LV/Prabhupada 0467 - Tā Kā Es Esmu Pieņēmis Krišnas Lotospēdu Patvērumu, Es Esmu Drošībā

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Tā Kā Es Esmu Pieņēmis Krišnas Lotospēdu Patvērumu, Es Esmu Drošībā
- Prabhupāda 0467


Lecture on SB 7.9.8 -- Mayapur, February 28, 1977

Prabhupāda: Tā Prahlāda Mahārādžs, tik augsta līmeņa personība, autoritāte, viņš ir tik pazemīgs, viņš saka: kiṁ toṣṭum arhati sa me harir ugra-jāteḥ; "Esmu dzimis zvērīgā ģimenē. Esmu noteikti iemantojis sava tēva īpašību, manas ģimenes, dēmoniskās ģimenes. Un personas, kā Kungs Brahma un citi padievi nespēja apmierināt Kungu - ko tad lai daru es?" Vaišnava domā tā. Vaišnavs, Prahlāda Mahārādžs, lai gan viņš ir pārpasaulīgs, nitja-siddha, viņš domā, saista sevi ar savu ģimeni. Tāpat kā Haridāsa Thākurs. Haridāsa Thākurs negāja Džagannātha templī. Tas pats, pirms pieciem simtiem gadu, viņi neļāva nevienam kā tikai hundu ienākt Džagannātha templī. Tas pats notiek joprojām. Bet Haridāsa Thākurs ar varu nebija piespiežams ieiet. Viņš sevī domāja: "Jā, esmu zemu dzimusi persona, zemas kārtas ģimenē. Kāpēc man traucēt pudžārī un citus, kas tieši iesaistīti kalpošanā Džagannātham? Nē, nē." Sanātana Gosvāmī pat negāja tuvu tempļa vārtiem. Viņš sevī domāja: "Man pieskaroties, pudžārī kļūs netīri. Labāk es neiešu." Bet Pats Džagannātha ik dienas ieradās viņu apraudzīt. Tāds ir bhaktas stāvoklis. Bhakta ir ļoti pazemīgs, bet, lai pierādītu bhaktas īpašības, Kungs par tiem rūpējas. Kaunteya pratijānīhi na me bhaktaḥ praṇaśyati (BG 9.31).

Tā mums vienmēr jābūt atkarīgiem no Krišnas nodrošinājuma. Jebkuros apstākļos, jebkādās briesmās Krišna... Avaśya rakṣibe kṛṣṇa viśvāsa pālana (Šaranāgati). Tā ir sevis uzticēšana. Sevis uzticēšana nozīmē... Viena no pazīmēm ir pilnīga ticība Krišnam, ka "veicot manu garīgo kalpošanu, var būt tik daudz briesmu, bet, tā kā esmu pieņēmis Krišnas lotospēdu patvērumu, esmu drošībā." Šī, šī ticība Krišnam.

samāśritā ye pada-pallava-plavaṁ
mahat-padaṁ puṇya-yaśo murāreḥ
bhavāmbudhir vatsa-padaṁ paraṁ padaṁ
padaṁ padaṁ yad vipadāṁ na teṣām
(ŠB 10.14.58)

Padaṁ padaṁ yad vipadāṁ na teṣām. Vipadam nozīmē "bīstams stāvoklis". Padaṁ padam, uz ikkatra soļa šajā materiālajā pasaulē - na teṣām, ne bhaktam. Padaṁ padaṁ yad vipadāṁ na teṣām. Tā ir Šrīmad-Bhāgavatam. Tik augstā līmenī, pat raogoties vien no literārā viedokļa. Tā Prahlāda Mahārādžs... Tāpat kā Kavirādža Gosvāmī. Viņš raksta Čaitanju-čaritāmritu, un raksturo sevi, viņš saka:

purīṣera kīṭa haite muñi se laghiṣṭha
jagāi mādhāi haite muñi se pāpiṣṭha
mora nāma yei laya tāra puṇya kṣaya
(ČČ Ādi 5.205)

Tā. Čaitanjas-čaritāmritas autors tā sevi raksturo. "Zemāks par tārpu mēslā." Purīṣera kīṭa haite muñi se laghiṣṭha. Un čaitanja-līlā, Džagajs un Mādhajs, divi brāļi, kas bija uzskatīti par pašiem grēcīgākajiem. Bet arī viņi tika atbrīvoti. Kavirādža Gosvāmī saka: "Esmu grēcīgāks par Džagaju-Mādhaju."

jagāi madhāi haite muñi se pāpiṣṭha
mora nāma yei laya tāra puṇya kṣaya
(ČČ Ādi 5.205)

"Esmu tik zemas kārtas, ka, ja kāds izrunā manu vārdu, lai arī cik mazs dievbijīgas darbības rezultāts tam būtu, viņš to zaudē." Tā viņš sevi raksturo. Un Sanātana Gosvāmī, sevi raksturojot, saka: nīca jāti nīca karma nīca saṅga... Tas nav mākslīgi. Vaišnavs patiešām tā domā. Tas ir vaišnavs. Viņš nekad nav lepns... Tieši pretēji. "Ak, man ir tas. Man ir šis. Kurš gan man var līdzināties? Esmu tik bagāts. Esmu tāds un šāds." Tāda ir atšķirība. Tādēļ mums jāmācās šī tṛṇād api sunīcena taror api sahiṣṇunā un jāseko Prahlāda Mahārādža pēdās. Tad noteikti mūs pieņems Nrisimhadēva, Krišna, bez aizķeršanās.

Liels jums paldies.

Bhaktas: Džaja Prabhupāda!