LV/Prabhupada 0440 - Mājāvadī Teorija Ir, Ka Augstākais gars Ir Bezpersonisks



Lecture on BG 2.8-12 -- Los Angeles, November 27, 1968

Prabhupāda: Turpini.

Bhakta: "Švetāšvatara Upanišadā ir teikts, ka Dieva Augstākā Personība ir neskaitāmu dzīvo būtņu uzturētājs, atbilstošo dažādajiem apstākļiem, individuālajam darbam un tā radītajām sekām. Šī Dieva Augstākā Personība arī ar Savām izpausmēm atrodas katras dzīvās būtnes sirdī. Tikai svētas personas, kuras spēj redzēt iekšēji un ārēji to pašu Dieva Augstāko Personību, tās patiesi var iegūt nevainojamu, mūžīgu mieru. Tā pati vēdiskā patiesība, kas šeit uzskaitīta, tiek dota Ardžunam un šajā saistībā viiem pasaules cilvēkiem, kuri uzdod sevi kā ļoti mācītus, bet patiesībā viņiem ir ļoti mazs zināšanu daudzums. Kungs skaidri saka, ka Viņš Pats, Ardžuna, un visi valdnieki, kuri sapulcējušies kaujas laukā, mūžīgi ir personības, un ka Kungs mūžīgi ir visu dzīvo būtņu uzturētājs."

Prabhupāda: Kāds ir oriģinālais pants? Izlasi.

Bhakta: "Nekad nav bijis tā, ka nepastāvētu es, tu vai šie visi valdnieki... (BG 2.12)"

Prabhupāda: Nu, "Nekad nav bijis tā, ka nepastāvētu es, tu vai šie cilvēki." Viņš analītiski saka: "Es, tu un..." Pirmais cilvēks, otrais cilvēks un trešais cilvēks. Tas ir pilnīgi. "Es, tu un citi." Tā Krišna saka: "Nekad nav bijis laiks, kad Es, tu un visi šie cilvēki, kuri sapulcējušies šajā kaujas laukā, neeksistētu." Tas nozīmē, ka "pagātnē es, tu un visi viņi individuāli pastāvējuši." Individuāli. Mājāvādī teorija ir, ka augstākais gars ir bezpersonisks. Kā Krišna var teikt, ka "nekad nav bijis tā, ka Es, tu vai visas šīs personas neeksistē"? Tas nozīmē: "Es pastāvēju kā persona, tu pastāvēji kā persona, visas šīs personas mūsu priekšā pastāvēja kā personības. Nekad nebija tā." Kāda ir tava atbilde, Dīnadajāla? Krišna saka, ka nekad viņi nebija saplūduši. Mēs visi esam personības. Un Viņš saka: "Nekad mēs nepaliksim... Nekad nebūs tā, ka mēs neeksistēsim." Tas nozīmē, ka pagātnē mēs eksistējām kā personības, tagad bez šaubām mēs eksistējam kā personības, arī nākotnē mēs paliksim personības. Kur tad ir vieta bezpersoniskajam jēdzienam? Pagātnē, tagadnē, nākotnē, ir trīs laiki. Huh? Vienmēr mēs esam personības. Kad tad Dievs kļūst bezpersonisks, es kļūstu bezpersonisks vai jūs kļūstat bezpersoniski? Kur ir tāda iespēja? Krišna skaidri saka: "Nekad nav bijis tā, ka Es, jūs un visi šie individuālie valdnieki, kareivji... Nabija tā, ka mēs neeksistējām pagātnē." Tātad mēs pagātnē bijām personības, šōbrīd mēs esam, par to nav šaubu. Mēs eksistējam kā personības. Tu esi mans māceklis, es esmu tavs garīgais skolotājs, jums ir jūsu individualitāte, man ir savējā. Ja man jūs nepiekrītat, jūs varat mani atstāt. Jūs esat personības. Ja jums nepatīk Krišna, jūs nevarat iegūt Krišnas apziņu, tā ir jūsu individualitāte. Šī individualitāte turpinās. Līdzīgi, Krišna, ja Viņam jūs nepatīkat, Viņš var atteikties jums dot Krišnas apziņu. Ne tā, ka tā kā jūs ievērojat likumus un noteikumus, Krišnam jūs jāpieņem. Nē. Ja Viņš domā, ka "viņš ir nejēga, Es viņu nevaru pieņemt", Viņš jūs atraidīs. Viņam ir individualitāte, jums ir individualitāte, visiem ir individualitāte. Kur ir runa par bezpersoniskumu? Nav iespējas. Un, ja neticat krišnam, neticat Vēdām, bez visa pārējā, Krišnu pieņem kā augstāko autoritāti, Dieva Personību. Ja mēs Viņam neticam, tad kur gan ir iespēja pilnveidoties zināšanās? Tam nav iespējas. Nav runas per individualitāti. Tāds ir autoritātes apgalvojums. Bez autoritātes apgalvojuma jums jāsniedz savi iemesli un argumenti. vai varat teikt, ka visur ir vienošanās starp divām pusēm? Nē. Dodieties mācīties. Šādā stāvokli, ģimene, kopiena, tauta, starp tām nav vienotības. Pat sapulcē, par jūsu valstī. Pieņemsim, ir Senāts, visi ir ieinteresēti valstī, bet viņš domā individuālā veidā. Kāds domā: "Uz spēles likta manas valsts labklājība." Citādi ir sacensība prezidenta vēlēšanu laikā. Visi saka, ka "Amerikai vajadzīgs Niksons." Un cits saka: "Amerikai vajag mani." Bet kāpēc divi? Amerikai vajadzīgi abi... nē. Ir individualitātes. Niksona kunga viedoklis ir cits. Cita kandidāta kunga viedoklis ir cits. Sapulcē, Senātā, Kongresā, Apvienotajās Nācijās, visi cīnās savā, individuālā veidā. Citādi kāpēc pasaulē ir tik daudz karogu? Nevar teikt, ka visur ir bezpersoniskums. Personība dominē visur. Visur, personība, individualitāte dominē. Mums tas jāpieņem. Mums japielieto mūsu spriešana, argumenti, jāpieņem autoritāte. Tad jautājums ir atrisināts. Citādi tas ir visgrūtākais.