. Jūs nevarat salīdzināt matēriju un garu. Tādēļ šī līdzīna ir aplama. Ghaṭākāśa poṭākāśa. Tad vēl viens pierādījums ir Bhagavad-gītā. Krišna saka, ka mamaivāṁśo jīva-bhūta (BG 15.7). "Šīs individuālās dvēseles ir Manas neatņemamas daļiņas." Jīva-loke sanātanaḥ. Un tās ir mūžīgas. Tas nozīmē, ka mūžīgi tās ir neatņemamas daļiņas. Kad tad... Kā šī Mājāvāda teorija var tikt atbalstīta, ka maijas dēļ, kad pārklājusi maija, nu viņas parādās kā individuālas, atsevišķas, bet, kad maijas pārklājs ir noņemts, tās saplūst kā mazās debesis krūkā ar lielajām ārpuses debesīm? Tādēļ šī līdzība ir kļūdaina no loģikas viedokļa, tāpat kā no autentiskā Vēdu viedokļa. Tās mūžīgi ir daļiņas. Ir daudzi citi pierādījumi no Bhagavad-gītas. Bhagavad-gīta saka, ka garu nevar sadalīt. Ja jūs sakāt, ka ar maijas pārklāju gars ir sadalīts, tas nav iespējams. Tas nevar tikt sadalīts. Tāpat kā tad, ja sadalāt lielu papīra sloksni mazās daļiņās. Tas ir iespējams, jo tā ir matērija, bet garīgajā plānā tas nav iespējams. Garīgi, mūžīgi daļiņas ir daļiņas, un Augstākais ir Augstākais. Krišna ir Augstākais un mēs esam sīkas daļiņas. Mēs mūžīgi esam daļiņas. Tas ļoti labi ir izskaidrots Bhagavad-gītas dažādās vietās. Es jūs visus lūdzu turēt vienu Bhagavad-gītas eksemplāru, ikvienu no jums, un lasīt to rūpīgi. Un nākamajā septembrī būs eksāmens. Tātad... Protams, tas ir brīvprātīgi. Bet es lūdzu jūs sagatavoties eksāmenam nākamajā septembrī. Un tas, kurš nokārtos eksāmenu, iegūs titulu Bhakti-šastri. Vai esat izplatījuši to... Jā. Turpini.
Bhakta: "Ne arī teorija, ka mēs tikai domājam par individualitāti saistītā stāvoklī šeit ir atbalstīts. Krišna skaidri saka, ka arī nākotnē Kunga un citu individualitāte kāda tā ir..."
Prabhupāda: Krišna nekad nesaka, ka pēc atbrīves šīs individuālās dvēseles saplūst ar Visaugsto Kungu. Krišna Bhagavad-gītā to nekad nesaka.